Tuvojoties noteiktajam dzemdību datumam, arī bērniņš sagatavojas dzimšanas brīdim, ieņemot pozīciju ar galviņu uz leju, kas viņam ļaus vieglāk piedzimt. Tomēr var būt situācijas, kad mazulis ieņēmis tūpļa guļu vai arī izvietojies šķērsguļā. Šādos gadījumos ārsts var ieteikt ārējo augļa apgrozījumu.
Kā šī manipulācija tiek veikta un kādi ir riski, vaicājām VCA poliklīnikas Sievietes veselības centra “Aura” vadītājai, vecmātei Edītei Domaševai.
Ārējais augļa apgrozījums ir metode, kuras laikā auglis tiek pagriezts ar galvu uz leju.
Līdz 34. grūtniecības nedēļai auglis dzemdē var atrasties jebkurā pozīcijā – gan iekārtojies ar galvu uz leju, gan gluži pretējā pozīcijā – tūpļa guļā. Pēc vecmātes Edītes Domaševas teiktā, daži bērniņi var izvēlēties arī šķērsguļu vai slīpguļu, kas dažkārt saistīts ar mātes dzemdes anomālijām, kas liedz auglim novietoties pareizā pozīcijā ar galvu uz leju, vai arī ar daudzaugļu grūtniecību, kuras laikā esošā telpa mammas dzemdē jāsadala vairākiem iemītniekiem. Vecmāte piebilst, ka vairumā gadījumu tā arī nav zināms iemesls, kāpēc bērniņš neieņem galvas guļu.
VCA poliklīnikas Sievietes veselības centra “Aura” vadītāja, vecmāte Edīte Domaševa: "Ja augļis pēc 34. grūtniecības nedēļas joprojām atrodas tūpļa guļā vai šķērsguļā, augļa guļa atkārtoti jākontrolē 36./37. grūtniecības nedēļā. Ja arī tad auglis nav ieņēmis galvas guļu, sievietei var tikt piedāvāts veikt ārējo augļa apgrozījumu."
Kādos gadījumos augļa ārējā apgrozīšana ir droša?
Vecmāte uzsver, ka šī metode ir droša, ja tiek ievēroti vairāki apstākļi:
- pirms apgrozījuma veikšanas tiek veikta ultrasonogrāfija un izvērtēti augļa un mātes riska faktori;
- ārējais apgrozījums tiek veikts stacionārā, lai gadījumā, ja rodas pēkšņa nepieciešamība, ir iespējams veikt akūtu ķeizargriezienu;
- ārējo apgrozījumu veic, sākot no 36/37 nedēļām, lai gadījumā, ja nepieciešama tūlītēja iejaukšanās un grūtniecības atrisināšana, auglis būtu iznēsāts;
- to veic sertificēts ārsts ginekologs-dzemdību speciālists ultrasonogrāfijas kontrolē, respektīvi, veicot ārējo augļa apgrozījumu, ultrasonogrāfiski ir iespējams sekot līdzi augļa sirdsdarbībai, kura parāda, kā auglis pārcieš manipulāciju.
VCA poliklīnikas Sievietes veselības centra “Aura” vadītāja, vecmāte Edīte Domaševa
Kuros gadījumos apgrozīšanu neveic?
Izvērtējot auglīti ultrasonogrāfiski, ārsts izvērtē riska faktorus un tikai tad pieņem lēmumu, vai attiecīgajā gadījumā var piedāvāt veikt ārējo augļa apgrozījumu. Vecmāte Edīte Domaševa norāda, ka augļa ārējo apgrozījumu ārsts nepiedāvās, ja:
- ir samazināts ūdeņu daudzums vai ūdeņu ir relatīvi maz;
- ir izmainīti doplerogrāfiskie rādītāji;
- ir vairāki nabassaites aptinumi ap augļa kaklu;
- mātei ir vagināla asiņošana, dzemdes rēta (ja iepriekšējais mazulis dzimis ar ķeizargriezienu);
- mammai ir patoloģiska adipozitāte jeb palielināts svars.
Šajos gadījumos ārsts ārējo apgrozījumu noteikti nepiedāvās veikt un tiks domāts par grūtniecības atrisināšanas veidu, jo augļiem, kas atrodas tūpļa guļā, ir iespējamas arī dabiskas, vaginālas dzemdības, savukārt gadījumā, ja auglis atrodas šķērsguļā vai slīpguļā un līdz dzemdību sākumam galvas guļu neieņem, tiek pieņemts lēmums par ķeizargriezienu.
Kā notiek manipulācija
Kā pirms jebkuras manipulācijas uzsākšanas, arī pirms ārējā apgrozījuma veikšanas, pacientam ir jāparaksta piekrišana. Tiesa, māmiņai, ja viņa nevēlas manipulāciju veikt, no tās ir tiesības arī atteikties.
Ja, izvērtējot augli ultrasonogrāfiski, pieņemts lēmums, ka apgrozījumu iespējams veikt un māmiņa parakstījusi informatīvo piekrišanu, ārsts uzsāk manipulāciju.
Caur vēdera priekšējo sienu tiek satverta priekšguļošā daļa – tūplītis – , tas tiek izcelts no mātes mazā iegurņa un saudzīgi virzīts uz augšu, bet ar otru roku, pieturot augļa galviņu, auglīti lēnām virza pareizajā pozīcijā – uz leju.
Veicot ārējo apgrozījumu, vienmēr tiek sekots līdzi augļa sirdsdarbībai.
"Ir auglīši, kuri visnotaļ mierīgi pārcieš procedūru, tāpat kā māmiņas, bet var gadīties, ka auglītis noreaģē ar paātrinātu sirdsdarbība vai arī tā, gluži pretēji, palēninās. Ja tas notiek vairākas sekundes, bet pēcāk sirdsdarbība atgriežas normā, ārējo apgrozījumu iespējams turpināt un pabeigt, savukārt, ja auglis slikti pārcieš šādu stresu, ārējo apgrozījumu pārtrauc," skaidro vecmāte.
Reizēm ārējo apgrozījumu nākas pārtraukt arī paaugstinātas mātes jutības dēļ. Jāpiebilst, ka augļa ārējais apgrozījums ir jutīgs mātei, bet ne pārmērīgi sāpīgs.
Ja auglīti izdevies sagrozīt ar galvu uz leju vai arī auglis ilgstoši noreaģējis ar palēninātu sirdsdarbību, pēc manipulācijas vienmēr jāpieraksta sirdstoņi (kardiotokogrāfija), lai izvērtētu, kā auglis jūtas pēc pārciestā stresa.
Rīcība, ja māmiņa no manipulācijas atteikusies
Ja māmiņa izvēlas neveikt ārējo augļa apgrozījumu vai to nav iespējams veikt, iespējama ambulatora konsultācija izvēlētā dzemdību iestādē par grūtniecības atrisināšanas veidu – vaginālām dzemdībām tūpļa guļā vai ķeizargriezienu.
Ārsts, izvērtējot visus riska faktoru, kopā ar māmiņu pieņem lēmumu par viņai labāko grūtniecības atrisināšanas veidu. Vecmāte Edīte Domaševa: "Šeit ir ļoti būtiska arī mammas nostāja, jo ir māmiņas, kuras ir pārliecinātas, ka viņas nekad nedzemdēs vagināli augli, kas nav galvas guļā, un šīs sievietes parasti nosliecas par labu ķeizargriezienam. Bet ir arī mammas, kuras ir nolēmušas vismaz sākt un pamēģināt, jo dzemdību procesā ir iespējams arī akūti veikt ķeizargriezienu, ja dabiskas dzemdības ar augli tūpļa guļā nenorit kā ieplānots. Tomēr der atcerēties, ka ķeizargrieziens vienmēr saistās ar lielāku asiņošanas risku un dzemdes rētu, kas, savukārt, var ietekmēt arī turpmākās grūtniecības un dzemdību veidu nākotnē."