Jauna mamma vai tomēr ne tik jauna?

Jauna mamma vai tomēr ne tik jauna?

20. Oct 2017, 09:43 čabule čabule

Lasot citus konkursa rakstus, vēlējos padalīties ar savu pieredzi par to, kā es kļuvu par mammu.

Sākšu ar to, ka apprecējos 2012. gada 25. augustā 22 gadu vecumā- it kā normāls laiks priekš ģimenes veidošanas, bet vecāki, radi un draugi skatijās uz mani kā uz citplanētieti- vai tiešām Tev vajag precēties? Kapēc? Varbūt iekriti? NĒ! Mēs mīlam viens otru un tapēc gribam dibināt ģimeni, vēlāk gribēsim arī bērnus!

Atceros, ka par bērniem runājām daudz, atceros precīzi arī datumu, kurā izlēmām, ka tiešām tagad būs tas laiks, kad sāksim mēģināt tikt pie jaunas dzīvības , tas bija 2012. gada 10. decembris .. Nezinu kāpēc atceros to datumu, bet vīram teicu, ka nekas jau nenotiks uzreiz, vismaz pus gadu vajadzēs mēģināt, jo lasīju citu pieredzi un reti kad uzreiz viss arī notika.. Bet mūsu gadijumā- 2013. gada 21. janvārī- tests rāda pozitīvas ziņas, tātad grūtniecības laiks pēc MR ir aptuveni 4 nedēļas.. Prieks mijas ar satraukumu- ja jau kāzām mums bija par agru, tad ko teikt par bērnu..

Mana dzimšanas diena ir marta vidū, tad arī paziņoju saviem vecākiem- mums būs bērns! - paziņoju un uzreiz izgāju no istabas (aiznest netīros traukus uz virtuvi :D ) .. Nu ko, mamma ļoti priecājās, tētis bija šokā, bet neviens neteica, ka tas ir par ātru- 23 gadi.. nu tā kā normāls vecums- vaine?

Grūtniecības laiks pavadīja mani ar nelabumiem, nogurumu un izteiktām grūtnieču kaprīzēm.. ļoti sāpēja mugura, tapēc tiku nozīmēta uz vizīti pie neirologa- iegāju kabinetā un sākās- Kam Tev šis bērns? Taisi abortu! Tāpat neiznēsāsi! Ko Tu vispār gribi!? Tik jauna un jau bērns!!! ---> Es atvainojos, man ir 23 gadi, vai es pati nevaru izlemt, kad radīt jaunu dzīvību? Atnācu ar muguras sāpēm, problēma ir nevis grūtniecība, bet muguras sāpes... Nē, Problēma ir bērns! (piebildīšu to, ka biju pie bērnu neiroloģes, kā ar tādu attieksmi var strādāt ar bērniem..)

Ziniet, toreiz pirmo reizi kāds pateica, ka būšu jauna mamma, bet pēc tam arī radi nedaudz bija šokā- kā jau tagad? Bet man ir 23! 23 nevis 13!!! 

Tieši pirms dzemdībām nonācu slimnīcā, jo man radās problēmas ar aknām- tieši tur- Dzemdību namā- nācu pie atklāsmes- te neviens nešķiro pēc vecumiem, te visas būs mammas, vienalga 15, 23 vai 40 gadīgas- visas ir vienādas! Vecums pavisam kļuva mazsvarīgs! Iepazinos ar meiteni, kura bija jaunāka par mani (vecumu tā arī nepajautāju, jo nebija vajadzības) un mūsu kompānijā bija arī meitene virs 30, kura gaidija jau 4. atvasi (zinu ka 36 g.v. viņai pieteicās arī 5. mazulis)- visas mēs bijām vienā laivā un vienādās situācijās un nekad nebija sajūta- Tev bērniem ir par ātru, Tev par vēlu, bet man- man tas ir īstais laiks! Kādas muļķības! Katrs bērniņš atnāks tad, kad pienāks viņa laiks un nav svarīgi cik veca vai jauna būs mamma!

2013. gada 30. septembrī piedzima mana meitiņa, savu vecumu tagad skaitu no šī brīža- man ir 4 gadi- man, kā mammai!

2015. gada 24. jūnijā mūsu pulciņam pievienojās brālītis, man manā 1 gada 9 mēnešu vecumā piedzima vel viens skaists un vesels bērniņš! Vairs neinterisēja tas, ko domās radi, draugi un paziņas, jo tā bija mūsu- ģimenes - izvēle!

Esiet laimīgas mammas- neklausieties citu pārmetumos un aizspriedumos- tā ir Jūsu izvēle- būt vai nebūt mammai- bet bērns, tā ir lielākā laime uz pasaules un ne par kādu naudu neatteiktos no iespējas būt mammai!

 

P.S. Bilde no interneta resursiem.

la4ukinjsh la4ukinjsh 30. Oct 2017, 13:35

Man ar neliekas pa ātru. tieši īstais vecums. Jo ne jau karjera, bet ģimene ir tā, kas mūs dara laimīgus! 😀 Piebildīšu, pati apprecējos 19gados, un mazuli ar laidu pasaulē 19. gados 😀 un neko nenožēloju

mamma88 mamma88 21. Oct 2017, 20:54

Tagad jau laikam ir stiligi 30 gados sakt planot bernu, jo lidz tam berns ir trauceklis, tu izboja visu savu dzivi, tev nebus karjera utt, un pec tam tev uzreiz vajag vel vienu bernu. Abiem jabut preteja dzimuma. Ja ir viena tad zel, ka ta.
(lasit ar sarkasmu).
Bet ja ta nopietni, tad man sen ir pie vienas vietas ko citi doma, jo savu dzivi es pati veidoju, dzivoju. Un savus bernus pati audzinu, nediedelejot palidzibu.

Pavasare17 Pavasare17 21. Oct 2017, 10:36

Tieši manas domas. Man ir 22 gadi un es šogad apprecējos un nemaz neuzskatu ka tas ir par ātru. Zinu, ka noteikti daudziem tas liekas par ātru, bet mani radi to uztver pilnīgi normāli. 😀 Tagad plānojam bērniņu un uzskatu, ka neesmu par jaunu. Tās vairāk tādas muļķīgas sabiedrības iedomas. Savā vecumā izskatos daudz jaunāka, jo vēl aizvien daudzi domā, ka neesmu pat pilngadīga 😃 Varētu arī tas būt par iemeslu, ka cilvēki domā, ka ir par agru, jo ja būtu kāda 18 gadīga meitene (kuras mūsdienās pēc izskata ir kā 30 gadīgas) kurai nevarētu pateikt, ka ir tik jauna, arī sabiedrība par to neuztrauktos.

Paldies Tev par tavu stāstu!