Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Sveikas mīļās dāmas:) Un šeit atkal es ar savām pārdomām, vēlmēm un "nevēlmēm", bailēm gan par zināmo, gan nezināmo...
Lai gan šīs brīvdienas bija vienas no superīgākajām, mazlietiņ ta kā pārņēma depresīvas domas.
1. Atkal par ķeizaru...Ar ko man tas asociējas? Ne ar ko labu, bet arī īsti ar neko sliktu. Nu protams, ja neskaita atkopšanās periodu, sāpošu un traucējošu rētu, nespēju neko normālu padarīt...Visvairāk uztaruc jau tieši tas, ka pēc operācijas nevarēšu paņemt opā Reivenu...Tas mani vienkārši dzen izmisumā ;( Nu kā es, lai viņam paskaidroju to, ka redz mazo bēbi es varu ņemt opā un nēsāt, bet viņu nē??? Goda vārds pat "bimbiens" nāk virsū par to domājot....Otrs, es būšu slimnīcā - ko viņš darīs tās dienas, jā būs ome, būs tētis, bet manis nebūs, kā viņš to uztvers???
Tālāk...Priekšā visa vasara, gribētos izskatīties tomēr kaut cik arī skaistai un kaut nedaudz izbaudīt tos vasaras prieciņus. Bet pēc ķeizara - ne sportot (tikai pastaigas) ne peldēt nedrīkstēs. Prātā tikai viena doma - atkal izskatīšos pēc "begemotu" mātītes...
Pēdējās nedēļas klāt, vakar uzrausos uz svariem un bāc 98 kg...No kurienes? Ārā karsts, praktiski neko neēdu, tikai zaļumus un maksimums kādu griķīti vai rīsiņu un ūdeni, ūdeni...Un re, ieksatījos, ka kājas uzblīdušas, rokām pirksti un seja ar...
Kāpēc ķeizars vs dzemdības?
Pēc vecmātes teiktā mazais "it kā" esot pagriezies pareizi, bet mani tik un tā sūta uz ceturto USG, lai pārliecinātos. Es naivi ceru, ka dzemdības sāksies pašas un nevajadzēs mani "šķērst", bet ja izdomā stimulēt? Tad es negribu...Tas jau ir tas mans - es gribu, bet negribu!!! Es wnk negribu tas n-tās stundas mocīties. Laikam palieku muļķa, bet neko nevaru ar sevi pasākt...
Jautājums sekojošs, vairāk tām māmiņām, kurām nav pirmais ķeizars - kā Jūs to paskaidrojāt saviem pirmajiem mazuļiem un kā viņi uztvēra to, ka mamma nevar darīt tās lietas ko darīja agrāk?
Kā Jūsu mazuli uztvēra to, ka mammai pirmā rūpe ir par otro bēbi?
Un kā gāja tām mammām, kurām pirmais bija ķeizars, bet nākamo mazuli ārsti atļāva dzemdēt pašām?
Ļoti gaidīšu Jūsu pieredzītes!!!!!!
TB dzemdes kaklu, nevis kaklus 😃
Par to uzkrāsošanos - man visu lika mazgāt nost, pat caurspīdīgo nagu laku ņēma nost 😃 Tā ka es nemaz vairs nepiepūlēšos pucēties, tas viss tāpat būs par velti...
Par kontrakciju sāpēm es neko nezinu, jo man tādu vienkārši nebija, bet ja es varu pārciest, vārdu vistiešākajā nozīmē, savas MR tad gan jau pārciestu arī visas kontrakcijas un galu galā no tā vēl neviens nav nomiris😉
Par atkopšanos pēc ķeizara - man bija grūti. Tā vietā, lai salīmētu mani sašuva. Diegi griezās visur iekšā, it sevišķi, kad vajadzēja pagriezties no sāna uz sānu, lai pabarotu mazo. Aiziet uz WC vispār bija kaut kas drausmīgs. Sportot es atsāku laikam pēc 2-3 mēnešiem pēc operācijas un tad es paskriet nevarēju, jo likās ka visi orgāniņi izgāzīsies laukā un ap rētas vietu bija tik pretīga sajūta, ka es vienkārši skriešanai atmetu ar roku uz ļoti ilgu laiku.
Ar stimulēšanu es biju domājusi visas tās sistēmas u.t.t. jo man pirms operācijas vēra vaļā dzemdes kaklus, ar rokām...Tas nebija drausmīgi sāpīgi, bet nu ļoti nepatīkami, augļūdeņu pārduršana gan nesagādāja vispār nekādas nepatīkamas sajūtas, lai gan ieraugot to instrumentu sabijos gan 😃
"Gribu aiziet uz slimnīcu ar tīriem matiem, uzkrāsotām acīm un 20 min saņemt dāvaniņu, nevis mocīties, svīst, pārgurt utt."
Zini, kas bija pirmais ko darīju, kad sapratu - tas ir pa īstam, šodien būs jādzemdē. Izmazgāju un ieveidoju matus, uzkrāsoju skropstas, uzvilku kleitu. Un arī pēc dzemdībām no rīta sapucējos un uzkrāsoju skropstas. Kādēļ uzskatīt, ka dzemdības apriori ir mocības, svīšana?😃
Nesaprotu šīs ķeizara bailes, kas MK tik izplatītas. Ja ārsti rekomendē, tad kāpēc princešoties ar visādiem "negribu"? Ok, es esmu cits gadījums, es vienkārši nebiju psiholoģiski gatava dzemdēt dabiski un biju tik pārlaimīga, kad neiroķirurgs galvas diagnozes dēļ nozīmēja, ka dabiski dzemdēt man un bērnam patiešām ir bīstami. Ne mirkli nenožēloju 2 uzšķēršanas, skatoties uz veselajiem, laimīgajiem bērniem. Un vēdera plastiku pēc 3. mazuļa, ja tādam saņemsimies, vīrs arī apsolījis.
Man bijuši 2 ķeizari ar 1, 8 gada starpību. Pirmās 3 nedēļas lielo meitu ievilku, iecēlu sev klēpī. Pēc tam sāku pa druskai celt. Pēc pusotra mēneša nēsāt (15 kg). Protams, pirmajās reizēs bija drebulis, bet vēders neatvērās un 5. pēcķeizara nedēļā atsāku palēnām pildīt pilates treneres uzraudzībā, lai ātrāk dabūtu vēderā spraugu ciet. Ir pagājuši 7 mēneši, rēta ir glītāka kā pēc 1. ķeizara (neizgrieza), arī pati jūtos lieliski un nereti abus nēsāju opā (16 kg un 9 kg), neko nejūtu!
Kosmoss zina labāk, atceries to! 😉
Tur jau tā lieta, ka es negribu ķeizaru, es gribētu, lai dzemdības sākas un norit dabiski, kā dabā iekārtots. Diemžēl ar pirmo bebuci man nesākās vispār neviens dzmedību process. Dzemdes kaklu vēra vaļā ar pirsktiem, lai varētu ūdeņus pārdurt un pat tad nekā. Mazajam bija slikti sirds tonīši tamdēļ tika veikts ķeizars. Negribēju es to ķeizaru tad un negribu arī tagad. Bet ja jāsāk domāt par to, ka varētu stimulēt un būtu jāmokās nez cik diennaktis, tad arī to negribās. Nu stulbi jau tas skan, bet mēs katra no kaut kā baidamies. Lai gan sāp jau gan vienā, gan otrā gadījumā. Bet pēc dabiskajām dzemdībām pluss tomēr tāds, ka nav tās pastulbās rētas un var uzreiz uz punča nomesties un nav jāuztraucas un jābaidās pie katras kustības, ka diegi griezīsies visur iekšā u.t.t.
Man ir pozitīva pieredze dabiskās dzemdībās, bet savas pieredzes dēļ tagad visiem nerekomendēšu dab. dzemd. Ir jāizvērtē med. personālam situāciju. Ja ir tūpļa guļā (kaut mēdz dzimt arī tā) vai kādi citi sarežģījumi, tad ķeizars. Bet tā-gribu ķeizaru, jo negribu kontrakciju sāpes, tas, manuprāt, nav tas iemesls kapēc to vajag.
Man nav konkrētas pieredzes, bet tā tīri uz sajūtām no ķeizargrieziena bija vairāk bail. Dzemdībās gan negāja diezko gludi, stimulēja, bet vienalga otrreiz pēc pašas iniciatīvas arī neizvēlētos ķeizargriezienu. Strādātu vairāk ar sevi, lai gan joprojām īsti neticu, ka man iespējams piedzīvot skaistas dzemdības, kaut kas man psiholoģiski šai ziņā nav kārtībā.
Ja būs reāla indikācija ķeizargriezienam, necentīšos par visām varītēm dzemdēt, protams. It īpaši, ja tas saistīts ar kādu risku mazajam.
Bet ar vecāko bērniņu ir jārunā, jārunā, jārunā, jāmēģina atrast laiku veltīt nedalītu uzmanību arī viņam. viegli jau tas nebūs.
Par kg varēs satraukties, ja pāris mēn. pēc dzemdībām nekritīsies. Noteikti ir šķidruma aizture organismā, man arī tā bija, kājas resnas, vaigi kā kāmim. 2 nedēļu laikā pazuda daudzi.