Sveikas, esošās un topošās māmiņas!
Ārsti ir tie, kas mūs ārstē, ja mūsu bērni saslimst, bet grūtniecēm ir, gribas teikt, īpašais ārsts, ar kuru ir jāsadraudzējas, kuram ir jāuzticas un pie kura mēs ejam katru mēnesi, lai uzzinātu, kā mūsu mazulītim sokas - tas ir ārsts ginekologs vai vecmāte.
Šodien gāju pie savas vecmātes, ginekoloģes. Par veselību sūdzību, par laimi, nav, nav tik traki, kā biju domājusi, pirms braucu pie ārstes, par ko ļoti priecājos. Daktere mani apskatīja un izrakstīja zālītes, un deva norādījumus, kurus jāpilda.
Bet ne par to stāts šoreiz. Vēlētos dzirdēt jūsu viedokli: cik tālu pēc jūsu domām, ārsts drīkst līst pacienta dzīvē? Cik daudz piezīmes par pacientes dzīves biedru ārsts drīkst izteikt? Šo jautājumu uzdevu sev, dodoties uz mikriņu, lai brauktu mājās pie dēliņa.
Šādu jautājumu uzdodu, jo jau kuro reizi šīs grūtniecības laikā daktere izsakās, varētu teikt, aizskaroši. Pirmajā reizē daktere pavaicāja - Kāpēc esmu atnākusi tieši pie viņas, nevis tuvāk savām mājām? Uz ko es atbildēju, ka par savas puses ārstiem neesmu dzirdējusi labas atsauksmes, kas, manuprāt, ir svarīgi. Un mans vīrs arī kategoriski pateica - nekādā gadījumā šeit pie ārstiem neiet. Un tad daktere pateica, ka viņa manā pusē ir strādājusi, ārsti esot labi, un lai vīrs sākumā izmācās par ārstu, nostrādā kārtīgu stāžu un tad lai spriež, cik labi ārsti ir te.
Nākamajā reizē bija tā, ka man vaicāja, kur dzemdēšu. Atbildēju, ka RdzN. Vaicāja - Kāpēc. Teicu, ka tāpēc, ka pirmās dzemdības bija tur, un tāpēc, ka vīrs citur tā kā neļauj dzemdēt, uz ko viņa atbildēja: vai tad vīrs pieņems dzemdības?
Un šodien bija tā, ka dakterei pateicu, ka vīrs neļauj ēst daudz mārrutkus un sinepes. Un tad viņa man pateica, lai neklausos viņā un ēdu, ja ir tāda vēlme, jo mans vīrs nav dakteris. Pie tam, atvainojās, ka tā saka.
Ārste nav slikta, varu teikt, ka ļoti laba. Izvēlējos viņu, jo nezināju, ko citu izvēlēties un man steidzīgi vajadzēja ārstu. Netiku pie savas ginekoloģes, kur biju ar dēliņu uzskaitā, jo viņa bija atvaļinājumā. Un prom neeju, jo varbūt mazliet ir bail, un nezinu, kā pateikt, ka eju pie citas. Bet vēl ir tas, ka negribu iet prom, gribas izturēt līdz galam. Un kā ārste viņa mani apmierina. Tik tas, ka nav patīkami, ka viņa, ja tā varētu teikt, nomelno manu vīru, un aizskar manu ticību viņam.
Parunāsim par to!
Saulite21
helliite
čabule
aab