Diena, kad Roberts bija Līga

Mieru, tikai mieru! Šis nebūs stāsts par savulaik skandalozās grāmatas turpinājumu, bet gan mans dzemdību stāsts. Šis ir stāsts par to, kā mūsu ģimenē ienāca ilgi gaidītais bērniņš.

Viss labs, kas labi beidzas

Pfuuu, ar smagu nopūtu varu noslaucīt baiļu piles no savas pieres, kad viss piedzīvotais ir garām. Ne velti bērniņa gaidības sauc par grūtniecību, nācās to izbaudīt visā tās spozmē - gan ar sliktu dūšu un vemšanu ik rītu pirms došanās uz darbu, gan sāpošu muguru un sliktu miegu naktīs. Taču tas viss šķiet sīkums salīdzinot ar to, ka ik diena bija jāpavada bailēs par bērniņa pāragru ierašanos. Tādēļ jau no nepilnām divdesmit nedēļām nācās ievērot stingu miera un gultas režīmu. Lai cik tas bija nomācoši, bet tas bija tā vērts, jo, pateicoties arī mūsdienu medicīnas iespējām, mūsu stāsts beidzās veiksmīgi.

Kad steidzīgais nesteidzas

Bērniņš var piedzimt ātrāk, ar tādu domu cēlos un gāju gulēt ik dienu. Par to arī sacīja daktere. No 37.nedēļas tika teikts, ka nu drīz jābūt, bet mazajam bija citi plāni. Tā nu gāja dienas, nedēļas un atrādīties vecākiem un pasaulei izlēma vien septembra pēdējā svētdienā, piecas dienas pēc noteiktā dzemdību laika. Un vēl tik divas dienas iepriekš šķita, ka nāksies stāties slimnīcā un stimulēt dzemdības, jo tonīšu pierakstā dzemdes aktivitāte bija apaļa nulle. No rīta bija izdalījies gļotu korķis, kas zināmā mērā ļāva domāt, ka varbūt tomēr viss notiks pats no sevis un ilgi vairs nebūs jāgaida. Un tā arī notika.

Agrā rīta "pastaigas"

Diena iesākās agri, jo pamodos pirms 5iem no rīta, jo šķita, ka streiko vēders un piemeties skrejamais. Izjutu arī sāpes mugurā. Tā nu cītīgi staigāju uz labierīcībām vairākas stundas līdz nolēmu, ka jādodas uz Dzemdību namu, lai ārsti pārbauda, kas notiek. Nedaudz pēc 7iem no rīta sacīju savam puisim, ka aizbraukšu atrādīties, un izsaucu taksi. Nolēmu, ka dzemdību somu līdzi neņemšu, ja nu tā ir viltus trauksme. Taksis ieradās pāris minūšu laikā, tā nu ar sev neraksturīgu mieru devos ceļā, pa ceļam vēl sirsnīgi parunājoties ar taksistu, kurš stāstīja par savu meitiņu, kura jau iet pirmajā klasē. Man gan prātā iezagās doma - kaut nu ūdeņi nenoiet taksī, citādi būs šmuce. Ielas bija tukšas un galā nonācām ļoti ātri. Taksists izlaida tieši pie Dzemdību nama uzņemšanas un novēlēja izturību un veiksmi. Tā nu devos iekšā, kur mani laipni uzņēma, un pat nebija nekādu šķību skatienu, par to, kāpēc esi te ieradusies. Apskates telpā konstatēja, ka atvērums ir 5-6cm un sacīja, ka būs jādodas uz dzemdību zāli. Zvanīju puisim, lai ņem dzemdību somu un brauc šurp.

Dzemdību pārsteigums

Lai gan šķita, ka tālākais notiks ātri, tā nebūt nebija. Pēc pāris stundām ap 11iem tika pārdurti ūdeņi un arī vēl pēc tam pagāja stundas, taču atvērums bija 8cm. Un viss bija apstājies, arī kontrakcijas bija kļuvušas retākas, lai arī aizvien dikti sāpēja mugurā. Tad beidzot atnāca apskatīt ārste un tika nolemts, stimulēt dzemdības. Mana vienīgā doma bija - kur jūs bijāt ātrāk - jo sāpes bija apnikušas un krita uz nerviem. Pēc tam nepagāja pat stunda, kad viss bija garām un sadzirdējām mazās pirmo kliedzienu. Bet dzīve ir pārsteigumu pilna, bez tiem jau tā nemaz nebūtu interesanta. Kad parādījās bērna galviņa, vecmāte sacīja: "Gari mati kā meitenei". Uz to es, protams, atbildēju, ka mums gaidāms puika. Tā tomēr grūtniecības 2.trimestrī bija sacījušas pat divas ārstes. Bet nu tomēr visiem par pārsteigumu dažas minūtes pāri sešiem vakarā piedzima meitene. Pēc mazliet vairāk kā 12 stundu ilgām dzemdībām viss bija galā un mazā bija man uz vēdera. Sajūtas bija neaprakstāmas, prieks bija neizmērojams, pat bira asariņas. Jaunais tētis, kurš piedalījās dzemdībās, pārgrieza nabassaiti. Pēc bērniņa sakopšanas un man radušos plīsumu sašūšanas, mazā dāma pirmo reizi tika pielikta pie krūts un mielojās ar mammas pieniņu turpat dzemdību zālē. Pēc tam mūs veda uz palātu. Māzā ķiķināja un aktīvi ēda savu rociņu, radot smieklīgu skaņu. Māsiņas vēl smaidīja un noteica, ka tādi bērniņi reti gadoties. 

Tāds nu īsumā bija mans dzemdību stāsts par to, kā gaidot dēlu, sagaidījām meitiņu. :)

KONKURSS: aicinām dalīties arī tevi savā DZEMDĪBU stāstā!