Arī es padalīšos ar stāstu :)

Sveikas topošās un esošās māmiņas! 

Arī es nenocietos un vēlos padalīties ar jums savā stāstā, laimīgajā stāstā. :)

Ar savu dzīves biedru jau sen vēlējāmies mazulīti. Bet kā laiks gāja, tā nekas nenotika. Mazulītis nevēlējās vēl pieteikties. Pagāja astoņi mēneši kuri man likās kā smagākie mēneši mūžā. Salasījos internetā visu ko, kas veicinātu iespēju palikt stāvoklī. Sāku mērīt temperatūru, atzīmēt visu utt. Bet nekas nelīdzējā. Jau sāku domāt ka iespējams man nevar būt bērnu, vai ka esmu slima. Jau nolēmu iet pie ārsta un prasīt kas pa lietu.  Taču tā arī neaizgāju, man šausmīgi nepatīk vizītes pie ārsta.

Taču sanāca tā ka nāca jau astotais mēnesis kopš nekas nenotika, un nolēmu atmest ar roku. Kā arī mans dārgums devās tādās kā armijas mācībās uz Vāciju uz veselu mēnesi. Nebija mums iespēju sazināties, jo mācības norisinājās mežā. 

Pagāja divas nedēļas kopš biju palikusi viena, un aplūkojusi kalendāru sapratu ka tajā dienā bija jāsākas atkal visai padarīšanai. Taču nekas nenotika. Nu neko. Vakarā skatos-sākas tomēr smērēšanās, asaras acīs bet samierinos. Nākamā rītā pamanu ka viss beidzies tā īsti pat nesācies. Sāku domāt ka varbūt tomēr. Nolēmu nogaidīt. Aizbraucu uz laukiem un atgriezusies pilsētā aizgāju uz aptieku pēc testa. Protams nervi neturēja, un uztaisīju testu jau vakarā. Un skatos-viena spilgta strīpiņa, un otra gaiša. Aiz laimes raudāju, bet nespēju tam ticēt. Taču nākamajās dienās taisītie testi rādija to pašu. 

Staigāju ar smaidu sejā, bet problēma-mans dārgais neko nezin vēl un bij vēl jāgaida labs laiks līdz atgriezīsies. Manu laiku aizpildīja vien jau doma kā to paziņošu viņam. 

Kad sagaidīju viņu atpakaļ pasniedzu mazu kastītu kur bija visi testi un lapiņa "Šis ir pirmais sveiciens no mazulīša". Viņš ilgi nespēja to aptvert, bija šokā kādu nedēļu. Vairāk sāka tam ticēt kad iedevu pirmo USG bildīti.  Bet nu jau priecīgs un lepns ka būs tētis. :)

Nu jau esam iesoļojuši 25.nedēļā. Mazulīša kustības sāku ļoti ātri just-ap 16.nedēļu un nu tās ir ļoti ļoti manāmas. Un jau saprotams ka mazulītim būs raksturiņš-ne par ko negrib rādīt kas nu mums būs. Diemžēl nākamā USG tikai 34-36.nedēļā. Tāpēc rodas jautājums-vai var pati brīvprātīgi iet pie ārsta taisīt USG lai uzzinātu kas nu būs? Jo ir kas saka ka USG nav labs, starojums un sazin kas vēl. 

Tiešām atvainojiet ka tik gari, vienkārši pašai lielais prieks ka beidzot būšu mamma :)