Māmiņas personīgā pieredze: Bērniņa zaudēšana

Bērna zaudējums ir tēma, par kuru mammas nerunā. Šķiet, ka dzīvot ar šo sāpi vieglāk ir klusumā, kaut arī šie grūtie stāsti palīdz mums nejusties vienām. 

Divu meitiņu mamma Lote pavisam nesen, 2. janvārī, piedzīvoja bērniņa zaudēšanu. Viņa stāsta, ka bērniņš bija ļoti gaidīts un plānots. “Jau kādu laiku zināju [ka esmu stāvoklī], bet vairākas dienas atliku testa taisīšanu, jo gribēju, lai svītriņas testā ir labi redzamas. Kad uztaisīju testu un ieraudzīju rezultātu, raudāju no prieka,” stāsta Lote, atceroties brīdi, kad uzzināja, ka gaida mazuli.

Ziemassvētkos Lote ģimenei un draugiem pastāstīja par priecīgajiem jaunumiem, bet jau pēc pāris dienām sākās negaidīti krampji un asiņošana. 

Sazinoties ar savu ginekoloģi, viņa vaicājusi, vai Lote vēlas aizbraukt uz slimnīcas uzņemšanu. “Man nebija lielas cerības, bet es gribēju aizbraukt,” stāsta Lote, atceroties, ka cauri slimnīcas uzņemšanai izgājusi gluži kā autopilotā. Aizvesta uz dzemdību nodaļu, Lote bijusi vienā palātā ar sievieti, kura tur atrodas uz grūtniecības saglabāšanu. Tāpat arī nodaļā redzējusi grūtnieces ar lieliem vēderiem un dziedējusi mazuļus. “Raudāju tualetē, raudāju klusiņām zem segas. Gāju cauri tam visam, darot visu, ko no manis sagaidīja,” atceras Lote.

Lotei bija svarīgi pieminēt bērniņu vietā, kur viņš zaudēts. Tāpēc otrās dienas rītā viņa devusies uz slimnīcas kapelu, kur izraudājusi un izkaukusi savas emocijas.

Par zaudēto mazuli jaunajai ģimenei nebija viegli pateikt arī apkārtējiem. “Jau rakstot apzinājos, kāds mulsums sagaida pretī. Absolūti ticu, ka cilvēki negrib mani sāpināt vai pateikt ko nepareizu, tāpēc meklēs īstos vārdus,” stāsta Lote, piebilstot, ka viņai ļoti noderēja Vitas Kalniņas grāmata “Mazulis nepiedzima”, kurā publicēts saraksts ar lietām, ko teikt un neteikt. Publicējot Instagram ierakstu par zaudēto mazuli, Lote tajā iekļāvusi arī abus sarakstus, lai tie kalpotu gan kā aizsardzība viņai pašai, gan arī kā izglītojošs materiāls.