Ķermeņa masāža
03.08 10:00-17:00
Brīvo vietu skaits: 3
Mēdz teikt, ka bailes no dzemdībām ir, savā ziņā, pat veselīgas. Tām ir jēga. Kādam no bailēm palīdz atbrīvoties psihologs vai psihoterapeits, vēl kādai topošajai māmiņai pašas mamma vai draudzene, kādai citai - došanās uz pirmsdzemdību kursiem. Katrai jāatrod savu laimes atslēdziņu, un tad jau arī top skaidrs, kā bailes, patiesībā, likt lietā.
Vispirms ir jāsaprot, kas ir šo baiļu pamatā, piemēram, tās var būt bailes no notiekošā vai nezināmā.
Bailes sevī var ietvert arī lielu spiedzi un tā savukārt bailes tikai vairo.
Tāpat ļoti svarīgi būtu uzzināt, kā šī grūtniece gaida dzemdības, vai viņa iepriekš ir piedzīvojusi sāpes un to laikā nav saņēmusi pietiekamu atbalstu un palīdzību. Tātad, lai sniegtu precīzāku atbildi, būtu jāzina šo baiļu psiholoģiskais fons!
Tomēr galvenokārt psihoterapeite šai topošajai māmiņai iesaka iemācīties kļūt pašpaļāvīgākai un censties sev iegalvot, ka dzemdību laikā, ja tas būs nepieciešams, viņa saņems nepieciešamo palīdzību un atbalstu.
Kā novērojusi Solvita Vektere, sajūta, ka dzemdības būs kaut kas šausmīgs, ar ko būs grūti tikt galā, grūtniecēm parasti saistās ar pamatotu neuzticēšanos tam, ka viņai kāds palīdzēs un dzemdību laikā līdzās būs kāds, kuram atdot daļu sava uztraukuma.
Tāpat bieži vien lielu spriedzi un satraukumu var radīt arī topošās māmiņas iedoma, ka pat tad, ja viņai kāds būs blakus, šis cilvēks viņu nesapratīs un nespēs palīdzēt.
Šajā gadījumā pat vairs nav nozīmes cilvēku fiziskajam skaitam, kas grūtnieci atbalsta, bet tam, ka viņai līdzās ir kaut viens cilvēks, kuram viņa patiesi uzticas!
Vēl topošo māmiņu bailes var mākt viņas atmiņu dēļ par kādām iepriekš piedzīvotām sāpēm, vai arī viņu var pārņemt bailes par to, ka viņa šīs dzemdību sāpes nespēs izturēt.
Tomēr liels ir cilvēku izbrīns par to, cik gan patiesībā viņi ir izturīgi, un cik daudz spēj paciest! Diemžēl apzināties savu izturību, varēšanu un drosmi iespējams, tikai to piedzīvojot.
Dzemdības nav process, kuru varam ietekmēt ar savu gribasspēku, jo to laikā vadību it kā nododam augstāka - dabas spēka rokās.
Tomēr psiholoģiski dzemdībām sagatavoties var, un tehnikas, kā dzemdību laikā mazināt sāpes, var iemācīt perinatālais psihologs.
Māmiņu Klubs
Bija ļoti bail. Pirmajām dzemdībām nespēju gatavoties, un tā bija kļūda, jo bija jāsaprot, ka veiksmīgas dzemdības atkarīgas galvenokārt no manis, nevis vecmātes un ārsta, ka tas ir mans darbiņš.
Pirms otrajām dzemdībām izlasīju grāmatu Gaidības un radības ar prieku. Uzzināju par oksitocīna un adrenalīna nozīmi vēršanās un izstumšanas fāzē. Sapratu, ka man vajag līgumu ar vecmāti un maksimāli vienkāršu ierašanos slimnīcā, lai nav lieku stresu, kas izsit no ritma. Biju uz nodarbību pie dūlas, kur daudz runājām par sāpēm un kā tās atvieglot ar vizualizāciju un atbrīvošanos, ļaušanos. Šīs nodarbība bija vienkārši neatsverama, tā man ļoti palīdzēja noticēt sev un pārvarēt bailes. Dzemdības bija sāpīgākas nekā pirmās stimulētās, bet es tās izbaudīju.
Man ir bijušas tikai vienas dzemdības, pirms tām nebija bail, jo ļoti noderīgi bija pirmsdzemdību kursi MK un vēl vairāk vecmātes Ineses Kampusas atbalsts. Nekad neaizmirsīšu viņas teikto :"mīļie, kad brauciet uz slimnīcu saposieties, jo tomēr brauciet uz dzimšanas dienu jūsu bērnuņam".
Dzemdības bija ilgas un sāpīgas, bet tik un tā vismaz šobrīd nebaidis no otrajām(kādreiz nākotnē).Vismaz tā man tagad šķiet. Iespējams, ka ja paliktu stāvoklī domātu pavisam ko citu 😀