Asiņošana dzemdībās: viss tiek kontrolēts

Visas mēs zinām, ka dzemdībās ir asiņošana. Ja viss rit savu gaitu, organisms pats ar to tiek galā, ja notikumi ievirzās citā gultnē, talkā nāk ārsti. Kādos gadījumos asiņošanu ārsti aptur un kā tas tiek darīts?

Konsultē vecmāte Inese Kampusa.

Aizsargmehānisms

Ja dzemdībās nav sarežģījumu, fizioloģiskā asiņošana parasti sākas brīdī, kad atdalās placenta, un tas ir 5-10 minūtes pēc mazuļa dzimšanas. Sieviete zaudē apmēram 200-350ml asiņu (0.5% no ķermeņa masas). Tāds asins zudums ir normāls. Grūtniecības laikā asins apjoms palielinās par trešdaļu, un tas notiek arī tāpēc, lai vēlāk kompensētu zaudējumu.

Riska grupa

Ja sieviete zaudē vairāk kā 400ml asins, ārsti jau spriež par pataloģisku asiņošanu, kas jau skaitās - sarežģījumi. Riska grupā iekļūst sievietes, kam jau bijis ķeizargrieziens, tāpat arī topošās māmiņas, kas gaida lielus mazuļus vai dvīnīšus. Citi faktori: daudz augļūdens, dzemdes vai maksts saslimšanas, nopietnas neginekoloģiskas hroniskas saslimšanas, piemēram, - cukura diabēts, nieru nepietiekamība, hepatīts, kā arī asinsrites traucējumi. Lielu asiņošanu var izraisīt arī topošās māmiņas vecums: ja viņai ir vairāk kā 35 gadi, risks, ka dzemdību procesā var rasties sarežģījumi, pieaug.

Dzemdību laikā asiņošana var būt arī tāpēc, ka ir problēmas ar placentu, plīsusi dzemde vai radušās kādas citas dzemdību ceļu traumas. Pirmajās stundās pēc mazuļa parādīšanās pasaulē sarežģījumi var rasties arī dēļ  tā, kad dzemdes muskuļi zaudē tonusu un saraušanās spējas. Katrā gadījumā ārsti rīkojas citādāk, jo katras dzemdības ir individuālas, bet mērķis vienmēr ir viens - pēc iespējas ātrāk apturēt asiņošanu.  Par laimi, neskatoties uz lielo asins zudumu un to, ka reizēm asiņošanu apturēt nav viegli, no nevēlamām sekām pārsvarā tomēr izdodas izvairīties.

Piestiprināšanās punkts

Asiņošanu var izprovocēt arī priekšlaicīga placentas atslāņošanās, kas visbiežāk notiek dēļ sareģījumiem grūtniecības laikā. Piemēram, preeklampsijas dēļ tā var atgadīties. Šī saslimšana var noritēt kopā ar spēcīgiem arteriālā spiediena lēcieniem, kuru laikā saites, kas piestiprina placentu pie dzemdes sieniņas, var plīst pirms laika, attiecīgi - tāpēc arī var sākties asiņošana.

Ārstu taktika būs atkarīga no tā, kur tieši sākas asiņošana. Normālā gadījumā placenta piestiprinās pie dzemdes augšējās, priekšējās vai aizmugurējās sieniņas. Bet gadās arī citādi. Ja placenta piestiprināta pie dzemdes centra, visticamāk - būs ķeizargrieziens.

Neparedzēta aizture

Problēmas ar placentu var rasties arī trešajā dzemdību periodā, kad dzimst placenta. Tās var rasties hronisku dzemdes iekaisumu rezultātā. Normālā gadījumā placenta dzimst 5-10 minūtes pēc mazuļa dzimšanas. Aiztures gadījumā ārsti var ievadīt caur sistēmu oksitocīnu - hormonu, kas izraisa dzemdes saraušanos. Ja rezultāta nav, tātad - placenta pārāk blīvi piestiprinājusies un patstāvīgi atdalīties nevarēs. Tādā gadījumā ārsti palīdz māmiņai ar rokām. Manipulāciju var saukt droši par operāciju, jo tā norit mammai esot zem narkozes.

Pēc tam vecmāte ļoti uzmanīgi apskata placentu, lai tās stāvokli novērtētu. Ja daļa placentas atdalījusies, bet daļa nē, var sākties asiņošana, jo dzemde saraujas kā nākas tikai tad, kad placenta pilnībā atdalījusies. Labot situācju atkal var ārstu iejaukšanās.

Liels sasprindzinājums

Asiņošana var sākties dēļ dzemdību ceļu traumām pirmajā dzemdību periodā, kad, neieklausoties vecmātes ieteikumos, sieviete sāk spiest pirms laika. Bet, ja precīzi izpilda visus ārstu norādījumus, no šādām nepatikšanām var izvairīties. Otrajā dzemdību periodā pamatā asiņošanas iemesls var būt dažādi plīsumi. Dažkārt, lai izvairītos no liela plīsumu skaita, izdara epiziotomiju vai perineotomiju - iegriezumu.

Pēdējie spēki

Ja dzemdības ievelkas, pirmās divas stundas pēc mazuļa dzimšanas var sākties hipotoniskā asiņošana. Dzemdes muskuļi ir noguruši un nereaģē uz oksitocīnu, tie nesaraujas un attiecīgi viss pēcdzemdību normālais process kavējas.  Ja papildus oksitocīna deva nelīdz, tiek pārbaudītas dzemdes sieniņas, kas var izraisīt tās reflektoru saraušanos. Ārsts šo pārbaudi veic ar rokām. Ja asiņošana nav apturama, zem vispārējās narkozes mamai var veikt iegriesumu priekšējā vēdera sieniņā, lai nosietu artērijas.