Lai starp sliktām pieredzēm ir arī labas!

Man ir divi stāsti. Neseni. 2023. gada septembris un 2025. gada maijs.

Sāksim ar senāko. Noliktais dzemdību datums bija 12. septembris un, ar pirmo meitu stāvoklī esot, bieži skandināju, ka man nepatīk, ka kavē. 11.septembrī bija pēdējā uzraugošā ārsta apskate, kur iedeva lapeli uz ierodināšanu 18. septembrī (pēc mana lūguma). Pienāca 12. septembris un dienas vidū sāka izdalīties brūngani lipīgi izdalījumi, rakstu ginokoloģei, vai viss ok? Jā, tas gļotu korķis. Ceram, ka šodien sāksies. Ap 16:00 vīram saku, ka laikam ir process sācies, un ap 19:00 sākas kontrakcijas. Sākumā ar lieku intervālu, bet pietiekoši jūtamas, lai nakti vairs negulētu, jo satraukums par to, ka "ka tik nenokavē, kad jābrauc uz DzN". Ap 2:00 jau 13. septembrī sāku uzņemt laiku "storky" applikācijā un nedaudz pirms 6:00 gāju celt vīru, jo liekas, ka ir pareizais intervāls sasniegts. Tā kā dzīvojām 5 min no RDZN, tad devāmies uz turieni.

Mums nebija līgumvecmātes, kas pagadījās maiņā, tāds personāls arī bija. Iestājoties pārbaudīja - 1cm, bet kakls īss un mīksts. Ir brīvas pirmsdzemdību palātas, ja gribam maksāt un palikt, bet mēs gribam. Aizveda uzlikt tonīšus - viss labi. Gaidam. 3 h vēlāk vēlreiz uz pārbaudi - 4 cm, prasa vai dursim ūdeņus. Es saku - jā. Pārdurot ūdeņus - 6 cm. Pamperis virsū un ejam pakaļ vīram un mantām, lai dotos uz 7.stāva dzemdību palātu. Uzejot augšā prasu EA, jo jau nogurums no iepriekšējam divām naktim īsti negulētām, un man negribas vairāk domāt un koncentrēties uz pārelpošanu. Pluss zinot, ka darbs vēl tikai priekšā.

Jāpiebilst, ka biju iegādājusies gaidību laikā Mīļotavas kursus, bet noklausījos tikai 2 lekcijas un svarīgāko par tieši dzemdību procesu, lai apmēram skaidrs, kas notiks. Kā arī es nebiju sagatavojusi nekādas vīzijas vai plānus. Devos ar domu - ļaujamies procesam. Galvenais dabūt ārā veselu un ar pēc iespējas mazāk traumām abiem.

Ap 11.00 atnāca anesteziologs, ielika EA un tad līdz apmēram 13:00 mums ļāva būt pašiem. Atnāca, pārbaudīja - joprojām 6 cm, process apstājies. Liksim oksitocīnu - ok. Un tad apmēram 14:40 sākās intervālos tādas sāpes, ka gribējās pa sienām parāpot un parādījās "gribu kakāt" sajūta ar visu EA. Vecmāte un kaut kas vēl atnāca - ir 10cm. Aiziet! Klausījos un darīju, ko vecmāte lika, jo tonīšos kaut kas uzrādījās ne tā. Ļāvos katrai viļņveida kontrakcijai un ar pāris "sss" spiedieniem mazais laukā. Laiks 15:10. Ir meita (iepriekš nezinājām dzimumu). Pāris plīsumi, kas jāsašuj. Hemoroīdi. Par RDZN personālu visā uzturēšanas laikā tikai labus vārdus. Gan par vecmāti, kas patrāpījās, gan par māsām, sanitārēm un citiem, ar ko bija saskarsme.

Otrās. Ar dzīves vietas maiņu, izlēmām par labu Ogres dzemdību nodaļai, jo bija dzirdētas labas atsauksmes. Noliktais datums 13. maijs šogad. Nāk un paiet, un nekādas reakcijas. 16. maijā pieraksts pie uzraugošā, prasu nosūtījumu uz ierosināšanu, jo vairs nejūtu prieku būt stāvokli. Dabūju nosūtījumu un sarunajam, ka Ogrei jāuzzvana, jo dažreiz plāno ierosināšanas. Zvanu Ogrei - varu, kad gribu. Novienojamies par pirmdienu, dodot mazajam nedēļas nogali padomāt par ierašanos. Nedēļas nogalē nekas nenotiek, tad pirmdien ceļamies un braucam uz Ogri uz 9:00. Atbraucot sagiada super jauks personāls, pārprasa, vai tiešām es esmu izdomājusi, ka šodien. Saku, ka jā, ja jau esmu ieradusies, tad darbam gatava. Pārbauda - 2 cm atvērums - veicot darbības jau 5 cm, bet kakls garš. Vēl ieliks kaut kādu tabletīti kaklā, kam piekrītu. Aizved uz palātu - nākošā pārbaude un deva, ja nekas nenotiek 16:00. Piekodina, lai pastaigāju un pakustos. Izeju aplīti pa slimnīcas teritoriju un eju atpakaļ uz palātu. Lasu grāmatu un sāku just, ka gribas kustināt gurnus. Vecmāte apmācībā (ļoti forša) nāca uzraudzīt ik pa laikam un piedāvāja atnest bumbu, kam piekritu, jo likās, ka gribas apļot gurnus. Vīram 14:40 rakstu, ka nedomāju, ka viņam pirms 5.00 būs ko darīt. Tajā sekundē, kā nosūtu ziņu, noiet ūdeņi. Rakstu vīram - nē, tomēr brauc tagad. Atnāk personāls pēc pāris min un pasaku, ka nogāja ūdeņi. Visi priecīgi, atvedīs toņus, 20-30 min pagulēs turpat palātā un toņus paklausīsies. Toņu laikā sākas stipras un biežas kontrakcijas ar salīdzinoši mazu intervālu, ka ķeros gultas malā uz katru un mēģinu sevi pārliecināt pārelpot. Toņos viss labi - iesim pārbaudīt atvērumu. 7cm, prasu vai vēl laiks EA. Saka, ka varam. Pēc 10 min atnāk anasteziologs, iedur katetru, knapi ieliek devu un saka pēc 5 min sāks strādāt. Es saku, ka nav 5 min, man nāk tagad.

Stāvot pie gultas malas vecmāte norauj pamperi un saka, lai kāpju uz gultas, jo mazajam galviņa jau gandrīz laukā. Jūtu to saucamo "ring of fire", nodomāju, lai plīst, un, klausoties vecmātes norādījumos, ar 2-3 spiedieniem bēbis izšaujas laukā, un otrā meita (arī otro reizi nezinājām, kas būs) ir klāt. Nav plīsumu un visiem viss labi. Ogrē tajā diena bijām vienīgie, kas piedzima, tāpēc par personāla uzmanību nevarēja sūdzēties. Otrajās dzemdībās pieredzēju to, ko nepiedzīvoju pirmajās, un bija interese, kā tas ir. Tagad zinu. Kā arī EA varēja nedurt, jo vienkārši nepaspēja, bet tas temps visus nedaudz pārsteidza, jo neviens nebija gaidījis, ka pati ierašanās būs tik raita. Vecmāte, kas bija apmācību procesā, pēc tam tik atkārtoja, ka tādas dzemdības vēl neesot pieredzējusi.

Kopumā liels paldies abu iestāžu personālam. Izcila attieksme un komunikācija. Abas vietas pēc savām pieredzēm varu ieteikt kā labas.