25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Cukura diabēta diagnostikai nu jau gandrīz katrai grūtniecei ir jāveic glikozes slodzes tests. Kas tas par zvēru, un kā labāk sagatavoties - skaties video!
Elīza
instagram: elizaelizabete
Mani arī nosūtīja uz glikozes testu, lai gan medicīnisku indikāciju nebija. Bet drošības labad labprāt devos, jo statistika tomēr nepatīkama - katrai desmitai grūtniecei nākas saskarties ar gestācijas diabētu. Tā kā man saldumi jo īpaši gāja pie sirds gaidību laikā (iepriekšējā vakarā pirms analīzēm noēdu lielu trauku ogas ar putukrējumu), tad gribēju pārliecināties, ka organisms tiek galā ar manu saldumu kāri. Man gan vienīgais, kas nepatika - man nav viegli tukšā dūšā izdzert tik lielu daudzumu šķidruma. Mazliet šķebinoši, bet tas arī viss. Pat ēst negribējās tās 2h,ko pavadīju ARSā. Par laimi - rezultāti labi. Bet es noteikti novērtēju iespēju pārbaidīties, jo - better safe, than sorry.
Cik saprotu, šis tests ir obligāts visām grūtniecēm. Vismaz tā man ir paskaidrojuši ginekologi un ģimenes ārsts.
Man ir divas pieredzes ar glikozes slodzes testu. Pirmā, kur ģimenes ārsts, nozīmējot uz šo testu, man atļāva (un ieteica) glikozes vietā dzert kādu saldu ēdienu (izvēlējos saldināto jogurtu) ar aptuveni tikpat lielu cukura daudzumu un tikpat lielu šķidruma daudzumu. Tad viss bija kārtībā. Jutos puslīdz labi.
Otru reizi, ar ginekologa nosūtījuma gāju uz laboratoriju. Ieteiktu citām ņemt vērā, ka glikozes šķidrumam DRĪKST pievienot garšu (!bez papildus cukura) - piemēram, nedaudz citrona sulas. Es piebēru aptuveni tējkaroti brūkleņu pulvera (tikai kaltētas, samaltas brūklenes). Rezultātā sanāca garšīga limonādīte. 😀 Izdzērās ļoti raiti, jo tiešām bija garšīgi (gan drusku par saldu, bet to īsti mainīt nevar). Tā kā vienlaikus arī baroju bērnu ar krūti, man visžēlīgi atļāva to 2 stundu laikā izdzert pāris mutītes ūdeni. Man gan viss murgs beidzās drusku ātrāk, jo pēc pusotras stundas sāka nākt ģībiens. Tad arī man kāds paspēja vēl nozagt personas apliecību. ☹ Knapi nokļuvu līdz mašīnai, kur mani gaidīja vīrs. Jāatzīst, ka visa diena bija norakstīta, vel nedēļu sāpēja vēders. Katrā ziņā - murgs. Neuzskatu, ka būtu bijusi vajadzība tā mani mocīt. Ja vienīgais arguments ir, ka to taisa visām, tad tas īsti neiztur kritiku. Būtu jābūt indikācijām, pēc kurām vērtējot nozīmētu jebkuru nepieciešamo analīzi/izmeklējumu. Tas ir mans viedoklis.