Meitiņa man jau šķiet liela, lai arī patiesībā ir tik maza. Zinu, ka visu mūžu mums būs kādi periodi, pat tad kad viņa būs jau pieaugusi sieviete ar savu ģimeni un bērniem.:) Vakar priecājos un teicu vīram:" Cik labi, ka mums ir meita! Būs ar ko uz teātri kopā aiziet!" Viņš man saka:"Varbūt viņai nepatiks teātris (kā man), un gribēs izvēlēties tādu profesiju kā man(vīrišķīga profesija ar formas tērpu)!" Es teicu, ka ja tā, tad otrs būs dēls , un tas ar mammu uz teātri ies, un būs vēl aktieris! Tāda nu mums tā saruna par bērniem. Gribam vēl vienu, un ar mazu starpību, lai pēc tam man ir laiks arī pievērsties arī darbam. Tā teikt pie vieniem pamperiem. Zinu, ka būtu grūti, bet esmu gana jauna un izturīga.
Kā bija Jums-bērnus plānojāt vai paši pieteicās?
Mums ar pirmo bija tā, ka ārstes nekompetences dēļ dzīvojām ar domu,ka man bērnu nevar būt. Tad nu pārtraucām izsargāties un burtiski ar pirmajām reizēm jau tikām pie mazā. Tagad otrais ir tā kā ieplānots. Ar domu-nu ja būs, tad būs. Stresaini netaisu grūtniecības testus ik pāris dienas un neraudu, ja rāda negatīvu. Kad būs, tad būs, bērni paši zin, kad vēlas svinēt savu dzimšanas dienu! Jauku dienu Jums!
īgLa
princesemince
Saulite21