Mūsdienās daudzi pāri izvēlas ģimenes dzemdības, kurās katra partnera funkcijas ir pietiekami skaidras. Bet, ja nozīmēts plānveida ķeizargrieziens vai pēdējā brīdī ārsts nozīmē topošo māmiņu uz ārkārtas operāciju, arī tad tētim ir ļauts piedalīties. Bet, ko tieši topošais tētis var darīt, kā var palīdzēt?

Var palīdzēt, viennozīmīgi uz šo jautājumu atbildi sniedz Rīgas Dzemdību nama vecmāte Baiba Zelka un psiholoģe Alika Sorokina. Bet par visu pēc kārtas.

Ķeizargrieziens, kā jau jūs zināt, var būt gan plānveida, gan arī neplānots, ja tādu vai citādu iemeslu dēļ dzemdību process nevirsās uz priekšu un draud ar bēdīgu iznākumu māmiņai vai bērniņam. 

Plānveida ķeizargrieziena operācija

Ja topošajai māmiņai nozīmēts plānveida ķeizargrieziens, tas nozīmē, ka viņa precīzi zina, kad viņai jāierodas vietā, kuru viņa izvēlējusies kā sava bērniņa dzimšanas vietu. Katrā medicīnas iestādē ir iestāšanās kārtības noteikumi, tāpēc par tiem jāuzzina savlaicīgi. 

Baiba Zelka stāsta, ka Rīgas Dzemdību namā uz plānveida ķeizargriezienu parasti jāierodas pēcpusdienā līdz pat tās dienas vakaram, kurā paredzēta operācija. 

Pirms operācijas jākonsultējas vēl ar ārstu - anesteziologu, jāievēro ārkārtas diēta un mazliet jāpierod pie apstākļiem. 

"Protams, gaidīšana - tas ir mokošs stāvoklis, īpaši, ja jāgaida tik svarīgs dzīves brīdis. Kopā gaidīt ir vieglāk. Tāpēc ir labi, ja ir, ar ko parunāties. Ir labi, ja ir blakus vīrs. Tas ir pamata uzdevums - atbalstīt topošo māmiņu un mazliet novirzīt viņas domas citā virzienā", stāsta B.Zelka.

Pats lielākais uztraukums ir parasti no rīta, kad līdz operācijai vēl atlikušas vien dažas stundas vai minūtes. 

Pārdzīvojumi ir gan priecīgi, gan satraucoši, katra māmiņa domā par to, kā viss noritēs, tāpēc tētim atkal ir svarīgi būt blakus, lai visu ievirzītu pareizajā gultnē: "Sākumā uz operācijas zāli tiek atvesta topošā māmiņa un tikai tad, kad viss ir sagatavots un palicis vien pats mazākais darāmais, vecmāte ieved topošo tēti. Operācijas komanda jau ir aizņemta, vīrs aiz aizslietņa neko neredz, viņš stāv pie topošās māmiņas pagalvja un var turēt savas mīļotās roku, atbalstīt viņu ar vārdiem."

Uzreiz pēc dzimšanas mazuli parāda vecākiem. Vīrieties šajā situācijā ir mobilāks - viņš var pienākt tuvāk, apskatīt mazo, parunāt ar medicīnas personālu, pēc tam padalīties ar informāciju, nododot to māmiņai. 

Pēc tam tēti parasti tiek sūtīti uz palātu, bet māmiņa vēl 2-4h tiek novērotas. 

Visu šo laiku bērns atrodas kopā ar tēti. "Sievietei ir svarīgi apzināties, ka mazulis ir drošās rokās, viņai pašai no tā paliek labāk, viņa gūst sirdsmieru", - ir pārliecināta Baiba.

Pēcoperācijas reabilitācija prasa laiku un spēkus. Tāpēc ļoti labi, ja pirmās stundas pēc dzemdībām kāds no mājiniekiem var būt kopā ar jauno māmiņu - viņai pagaidām ir grūti tikt galā ar sevi, dažreiz gribas pagriezties, straujāk piecelties, mazulis jāpārģērbj, jāmazgā, pie krūts jāliek, nepieciešamības gadījumā jāpasauc kāds. Ja vīrs ir blakus, tad viņš ir uzticamākais palīgs it visā, un nav lieku reizi jādomā un jāuztraucas par blakuslietām. 

Akūta ķeizargrieziena operācija

 Principā tēta funkcijas ne ar ko neatšķiras no augstākminētā.

Atšķirība ir vien tajā, ka pāris sākumā nav bijis gatavs tādam iznākumam un dzemdētāja var just vēl lielāku stresu, pārdzīvojot par sava mazuļa veselību.

Stresu jūt gan sieviete, gan vīrietis, jo viena lieta ir, ja tu gaidi un gatavojies vienam iznākumam, bet kaut kas noiet greizi un jāpieņem ir citi lēmumi: "Lai nebūtu lieka stresa, kāds var rasties šādā situācijā, Rīgas dzemdību namā ārkārtas ķeizargrieziens parasti tiek veikts bez vīrieša klātbūtnes. Bet, ja topošais tētis uzstājīgi grib būt blakus māmiņai, tad, līdzīgi kā iepriekš, atrašanās operācijas galda galvgalī viņam tiek atļauta."

Ja rezumē visu vecmātes Baibas Zelkas sacīto, tad tētis blakus mammai ķeizargrieziena operācijas laikā ir vajadzīgs, lai:

- atbalstītu topošo māmiņu operācijas gaidīšanas laikā, mazinot viņas stresu;

- atbalstītu topošo māmiņu operācijas laikā;

- atrastos ar mazuli pirmajās stundās pēc operācijas;

- rūpētos par māmiņu un mazuli pirmajās dienās pēc operācijas.  

Par to, ka sievietei svarīgs mīļotā vīrieša atbalsts, stāsta arī psiholoģe Alika Sorokina:

Mūsdienās ķeizargrieziena operācija ir maksimāli pietuvināta dabīgām dzemdībām. Topošā māmiņa atrodas stāvoklī, kas palīdz viņai redzēt, dzirdēt un saprast visu notiekošo. Galvenā atšķirība ir tā, ka sieviete nejūt dzemdību kontrakciju sāpes un grūtumu paša radošākā un svarīgākā viņas dzīves "darba". Bet pēc dzemdībām mazulim ir kontakts ar māmiņu, kontakts, kas noteikti ir svarīgs viņa veiksmīgai adaptācijai pasaulē."

Tēta piedalīšanās ķeizargrieziena operācijā, protams, pozitīvi ietekmē topošās māmiņas emocionālo stāvokli. Kad blakus ir vīrs, kam viņa uzticas, viņa jūt atbalstu, un pazūd viņas bailes un trauksmes sajūta. Viņai ir vieglāk noskaņoties un pārslēgt sevi uz priecīgo tikšanos ar pašu svarīgāko cilvēciņu viņas dzīvē."

Bet tas nav vienīgais iemesls, kāpēc, Alikasprāt, viņam ir vēlams šajā svarīgajā, atbildīgajā brīdī būt blakus savai sievietei. Vīrieša klātbūtne ir svarīga arī mazulim, jo "ar tiem cilvēkiem, ar ko mazulis kontaktējas pirmajās savās dzīves stundās, viņam vēlāk būs pati ciešākā emocionālā saite."

Un vēl viena interesanta psiholoģes doma: "Ne tikai sieviete un mazulis, bet arī topošais tētis alkst piedalīties sava bērniņa pasaulē nākšanas brīdī, jo arī viņam tā ir svarīga tikšanās. Esmu pārliecināta, ka kopīgas dzemdības stiprina ģimeni. Tās noteikti sekmē ģimenes attiecību ieiešanu jaunā gultnē. Tiesa ar vienu svarīgu nosacījumu - kopīgas dzemdības spēcina tikai tās attiecības, kas arī pirms mazuļa pasaulē nākšanas bija harmoniskas un attīstījās uz augšu, tās attiecības, kurās arī pirms tam bija mīlestība, abpusēja sapratne un uzticēšanās sajūta. Saliedēt ģimeni, kas jūk ārā, ar kopīgām dzemdībām NAV IESPĒJAMS."

Personīgā pieredze

Jeļena

Mana atbilde uz jautājumu, vai vīram jābūt klāt ķeizargrieziena operācijā un pēc tās - viennozīmīgi jā, tas ir pat nepieciešams!

Personīgi man vīrs palīdzēja, atbalstīja it visā. Pirmkārt, dēls piedzima, un vecmāte uzreiz to aiznesa vīram (mēs pat iepriekš vienojāmies, ka tas tā būs, jo nevēlējāmies, ka bērniņš tiek sākts barot ar mākslīgo piena maisījumu).

Kamēr mani operēja, vīrs ģērba dēlu, pēc tam Dans gulēja jau vīram uz krūtīm, gaidīja, kamēr atvedīs mani.

Kad mani atveda, vīrs palīdzēja man ērtāk iekārtoties un pielikt Danu pie krūts. Pašai to izdarīt būtu samērā sarežģīti, jo pēc operācijas, kad anestēzija izgāja, sākās lielas sāpes. 

Starp citu, arī to, lai kāds atnāk un iedod man kaut ko atsāpinošu, lūdza vīrs.

Otrkārt, pēc operācijas tikai pirmajā dienā ēdienu atved uz palātu - pārējās dienās jāēd vai nu ēdamzālē, vai arī pēc ēdiena jāiet pašai. To, protams, arī darīja Dana tētis.

Treškārt, pēc operācijas man četras reizes dienā špricēja antibiotikas, un divas reizes dienā lika sistēmu - tā iemesla dēļ bija jāiet uz procedūru kabinetu, un, kamēr biju tur, dēls pieskatīja un auklēja dēlu. 
 
Visas piecas dienas, ko pavadīju slimnīcā, vīrs pieskatīja mazo - no rīta kopā ar medmāsu veica rīta tualieti, mainīja mazulim autiņbiksītes, mazgāja Dana dupsi. Pati es to izdarīt nevarēju. 

Pēc operācijas mans fiziskais stāvoklis bija samērā vājš, šuve sāpēja, vēdera muskuļi, kas bija iegriezti un pēc tam sašūti arī sāpēja un vilka. Es, protams, centos, cik vien ātri varēju, sākt staigāt, bet tas bija ļoti sarežģīti. 

Piecēlos un prasīju, lai man izņem katetru jau nākošajā dienā (operēja mani naktī). Sākumā bija sāpīgi pat piecelties no gultas, nemaz nerunājot par to, lai saliektos, izstieptos. Vīrs turēja mani aiz abām rokām, vilka uz savu pusi, palīdzēja piecelties un pēc tam palīdzēja apsēsties. Tā ka arī te neiztiku bez palīdzības.

Ar vīru kopā situācija bija mierīgāka, es jutos pārliecināta par sevi. Sāku staigāt pa palātu, pēc tam pa koridoru. Biju mierīga par bērniņu, jo zināju, ka palātā viņš nav viens.

Pajautāju vīram, ko viņš domā, cik ļoti nepieciešama viņa klātbūtne pēc ķeizargrieziena operācijas izdarīšanas. Viņš atbildēja, ka viņa klātbūtne tādā brīdī nepieciešama par visiem 110%. Tā kā viņš redzēja, cik grūti man ir pēc operācijas, viņš teica, ka pat iedomāties nevar, KĀ SIEVIETE VIENA PATI - var tikt ar visu to galā. Jo pēc jebkuras operācijas ir grūti, bet te tev vienkārši nav jāguļ, jādomā par sevi, bet jāceļas, jāiet, jādara - jārūpējas par bērniņu!

Natālija

2010.gada janvārī pasaulē nāca mūsu mazulis. Dzemdību process sākās ar to, ka man nogāja ūdeņi vakarā, bet kontrakciju nebija. 

Sāpes sākās uz rīta pusi, tās bija vājas, dzemdes kakla atvēršanās bija lēna. Veica stimulāciju, bet kontrakcijas tik un tā nebija pietiekami spēcīgas. 

Process virzījās uz priekšu lēni, bija jau nākošās dienas vakars.

Kad atvērums bija gandrīz pilns, iestājās bezspēks, jo pagājusi bija gandrīz diennakts. Tika izlemts par ķeizargriezienu, spiešanai spēka vairs nebija, un riskēt arī negribējām. 

Vīrs jau sākumā negribēja piedalīties dzemdībās, uzskatīja, ka tā ir tikai modes lieta un tīri sieviešu darīšana.  Viņš to salīdzināja ar altāri baznīcā,  - tur sievietēm aizliegts iet, bet uz dzemdībām esot aizliegts iet vīrietim.

Pati arī es nepietiekoši vēlējos, lai klāt būtu vīrs, jo uzskatu, ka viņam pašam tas būtu jāvēlas, man nebūtu vīrs jāpiespiež.

Māmiņu Klubs

Ja Tu izvēlējies ķeizargrieziena operāciju,pastāsti,kādi bija apsvērumi!

Māmiņu Kluba dzemdību sagatavošanas kursi