16.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 6
Gaidības ir īpašs laiks, neskatoties uz to, vai gaidām pirmo vai otro bērniņu, vai varbūt - jau trešo un pat ceturto atvasīti. Tam nav nozīmes, jo katru reizi šo visu izdzīvojam no jauna. Katru reizi tas ir citādāk. Katru reizi tas ir īpaši. Emocionāli. Iedvesmojoši. Skaisti, neskatoties uz to, ka gaidību laikā mūsu sajūtas var svārstīties sākot no pašām pozitīvākajām, beidzot par ar dusmām, nepacietību un skumjām. Un gaidību pašā noslēgumā daudzas no mums izjūt tieši nepacietību. Kāpēc gan? Jo nevaram sagaidīt tikšanās brīdi ar bērniņu!
Mazulītis izauklēts zem pašas sirsniņas, ik dienu skaitītas tiek viņa kustības un pašām prieks par to, ka dzemdību paredzamais datums jau tuvojas. Gribas teikt - beidzot! Bet, ja ieskatāmies dzemdību somā, tajā gandrīz vienmēr, pēc ginekologu, citu māmiņu ieteikumiem, būs jau kāds naktskrekliņš, kas viegli atpogājams, lai brīdī, kad bērniņš jau klāt, varētu viegli viņu pabarot pirmo reizi ar mammas pieniņu. Un jā, arī, lai sajustu viņa siltumu, sirdspukstus, jo āda-āda kontakts ir ļoti nozīmīgs jums abiem.
Kāda savu bērniņu sagaida savā mīļākajā naktskreklā, vēl kāda īpaši iegādātā tērpā. Cita, iespējams, bērniņa tēta kreklā.. Vēl kādai bērniņš jāsagaida ar to, kas mugurā, jo atcerēsimies, mēdz būt arī steidzīgie mazuļi, kas mammām nemaz neļauj pārģērbties.
Kā bija ar tevi? Kas tev bija mugurā, sagaidot savu mazulīti?
Dalies pieredzē tepat, komentāru joslā!
Dzemdēju mājās, droši vien tāpēc atļāvos dzemdēt tāda, kāda pati ierados šajā pasaulē. Brīžos kad bija vēsi piesedzos ar pledu.
Dzemdēju meitiņu rozā tunikā ar ziedu. To speciāli tam gadījumam arī biju iegādājusies.
Gaišzilā zīda pidžamā, ko ikdienā jau sen nevalkāju, stāvēja skapī. Noderēja dzemdībās, pēc tam pat nepētīju, vai var izmazgāt vai nē, izmetu. Darbiņu bija padarījusi 😀
ES dēliņu sagaidīju grūtnieču augšiņā. Kad ierados slimnīcā ,tā locījos no sāpēm ka pat prātā nebija pārģērb naktskreklu kuru biju sagatavojusi . 😀