Apmeklējām otro, bet žēl, ka pēdējo USG šajā grūtniecībā.

Un tā tā diena pienāca,sagaidot grūtniecības 21 nedēļu devos uz USG,šajā grūtniecībā uz otro un kā es sapratu arī uz pēdējo,kas nedaudz saskumdināja,jo sapratu,es viņu vairs neredzēšu,mana laime būs tikai tā,ka katru dienu viņu izjutīšu ar kustībām un spērieniem,bet tikšanās ar datora palīdzību vairs nebūs.

Bet,kas tad ir tas ko mēs gaidām,puisītis vai meitenīte?Tas lai paliek noslēpums mums visiem,jo mazulītis tā arī neparādīja,ne mums, nedz kādam citam kas tad par dzimumu viņš būs,bet jāsaka ka daudz nebēdājamies,galvenais kad viss atbilst normām un mazulītim viss ir kārtībā.Tā ir sajūta kas nomierina un liek pasmaidīt, un ar prieku gaidīt un sagaidīt,lai kas viņš arī būtu,vārdiņus esam domājuši gan puisītim,gan meitenītei,tā kā apdalītam viņam nevajadzētu būt :)

Mazulītis sver nepilnu pus kilogramu,kas pirmajā brīdī šķita,tas taču ir tik maz,bet kā teica daktere,ka viss ir tā,kā tam jābūt,arī ar visiem pārējiem orgāiņiem viss ir kārtībā-normas robežās,tas liek tikai pasmaidīt un priecāties par to,ko dievs mums ir devis,laimi un prieku.

Jāsaka,ka ierodoties uz USG biju nedaudz nobēdājusies,jo tā sajūta,kad redzēšu viņu tikai nākamajā reizē būs tikai dzemdības,mani saskumdināja,bet USG ejot uz beigām daktere deva mazu saules stariņu,ka ir liela iespēja,ka tomēr vienu reizīti vēl redzēšu,jo tākā man ir nelieli sarežģījumi ar nierēm,tad ir liela iespēja,kad būs jāparbauda un jāpaskata vēl vienu reizīti ar datora palīdzību...

Bet arī ja tā reize nepienāktu,mēs viens otru katru dienu iepriecinām ar glāstiem un mīļumu,ar sarunām un kontakta veidošanu,ka varēsim arī iztikt bez USG,mēs taču viens otru mīlam un tas ir pats svarīgākais,kas var vienot māmiņu un mazuli,tā ir abpusēja mīlestība,kas apvieno visu vienā lielā kamolā un satur kopā.

Lai jauks gaidīšanas laiks arī jums,izbaudiet katru dienu,jo arī viņi mūsu punčos jūtīsies tāpat :)

Baiba.