Ķermeņa masāža
11.05 11:30-17:00
Brīvo vietu skaits: 1
Sveikas jaukās dāmas:)
Ir jau tā kā drusciņ apnikušies tie "nekādie" laikapstākļi...Kad reiz būs vasara? :D Mēs jau kuro dienu ar Reivenu Evanu cītīgi sataisījāmies iet ārā, bet še tev sāk līt, tā nu iztikām ar pārdesmit metru garu pastaigu līdz veikalam un atpakaļ. Redzēs kā mums veiksies šodien.
Lai gan...Esmu iebiedēta :D Mamma saka, lai nekur tālu nestaigāju, ja nu ūdeņi noies. Ārsti arī piekodināja nekavējoties saukt ātros un uz slimnīcu tikai un vienīgi guļus stāvoklī, lai ārā nekas neizkrītot...Tas ir kā? Staigāju tāpat, bet iekšēji baidos gan, ka nesanāk uz ielas "notecēt", jo atklāti sakot, laikam kristu panikā :D
Sajūtas. Hmmm...Salīdzinot ar pirmo grūtniecību, pastaiga rožu dārzā :D Ja Reivens mani pēdējās nedēļās un dienās spārdīja tā, ka ribas sāpēja, tad šis lūk sper un bakstās tikai tad, ja nepatīk kā esmu apsēdusies vai pieliekusies. Tad gan tieku pie laba spēriena "pa aknām" Ir dienas, kad nevaru aizmigt, bet ir dienas, kad guļu kā lācis, pat diendusu pamanos nošņāk ar Reivenu. Un, manuprāt, mazais jau ir tik zemu noslīdējis, ka zem jau vairs var būt tikai ceļš pretī saules gaismai. Nu goda vārds :D Tas sagādā tik "vājprātīgas" sajūtras...Pirmkārt jau gājiens uz WC ir kā neiespējamā misija, es nezinu kur viņš tur ir iekārtojies, bet (es atvainojos, ka izplūstu šādos sīkumos :D) pačurāt ir tā tīri sarežģīti. Un kā sāp...katrs solis. Nu jau eju kā īstena pīļu mamma! Pirmdien būs precīzas 40 nedēļas pēc MR. Tātad, ja līdz nākamās nedēļas beigām mazais punča iemītnieks, kurš pēc vecmātes teiktā ir iegājis pilnīgā komfortā, neizdomās pats nākt laukā, tad 7.jūlijā būs jāstājas slimnīcā.
Un es nebūt par to neuztraucos. Es uztraucos par to, kas notiks mājās! Visupirms jau par savu mazo budzi Reivenu. Man ir tāda sajūta, ka tad kad manis nebūs, mājās būs ĀMEN BAZNĪCA...Es nespēju nevienam neko uzticēt, tas laikam arī ir mans lielākais mīnuss. Es nevaru, es kļūstu traka jau no domas vien, ka vīrs man izsūks paklājus (sevi pazīstot tas nekad nebūs gana labi) vai mamma (mana mamma) nomazgās traukus vai vīra māte (lai visi Dievi nogrābstās) pieskatīs manu puiku(tas nozīmē, ka viņš pieskatīsies pats vai to darīs TV). Esmu savu galvu piebāzusi ar tādiem "SCENĀRIJIEM", ka mati jau kustās :D Smejies vai raudi. Nebūtu grūtniece prasītu kādam lai izraksta "sauso" narkozi un miers mājā.
Un vēl. Kā jau viss dzīvē arī simto reizi viss notiek pirmo reizi. Domāju kāda tad būs mana ikdiena ar diviem bērņukiem? Kā es tikšu galā ar Reivena greizsirdību (tas jau man iedzīts gandrīz kā mantra), otru mazuli un mājas darbiem utt. Jo vīrs tiešām strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ak tu jel...
Varbūt kāda māmiņa kurai ir vairāk kā viens mazulis var padalīties savā pieredzē? Kā tikāt galā ar mazuļiem un ikdienas darbiem, pie reizes neaizmirstot arī par sevi? Kā reaģēja vecākie bērni uz jauno ģimenes locekli?
pandulaacis
DaceT
princesemince