Gaidību un radību ceļvedis: Bērniņa zaudējums

Māmiņu Kluba jaunajā sezonā atgriežas Gaidību un radību ceļvedis kopā ar dūlu Eviju Ridūzi-Skujiņu, lai uzklausītu dažādus pieredzes stāstus. Šoreiz ciemojamies pie piecu bērnu māmiņas Madaras, kura atklāti dalās ar savu skaudro pieredzi par bērniņa zaudēšanu.

Tas bija tik jauki – es redzēju mazulīša sirdspukstus, piedalījos šovā. Es staroju! Bet sekoja nelaime. 

Tā bija parasta diena, mēs dzīvojāmies laukā. Es sajutos dīvaini, aizgāju uz labierīcībām un ieraudzīju asinis. Viss apstājās. Vīrs teica, ka jābrauc uz slimnīcu. Man no tā bija bail. Sarunājām, ka tad, ja nākamajā dienā kaut kas būs, brauksim uz slimnīcu. 

Nākamajā dienā devāmies uz slimnīcu un tur pateica, ka bērniņam vairs nav sirdspukstu. 

Es daudz staigāju, meditēju un jutu, ka kaut kas notiek. Tualetē redzēju, ka ir iznācis bērniņš. Es viņu paņēmu rokās, parādīju vīram. Mēs viņu samīļojām un apglabājām. Bija labi, ka bija atvadas. 

Šķita, ka ar to arī viss ir beidzies, taču tā nebija. Tualetē sajutu, ka kaut ko izspiežu, un pēc tam sekoja neapstādināma asiņošana. Tālāk ievēroju gultas režīmu, bija jāievēro noteikts uzturs, jālieto dzelzs preparāti.