Māmiņa Kristīne: ir labi būt kopā- ļauties, sagaidīt un satikt savu mazo brīnumiņu mājās

Mājdzemdībās - 2 bērniņi

Šis mūsu ģimenē otrais bērniņš- otrā meitiņa. Pirmo meitiņu mēs izvēlējāmies sagaidīt radību mājā "Harmonija" Aijas Mikovas pavadībā 2014. gadā.

Tā kā šī pieredze bija ļoti jauka, pozitīvām atmiņām piepildīta, tad otro bērniņu izvēlējāmies sagaidīt paši savās mājās (2015.gada novembris) :) Tas iemesls visvairāk bija tas, ka neredzējām vairs īsti kāpēc kaut kur jābrauc, ka mums ir mūsu vide, mūsu māja. Vīrs sākumā bija kategoriski pret, bet kad satikāmies ar vecmāti, pēc tam pats pateica- nu tad dzemdējam mājās. Viņš bija satraucies, jo esam 35km attālumā no Rīgas, no tuvākajām slimnīcām. Visgrūtākais bija to pavēstīt mammai, bet nu kad nāca tuvāk, es saņēmos un pastāstīju, protams, viņas raizes bija saprotamas, bet viņa to pieņēma. To, ka dzemdēsim mājās, zināja ļoti maz cilvēku, tikai vīrs un mana mamma, māsa, vīra māsa. Draugiem to neafišējām, jo nevēlējāmies skaidrot, kāpēc, utt. jo daudzi to īsti nesaprot. Kursus mēs neapmeklējām, jo mūsu meitiņām ir maza starpība 1,8mēn.

Šoreiz talkā nāca vecmāte Astrīda Millere.

Kontrakcijas visas dienas garumā bija jau no paša rīta, ik pa 10 minūtēm

Uz vakarpusi, kad noliku meitiņu gulēt, pēc tam tik viss sākās.Savā plānā jau biju iztēlojusies, ka viss notiks naktī. Kontrakcijas kļuva biežākas. Sagaidīju savu dūlu, kura ieradās ap 22.00 un vecmāte ap 24.00. Dūla man palīdzēja runājoties, izmēģinot dažādas pozas un masējot krustus. Viņas klātbūtne bija tik patīkama un sajutu papildus mieru, drošību un enerģiju.

Pārlaidu kontrakcijas gan uz bumbas sākumā, gan pēc tam vīra stiprajās rokās iekarājoties.

Kad vecmāte atbrauca bija 7cm atvērums, pēc stundas bija jau pilns atvērums un kāpu 1.20 vannā un tā kā vannas istaba ir neliela, tad aizdzinu projām vīru un dūlu un paliku tikai ar vecmāti, tā es jutos tajā brīdī. :) Dzemdēju parastajā 1vietīgajā vannā, sākumā likās, ka būs par maz vietas tur, taču tas bija izdarāms :)

1:44 meitiņa peciņa ieradās šajā pasaulē

Liels prieks, laime un gandarījums,ka beidzot esam satikušās.

Vislabākās sajūtas radās pēc tam, kad sapratām, ka mēs esam tepat- mūsu mīļajās mājās un nekur nav jābrauc, viss jau ir sagatavots un pa rokai. Tētis bija izcepis savu pirmo kūku mūžā :) par godu meitiņas dzimšanas dieniņai, protams, nelielā mammas pavadībā. Visa telpa, visa māja bija piepildīta ar mīlestību, tikko dzimis bērniņš, lielā mīlestība ar kādu viņš nāk pasaulē ir vārdos neaprakstāma.

Kāda laimes asariņa nobira un sirsniņa priecājas- ir labi būt kopā- ļauties, sagaidīt un satikt savu mazo brīnumiņu mājās!

Izvēle ir katras pašas sievietes ziņā, mājdzemdības nav tā lieta, ko ieteikt vai neieteikt kādam, tas ir jājūt sievietei pašai , tam ir jāļaujas, jāgatavojas un jāpiedzīvo!

Arī nākamo bērniņu mēs noteikti sagaidītu mājās!

FOTO ilustratīvs>

Stāstu konkurss: Tādas bija manas MĀJDZEMDĪBAS. Aicinām piedalīties arī ANONĪMI!