Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Vai rūpes par grūtniecēm tikai uz papīra?

Lai atbalstītu topošās māmiņas, valsts ir apņēmusies finansēt vairākus pakalpojumus, piemēram, apmaksāt sievietes vizīti arī pie privāti praktizējoša ginekologa, kompensēt medikamentus, kuri nepieciešami grūtniecības laikā, veikt dažādas analīzes un segt to izmaksas no valsts budžeta. Tomēr, kā Neatkarīgajai stāsta sievietes, ir valsts apmaksāti pakalpojumi grūtniecēm, ko reāli saņemt nevar.

Topošās māmiņas ir satraukušās par to, ka ir jaunievedumi grūtnieču aprūpē, kas ir ļoti nepieciešami sieviešu veselībai un kurus apņēmusies apmaksāt valsts, tomēr realitātē grūtnieces, pašas nemaksājot, tos saņemt nevar. No sieviešu pieredzes stāstiem un atbildīgo iestāžu atbildēm secināms: izmaiņas likumos veiktas, bet nav padomāts par ieviešanas mehānismu, kā rezultātā sievietēm nākas kā detektīviem meklēt iespējas saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus.

Ja rēzus negatīvs

Viens no šādiem pakalpojumiem ir antivielu imūnglobulīna pote, kas jāsaņem rēzus negatīvām grūtniecēm 28. nedēļā. Ja sievietei ir rēzus negatīva asinsgrupa, bet bērna tēvs ir rēzus pozitīvs, pastāv iespēja, ka mazulis arī būs rēzus pozitīvs, var veidoties antivielas, un tas var apdraudēt pašu bērnu un arī nākamās grūtniecības. Lai novērstu šos riskus, ir izstrādāta speciāla pote. Kādreiz tā bija par maksu, tad ieviesa M kompensējamo sarakstu (medikamenti, kurus valsts kompensē tieši grūtniecēm) un šai potei noteica 25 procentu kompensāciju, savukārt tagad saskaņā ar grozījumiem valdības noteikumos šo poti pilnībā apņēmusies apmaksāt valsts.

«Realitātē neviens to nesaņem, ārstiem nav ne jausmas, kāda ir kārtība,» Neatkarīgajai stāsta Andra (vārds mainīts), kura saskārusies ar šo situāciju un arī citu sieviešu neziņu, «zinu vairākas grūtnieces, kas rakstījušas uz Nacionālo veselības dienestu. Tur saka – jā, pote par brīvu, bet neko vairāk paskaidrot nevar».

Pilnīga putra

Tieši tā situāciju ar vienu šādu poti raksturo sievietes. «Es iepotēju, bet par maksu. Patiesībā ir ļoti liela putra par šo visu un ārsti nemaz nav izformēti, kāds kaut ko ir dzirdējis, un viss. Lielākā problēma ir tajā, ka nosūtījumu uzrakstīt var, bet – ko tālāk ar to iesākt, kur doties, lai saņemtu bez maksas, neviens nezina,» interneta sarakstē ar piedzīvoto dalās cita grūtniece. Viņa apmeklē privātu ārstu, kuram pašam pieder klīnika, un tajā strādā arī ārsti, kuriem ir līgums ar valsti, un it kā tādā gadījumā šo poti vajadzētu saņemt bez maksas. «Ārsts personīgi ilgi un cītīgi zvanījās uz ntajiem numuriem, lai noskaidrotu, kā saņemt bez maksas, arī uz bezmaksas numuru dienestā, taču arī tur nezināja konkrēti paskaidrot kārtību,» stāsta sieviete, kurai šī pote izmaksājusi 45 latus. Notiekot skaidrošanās, konsultēšanās, bet pacientes jautā – ko darīt grūtniecēm, kurām vajag jau tagad? Ja arī ir nosūtījums – kurp ar to doties tālāk?

Kāda cita grūtniece jautājusi vecmātei kursos, viņa atbildējusi – dzirdēt jau esam dzirdējuši, bet turpinām izrakstīt ar atlaidi – realitātē ne tuvu nenotiek, kā ir uzrakstīts valdības noteikumos... Vecmāte ieteikusi saglabāt čeku un pēc tam piedzīt no valsts. «Manuprāt, tas nav normāli, ka šādus elementārus jautājumus sakārtot nevar,» turpina Andra, «grozot Ministru kabineta noteikumus, kas paredz bez maksas, vajadzēja vai nu receptes ar 100 procentu kompensāciju, ko aptiekā iegādāties, vai arī nosūtījumus uz ārstniecības iestādi, kur šādas potes ir vairākumā, piemēram, Dzemdību namā vai reģionālajās slimnīcās, jo katra privātprakse tās neiepirks – ilgi glabāt nevar, bet rēzus negatīvu grūtnieču nemaz nav daudz.» Tā nu sanāk, ka uz papīra viss ir kā Eiropā – varam paspīdēt, bet praksē nav. Varbūt nevaram atļauties?

Otra lieta, par ko stāsta sievietes, ir analīzes, kuras tagad veic visām grūtniecēm 37. nedēļā, lai noteiktu B grupas beta hemolītiskā streptokoka uzsējumu (proti, vai sievietei ir šis streptokoks), un, ja gadījumā tāds ir atrasts, slimnīcā sievietei jāsaņem antibiotikas, lai nenodotu šo infekciju mazulim. Tomēr vairākas jaunās māmiņas stāstījušas, ka ārstniecības iestādēs nezina, ka un kādas zāles ir jāpotē.

Jāiet tur, kur ir, bet kur?

Līdzīgu atbildi, ko Neatkarīgā saņēma no Nacionālā Veselības dienesta (NVD), ir saņēmušas arī grūtnieces, kuras rakstījušas dienestam, un tajā apstiprinātas šo grūtnieču tiesības šādu palīdzību no valsts saņemt... tur, kur tā ir pieejama, bet – kur, tas, šķiet, ir jāuzmeklē grūtniecēm, gluži kā detektīviem.

NVD speciāliste Evija Štālberga apstiprina, ka 28. grūtniecības nedēļā rēzus negatīvām grūtniecēm tiek veikta asinsgrupas rēzus piederības noteikšana un antieritrocitāro antivielu skrīnings – lai noskaidrotu, vai grūtniecei ir rēzus antivielas. Ja rēzus negatīvai grūtniecei nav rēzus antivielu, tad gadījumā, ja grūtniecei ir rēzus pozitīvs partneris vai partnera rēzus piederība nav zināma, grūtniecei var tikt veikta antivielu imūnglobulīna ievadīšana.

Ginekologam, kas īsteno valsts apmaksātu grūtniecības novērošanu un ir līgumattiecībās ar valsti, jāizvērtē grūtnieces veselības stāvoklis un jāizlemj, vai poti veikt ambulatori vai ar grūtnieces novērošanu dienas stacionārā vai slimnīcā. Ja ārsts pats plāno šo antivielu imūnglobulīna poti veikt ambulatori, tad viņš to var darīt, veicot pasūtījumu no aptiekas, vai arī izsniegt grūtniecei nosūtījumu uz ārstniecības iestādi, kurā tiek veikta šāda veida imūnprofilakse.

«Vakcīnu un tās ievadi Nacionālais veselības dienests pilnībā apmaksā no valsts budžeta,» uzsver E. Štālberga. Un, ja sievietei šī procedūra jāveic slimnīcā, tad pacienta iemaksas par uzturēšanos dienas stacionārā vai stacionārā grūtniecei arī nav jāveic, jo tiek saņemta medicīniskā palīdzība saistībā ar grūtniecības novērošanu.

Pagaidām pateikt konkrētas iestādes, kur patiešām ir pieejama šāda pote ar nosūtījumu, NVD vēl nevarēja, atzīstot, ka tas ir jaunums, no šā gada, tomēr solīja noskaidrot. «Tām vajadzētu būt tajās iestādēs, kur notiek dzemdības, kā arī ginekologiem vajadzētu zināt, kur ieteikt sievietēm vērsties,» teica NVD speciāliste Laura Lapiņa.