Mana ķeizargrieziena operācijas pieredze

Sveiki!

Tad nu padalīšos savā pieredzē. Arī mans bērniņs ieradās šai pasaulē kā ķeizariņš. Diemžēl bildīti nesanāks pievienot, jo uz doto brīdi fotoaparātam baterijas beigušās :(

Tad nu tā. Operācija man bija plānota. Puikiņš gulē'ja tūpļa guļā, un piedevām bija ļoti liels,3.930, pēdējā sonogrāfijā kā noskaidrojās. Vecmāte mēģināja arī ārējo apgriešanu, bet mazais tai nepadevās, ne arī mana dzemde, kas bija cieta. Tā nu nonācu līdz plānveida operācijai, jo kā vecmāte teica, tik lielu bērnu priekš manis + vēl tūpļa guļā man neiesaka dzemdēt pašai, īpaši puiku, jo var saspiest dzimumorgānus, kas nākotnē var izraisīt potences uc problēmas.

Tad nu tā, dabuju no ginekoloģes nosūtījumu uz rdzn un devos turp uz uzņemšanu.

Tur man visu izstāstīja kā tas notiek un noteica datumu operācijai, 24.01. Iedeva sarakstu ar veicamajām analīzēm līdz tam, līdzņemamo mantu sarakstu un teica ierasties iepriekšējās dienas pēcpusdienā ap 16-17 jau slimnīcā.

Tad nu 23.01. devos ar somām un savu vīrieti uz rdzn :)

Tur mūs uzņēma. Sarakstīja visus papīrus. Izčamdīja vēderu, nosvēra. Tad mani ar somām veda uz palātu, vīrietim bij jāpaņem mans mētelis un zābaki un pašam jādodas pa galveno ieeju, iepriekš man piezvanot un noskaidrojot kur es esmu. Tā nu es nonācu 3. stāvā, 308. palātā. Iepriekš jautāja, kādu es vēlos palātu, teicu, ka vienvietīgo.

Tad atnāca vecmāte uzlikt tonīšus. Viss bija ok. Kad apmeklējuma laiks beidzās, mans vīrietis devās mājās. Tad nāca vecmāte vēlreiz likt tonīšus. Prasīja vai man sāp, par cik uzrādījās tajās līknēs ka ir sāpe, teicu ka nē, jo neko īpašu nejutu.

Uz vakaru iedeva tabletītes. Viena bija labākam miegam otra vairs neatceros :)

Tad ap pulksten 12 naktī sajutu sāpi no kā pamodos un tā 2 h ka nevarēju aizmigt, sāku skatīties pulkstenī, sāpe atkārtojās ik 5-7 minūtes, beigās 2 naktī izlēmu spiest trauksmes pogu un izsaukt dakteri.

Atnāca ar tonīšu aparātu un jā, mazais bij izdomājis nākt pats negaidot nākošās dienas operāciju :)

Atnāca ginekoloģe, izčamdīja apakšu, 2 cm atvērums, iedeva tabletes maksts mīkstināšanai laikam un sāpes pārgāja un process apstājās.

Tā nu gaidīju nākošās dienas 11.00, kad bij plānots ķeizars, bet pasauca mani bišķiņ vēlāk. Tad nu kopā ar vecmāti devos uz operāciju zāli.Līdzi ņemot bēbim drēbītes,pamperi un dzemdību komplektu.

Tad bij jākāpj uz operāciju galda. Kreisajā rokā tika ievadīta sistēma ar zālītēm un labajai nepārtraukti tika mērīts spiediens. Priekšā zaļais palags. Tika veikta epidurālā anestēzija mugurā, kas atsāpina apakšgalu no vēdera līdz kājām, bet pati palieku pie samaņas.

Tad daktere ar slapju vatīti pārliecinās ka anestēzija ir iedarbojusies un viss sākās.

Sajūtas nav no patīkamākajām, teikšu atklāti, tagad gan uz to atskatoties viss liekas savādāk,bet tajā brīdī gan biju ĻOTI pārbijusies, trīcēju un drebēju... Visu jūt un liekas ka kraties kā traka pa to galdu... cerams neizklausās pārāk biedējoši, TAS IR TĀ VĒRTS!!!!!

2 x pat apvēmos operācijas laikā....

Un tad es dzirdēju mazu kliedzienu.....tas bija mans puisītis....viņu notīrija un deva man sabučot :) dakteri bij uzvilkuši mazu baltu cepurīti galvā un vēl nosmējās, ka maziņais ieradies ar cepuri galvā :)

un tad šuva ciet man punci. Uz beigām man nez kāpēc sāka likties ka jūtu sāpes, bet daktere apgalvoja ka tā nevar būt, nu nez bet es jutu, arī pēc operācijas tajā novērošanas zālē kur jāpavada 4 h es uzreiz jutu kā sāp vēders zem smilšu maisa un ledus maisa, kaut blakus mammīte kas pirms manis gulēja vēl nekā nejuta, daktere prasa vai sāp vēders , saku jā, nobrīnījās un iešpricēja atsāpinošo šprici, īsti gan nejutu, ka mazinātu sāpes, blakus bij ūdens kanniņa, ā, jā, ūdens ar bij jāņem līdz savējais ko dzert pēc operācijas, kanniņā bija salmiņš lai vieglāk, bet es no sāpēm nevarēju neko iedzert, tad es iemigu. ( aizmirsu piebilst, ka pēdējā ēdienreize drīkstēja būt 3dienas pēcpusdienā ap 15.00 tad tikai ūdeni, un pēc 6 rītā neko ). Ak jā, operācijas laikā vēl tiek ievadīts tas čuru maiss :) nezinu kā viņu sauc :)

Tad es atmodos pulkstenis bija ap 16.00, jutu kājas un mani veda atpakal uz palātu, kur mani gaidīja mans vīrietis, bērniņš bija tai pat stāvā pie bērnu māsām, tētis jau bij aplūkojis mazo un gaidīja mani.

Kad mani atveda uz palātu, uzreiz tika atnests mazulīts, lai pabaroju.

Viņš likās tik maziņš, tik mīļš, tik mans un tik skaists :) visburvīgākais mazulis :)

Tāda bija mūsu satikšanās :) Tētis pie mums pa nakti  nepalika, nāca tikai apmeklējuma laikā.

Sajūtas pēc tam ir vnk fantastiskas, kad var turēt rokās savu brīnumu, skatīties kā viņš čuč, kā zīž pieniņu...ka vicina savas mazās rociņas...ka viss operācijā pārdzīvotais tiek piemirsts, protams ne aizmirsts, bet kļūst mazāk nozīmīgs.

Tagad pats svarīgākais ir MAZULĪTS :)

Mans mazulīts :) Es mīlu Tevi bērniņ :)

Brīvdienu konkurss: Mana ķeizargrieziena operācijas pieredze