Kad bērniņš nepiesakās - par neauglību, ārstēšanu un atbalstu pārim

Bērniņa plānošana ne vienmēr notiek tik viegli, kā cerēts. Daļai pāru ceļš līdz grūtniecībai izrādās garāks, sarežģītāks un emocionāli daudz smagāks, nekā sākumā šķitis. Tāpēc šoreiz kopā ar ginekoloģi-reproduktoloģi Alisi Viguli runājam par to, kas īsti ir neauglība, kad ir laiks meklēt palīdzību un kāds var būt nākamais solis.

Neauglību definē kā reproduktīvā vecuma pāra nespēju ieņemt bērniņu viena gada laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas. Tā ir aktuāla problēma gan pasaulē, gan Latvijā. Alise Vigule uzsver, ka svarīgākais ir problēmu neatlikt un neizlikties, ka tās nav. Viņa atzinīgi vērtē ikvienu pāri, kas saņemas atnākt pie speciālista, atklāti izstāsta savu situāciju un ir gatavs meklēt risinājumu.

Neauglības ceļš katram pārim var būt ļoti atšķirīgs. Aptuveni ceturtdaļā gadījumu iemesls ir saistīts ar sievietes veselību, ceturtdaļā - ar vīrieša veselību, vēl daļā gadījumu problēmas ir abiem partneriem. Ir arī situācijas, kad, neskatoties uz izmeklējumiem, skaidru iemeslu atrast neizdodas. Tieši šie gadījumi bieži ir vissarežģītākie, jo nav vienas konkrētas atbildes, ko labot vai ārstēt.

Ja izdodas atrast konkrētu cēloni, piemēram, hormonālu disbalansu, ovulācijas traucējumus, miomu, polipu vai aizdomas par olvadu problēmām, sākotnēji tiek meklēti veidi, kā šo cēloni novērst un dot pārim iespēju turpināt grūtniecības plānošanu dabīgā ceļā. Ja tas neizdodas, nākamais solis var būt medicīniskā apaugļošana.

Alise Vigule uzsver, ka arī gatavošanās šim procesam ir ļoti svarīga. Pirms medicīniskās apaugļošanas nereti jāveic dzīvesveida korekcijas - jāsakārto svars, miega režīms, atpūta, jāmazina stress un jāizvērtē uzturs. Tas viss ietekmē gan olšūnu, gan spermatozoīdu kvalitāti. Reproduktologi arvien vairāk pievērš uzmanību arī vitamīniem, mikroelementiem un citām vielām, kas var sniegt šūnām papildu atbalstu.

Tieši šeit tiek pieminēts arī Prekarsia - Itālijā ražots uztura bagātinātājs sievietēm un vīriešiem bērniņa plānošanas laikā. Tā sastāvs palīdz mazināt oksidatīvo stresu un atbalstīt šūnu dalīšanos. Kā skaidro ārste, tas nav "smagais gals", bet gan atbalsts šūnām, lai tām būtu resursi un viss process varētu noritēt iespējami veiksmīgāk.

Tomēr šis ceļš nav tikai par analīzēm, procedūrām un ārstēšanu. Tas ir arī par emocijām, vilšanos, cerību un spēju turpināt. Par to atklāti runā Madara Senkane, kura jau vairākus gadus kopā ar vīru cenšas tikt pie bērniņa. Viņa savā pieredzē dalās publiski un atzīst, ka atklātība ļāvusi ne tikai izrunāt savu stāstu, bet arī palīdzēt citām sievietēm justies mazāk vienām. Viņas pieredze atgādina, ka neauglība cilvēku nepadara par bojātu vai mazvērtīgu.

Sarunā izskan arī psiholoģiskais un emocionālais aspekts. Tiek atgādināts, ka ilgstoša cīņa par iespēju kļūt par vecākiem ir milzīgs stresors. Katram cilvēkam dzīvē ir savas sāpju jomas, un šajā situācijā īpaši svarīgi ir nevis salīdzināt savu sāpi ar citu, bet meklēt sev piemērotu atbalstu un veidu, kā šo ceļu izturēt.

Vienlaikus Alise Vigule paliek ļoti skaidra - nav vienas maģiskas formulas, kas atrisinātu visas problēmas. Nav viena universāla padoma, kas derētu visiem. Galvenais ir nekaitēt sev, neiesaistīties ekstrēmās diētās vai drastiskās metodēs un laikus doties pie speciālista, ja grūtniecība ilgstoši neiestājas. Sievietēm līdz 35 gadu vecumam tas nozīmē vienu gadu, bet pēc 35 gadu vecuma - jau pusgadu.

Noslēgumā ārste aicina arī sabiedrību būt iejūtīgākai. Jautājums "Kad tad būs?" daudziem pāriem var būt ļoti sāpīgs. Mēs nekad nezinām, cik ilgs, dārgs un emocionāli smags ceļš jau ir noiets. Tāpēc svarīgākais ir būt tolerantākiem, iecietīgākiem un atbalstošākiem vienam pret otru.