Ieklausīties grūtniecībā

Pirmās divas grūtniecības bija savā veidā izmēģinājuma trusīši. Skrēju, darīju, nebija laika ne domāt ne analizēt. Dzēru grūtnieču vitamīnus, jo tā vajag. Darīju tā kā visi dara. Trešās grūtniecības laikā zaudējām mazuļus, tas lika domāt. Ceturtā grūtniecība kļuva īpaša. Īpaša ar to, ka nāca apziņa, ka nekas nenotiek kā plānots. Tas lika apstāties un ieklausīties sevī, pārstāt plānot, bet sākt plūst pa straumi.

Grūtniecība nebija viegla, bet iemācīja man tik ļoti daudz. Pirmo reizi saņēmos, pārstāju darīt to kas jādara, bet sāku darīt to, ko man liek organisms. Protams, bija jāiet uz darbu, bija jāved uz skolu un pulciņiem, bet paralēli sapratu ka jāieklausās sevī. Organisms visu pats zina.

Lielākais pārbaudījums bija nedzert nekādus vitamīnus. Par to daudzi smīkņāja, ka bez tiem jau nevar, bet daktere apstiprināja, ka ja klausīšu ko organisms saka, vitamīnus nevajag.

Pirmais trimestris. Papildus dažādām citām dīvainībām, nepārvarama vēlme pēc greipfrūtu sulas bija acīm redzama. Divi litri dienā svaigas sulas bija ikdiena.  Kad sāku lasīt, izrādijās ka šajā auglī ir ļoti daudz follskābes, kas mazulim vajadzīga attīstības sākumā. Sapratu, ka vairs sev neko neatteikšu, ko kārojas, to ēdīšu, darīšu.

Līdz pat grūtniecības beigām bija pēkšņās vēlmes pēc Snikerīšiem, kādiem konkrētiem ēdieniem, pēkšņi sāka garšot biezpiens un piens.

Analīzes: izcilas, grūtniecības vienīgā problēma: kritiena laikā iegūta simfīzes trauma.

Svara pieaugums: + 3 kg. (pārtiku no ļoti daudz saldumiem, ļoti trekniem piena produktiem)

Mazuļa svars un stāvoklis dzemdībās: 4.6 kg dāma, veselīga.

Secinājums: katrai mums ir savs, super pareizais, super gudrais organisms. Katra mēs savu mazuli spējam iznēsāt vislabāk, apgādāt ar visu nepieciešamo vispareizāk. Tikai mūsdienu pasaule mums ir iestāstījusi, ka vajag uzturvielas, vitamīnus, ka nepietiek. Jā, iespējams nepietiek, iespējams vajag, bet tieši kas nepietiek un ko vajag, to mums jau saka priekša, tikai mēs ikdienas steigā izvēlamies nedzirdēt. Vieglāk iedzert vitamīnu ripiņu, vai pat divas.

Nenoliedzu, vitamīni arī ir labi, vajadzīgi, bet vai vienmēr un visās situācijās?