18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Kā pateikt vecākiem par grūtniecību?
27. Jan 2018, 06:56
mummy^^
mummy^^
Visam toposajam maminam sveiki. Pa maju jau skraida un aug puika,sobrid vinam 3,3. Esmu iesolojusi 14.nedela gaidibas ar otro berninu. Pirmo sagaidiju esot vel loti jauna,3 menesus pirms 18 dzimsanas dienas,tad vecaki sakuma super priecigi nebija,bija daudz negativa,bet velak jau aprada protams un tagad mazajam ome ir pati milaka,bet nekadigi nevaru sanemties pateikt tagad par nu jau otro,jo reakciju varu jau paredzet ieprieks. No teva puses jutos ta itka pieviltu visas jomas,jo vins ir ari dzen mans darba devejNu. Sarezgita situacija. Ka labak pateikt?:))
Šis vārds "pavairoties" man šķiet piedēvējams dzīvniekiem, ne cilvēkiem. Zinot no savas pieredzes, kad savu lielo puiku laidu pasaulē 3 dienas pirms 19.tās dzimšanas dienas, arī saņēmu nosodījumu no mūsu abu vecāku puses. Ziniet, mani vecāki kā vecāki nebūt neizgāzās, viņi "izgāzās" taja brīdī, kad vēlējās mani aizvilkt pie ginekologa, lai liktu veikt abortu, lūk tā arī bija situācija, kas apgrieza mūsu attiecības ar kājām gaisā un lūk šī situācija man vairs neļauj savai mammai pieglauzties, samīļot, ielīst klēpī un sajust to mīļumu, lai arī pagājuši jau gandrīz 16 gadi. Dēls mani sagatavoja lielajai dzīvei, tieši viņš man lika būt tur, kur esmu tagad un tieši viņš man lika kļūt par daudzbērnu mammu, jo, ja viņš man nebūtu bijis tik agri, bērnus sāktu laist pasaulē tikai tagad un noteikti nepaspētu...
Esam ar viņu atklāti par šo tēmu runājuši, kā mani nosodīja viņa vecvecāki, es izstāstīju viņam, kā es toreiz jutos un tieši tādēļ es nespētu nosodīt savu bērnu šādā situācijā, protams, "plaukstas es nesistu" un no laimes nelēkātu, bet tā tas būtu īstais laiks, lai šī situācija mums atkal ko iemācītu. Tādēļ ar lielajiem bērni pārrunājam, ka svarīgi ir izsargāties, kādēļ tas ir svarīgi, ne tikai no demogrāfiskā viedokļa.
Par pateikšanu vecākiem - arī man vienmēr šī ziņa ir bijusi ļoti mulsinoša, jo aiz mugura šī rūgtā pieredze, kad par mani nepriecājās, bet, piemēram, par jaunāko brāli bija septītajās debesīs. Tādēļ arī 32 gados par 3.grūtniecību paziņot man bija ļoti grūti, domāju, ka, ja būtu jāpaziņo arī par ceturto, šīs sajūtas būtu ļoti līdzīgas, lai arī zinu, ka vīra vecāki par to būtu ļoti priecīgi un klusībā viņi to gaida, tā kā mums ar vīru kopīgs ir tikai 1 bērniņš.
Pieaugusi sieviete, divi bērni, kas tur ko mulst, kā ir tā saki, Tavi bērni, Tava darīšana, Tava ģimene. Bet es arī nebūtu starā, ja mans nepilngadīgais bērns paziņotu, ka ir gatavs pavairoties, tas nozīmētu tik to, ka kā māte/vecāks esmu izgāzusies.
Ja esi stabilās attiecībās, tad jau nekādai mega nosodošai attieksmei nevajadzētu būt.