Mīti par mājdzemdībām

Mīti par mājdzemdībām

20. Jan 2017, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Mājdzemdības – vārds, kas daļai vecāku ir pilnīgi pašsaprotams un mieru nesošs, savukārt citiem rada aizdomas un šaubas, kas savukārt rada mītus. Šajā rakstā kopā ar dūlu, Māmiņu kluba speciālisti Katrīnu Puriņu un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības valdes locekli Māru Veselovu noskaidrojām, kādi ir izplatītākie mīti un patiesība par tiem.

Bieži vien mīti rodas tāpēc, ka par mājdzemdībām tiek uzskatītas arī neplānotas dzemdības mājās, kad sieviete dažādu apstākļu dēļ nav paguvusi uz dzemdību nodaļu. Mājdzemdības ir plānotas ārpusstacionāra dzemdības. Tas nozīmē, ka vecāki jau laicīgi ir ieplānojuši, ka dzemdības noritēs mājās un tam sagatavojušies, kā arī dzemdībās asistē dzemdību speciālists vai vecmāte, kuri drīkst piedalīties ārpusstacionāra dzemdību palīdzībā.

Mājdzemdības notiek tikai Rīgā

Lai arī liela daļa mājdzemdību patiesi notiek Rīgā, arī citviet Latvijā māmiņas izvēlas dzemdēt mājās. Te apskatāma karte ar konkrētām vietām Latvijā->>  Mājdzemdības noris visā Latvijā – Cēsīs, Madlienā, Gulbenē, Rēzeknē, Daugavpilī, Jaunjelgavā, Vecsaules pagastā, Tērvetes novadā, Rucavā, Kuldīgā, Dobelē u.tml.

Māra Veselova piebilst, ka mājdzemdības Latvijā praktizē arī cilvēki no citām valstīm. Viņus dēvē par mājdzemdību tūristiem, jo viņi noīrē kādu mājiņu vai pirti Latvijā un atbrauc uz Latviju, lai laistu pasaulē mazuli. Visbiežāk šādi tūristi ir no Krievijas, jo tur ir aizliegtas mājdzemdības.

Dzemdībās nepieciešama liela privātmāja

Vecāki nereti domā, lai dzemdētu mājās, ir nepieciešama plaša privātmāja ar luksus apartamentiem. Tomēr dzemdībām piemēroti ir tādi apstākļi, kādi ir piemēroti jaundzimušā dzīvei. Arī sievietēm, kuras vēlas dzemdēt ūdenī, nav obligāti nepieciešama liela vanna, ir iespējams mazuli laist pasaulē nelielā baseiniņā, ko var izīrēt uz skaistā notikuma laiku. Katrīna Puriņa norāda, ka siltums, tīrība, tekošs ūdens un elektrība, tās ir tās lietas, kam mājās jābūt obligāti.

Mājdzemdību mammas ir supervarones

Daļai cilvēku šķiet, ka dzemdēt mājās – tas ir īsts varoņdarbs, jo ne visas to spēj izdarīt pat dzemdību nodaļā. Tomēr būtiskākā atšķirība ir tā, ka māmiņas, kuras gatavojas dzemdēt mājās, par visiem 100% sagatavojas dzemdībām, jo saprot, ka viņas būs tās, kas laidīs pasaulē bērniņu – nevis dzemdību nodaļas personāls, kurš teiks – tagad dari tā vai šitā. Māmiņas ir iepazinušās ar dzemdību posmiem, izprot, kāpēc notiek tieši tā, kā notiek, ir sagatavojušās dažādiem dzemdību scenārijiem, mācījušās, kā atslābināties, trenējušās elpot un izturēties tā, lai mazulim un pašai būtu vieglāk. Mājdzemdību mammas dzemdības uzsver kā īpašu notikumu, kas notiek tikai pāris reizes mūžā, kuram īpaši gribas sagatavoties, lai pēc tam ar prieku to atcerētos. Māmiņām ir liels atbalsts – vecmāte, kas iepazīta jau pirms dzemdībām, zina sievieti, viņas spējas un vēlmes, kā arī ir atbalsts tuvākajās nedēļās pēc dzemdībām.

Mājdzemdību bērni neslimo

Lai gan ir radies iespaids, ka mājdzemdības – tas ir pilnīgs miers un harmonija, kur raizēm, satraukumam un slimībām nav vietas, tomēr arī laižot bērniņu pasaulē mājās, vecāki saskaras ar tām pašām dzemdību un ikdienas problēmām kā jebkura māmiņa. Māra Veselova stāsta, ka pati ar divas nedēļas jauno dēliņu nokļuva slimnīcā, jo bērniņam bija sākusies nieru infekcija. Tā nebija saistīta ar dzemdībām, bet gan paplašinātām nieru bļodiņām, kas puišiem var būt biežāk nekā meitenēm. Atšķirība gan ir tā, ka mājdzemdību mammas biežāk izvērtē ārstēšanas metodes, kas ir dabiskākas, maigākas, jo ieklausās vairāk sevī un bērniņā. 

Dzemdēt mājās nav droši

Tā kā medijos izskan ziņas par bērniņiem, kuri miruši mājdzemdībās, tad daudziem radies uzskats, ka dzemdēt mājās ir ļoti riskanti. Tomēr ir ļoti svarīgi atšķirt neplānotas dzemdības mājās, kurās nepiedalās mediķis, kā arī neasistētas un nelikumīgas dzemdības, kurās tiešām bieži nākas māti un bērniņu nogādāt reanimācijā, no plānotām un uzraudzītām mājdzemdībām. Plānotu mājdzemdību laikā ir miruši trīs bērniņi – 2006. 2009. un 2010. gadā. Visus gadījumus ir izanalizējusi arī Veselības inspekcija un noskaidroti iemesli.

Pat Ministru kabineta noteikumos ir aprakstīts, kas nepieciešams, dzemdējot ārpus stacionāra, to ievēro kā topošie vecāki, tā vecmāte. Vecmāte neierodas pie māmiņas tukšām rokām, vecmātei ir līdzi pilns medicīnisks arsenāls, tāpēc nepieciešamības gadījumā vecmāte var veikt vietējo anestēziju, ja, piemēram, dzemdību laikā radušies plīsumi un tos nepieciešams sašūt. Ja bērniņš ir aizrijies ar augļūdeņiem, vecmāte var atsūkt gļotas, no elpceļiem ar speciālu ierīci, tāpat vecmāte var palīdzēt arī asiņošanas un pirmās palīdzības nepieciešamības gadījumā. Turklāt pēc likuma dzemdībām ir jānotiek tādā vietā, lai ārkārtas gadījumā pusstundas laikā varētu nogādāt sievieti ārstniecības iestādē, piemēram, ja nepieciešama epidurālā atsāpināšana vai ķeizargrieziens.

Bērnu ārsts ir pieejams tikai stacionārā

Pirmās bērniņu redz māmiņa un vecmāte, bet bērnu ārsts (jeb neonatalogs) plānotās mājdzemdības ierodas vai nu uzreiz pēc dzemdībām, vai tuvāko divdesmit četru stundu laikā. To nodrošina veselības centrs, ar kuru noslēgts līgums par plānotām mājdzemdībām.

20. Jan 2017, 12:38 apalk

Piekrìtu. Tâpēc arí es lielâkoties klusēju par savām májdzemdíbām. Taču iedrošinu ikvienu sievieti,kas to gribētu-to darít. Tâ ir neaizmirstama dzemdíbu pieredze.

20. Jan 2017, 01:01

Liels paldies par šo skaidrojošo rakstu!
Sabiedrība vēl jo projām nesaprot, kas ir plānotas mājdzemdības. Ļoti žēl. Tiklīdz atklāju, ka arī mums bija mājdzemdības, parasti ir frāze "tad nu gan drosmīgi". Visinteresantākais komentārs bija "vai tad nepaspējāt?".
Ceru, ka tas mainīsies un sabiedrība pret "mājdzemdētājām" neattieksies kā pret varonēm, kas pārvērtē savas spējas (jo pirms dzemdībām visi ir nosodoši un grib atrunāt, bet pēc tām atzīmē drosmi par šādu lēmumu).