37 skaisti MĀJdzemdību pieredzes stāsti no Māmiņu Kluba māmiņām

28. Jan 2016, 06:42

Māmiņu pārdomas par mājdzemdībām, kā arī pieredzi vēlējāmies uzzināt ar aptaujas palīdzību. Paldies, ka dalījāties ar mums šajā visā, un saprotam ikkatru viedokli, jo tik tiešām - katrai pašai ir tiesības izlemt kur un kā tieši sagaidīt bērniņu ierodamies šajā plašajā pasaulē. Bijām pozitīvi pārsteigti ieraugot vairāk kā 100 māmiņu pozitīvo mājdzemdību pieredzi, ko viņas uzticējušas tieši mums. Protams, ikkatru stāstu nepublicējām, un tomēr - emocijas, mīļums un sirnība staro no katra teikuma. Pārliecinieties par to pašas!

Māmiņu Kluba māmiņu mājdzemdību pieredze

"Meitiņa nāca pasaulē mājdzemdībās - tā bija brīnišķīga pieredze. Pēc nedēļas gaidāma otrā bērniņa dzimšana, arī mājās."

"Esmu ļoti apmierināta! Tas bija ļoti skaists un aizkustinošs notikums! Dzemdības notika naktī, no rīta lielākie bērni sveica savu mazo māsiņu:-)"

"Mans dēls dzimis mājdzemdībās 2015.gadā. Esmu ļoti apmierināta, ka pieņēmām šādu lēmumu un tas realizējās burvīgā, spēcinošā pieredzē. Iepazīti daudzi kolosāli cilvėki, gatavojoties notikumam."

"Jā, biju ļoti apmierināta. Tas man ļāva noticēt sev kā sievietei un savam ķermenim, un sadziedēt savas morālās rētas, kas radās pēc pirmajām valsts apmaksātajām dzemdībām stacionārā."

"Esmu ļoti apmierināta. Uzskatu, ka tas ir labākais veids, kā laist pasaulē bērnu."

"Jā, biju apmierināta. Nākamās dzemdības bija slimnīcā, jo bērniņam bija iedzimta sirdskaite. Slimnīcas pieredzei nevaru tikt pāri. Kaut ko tādu vairs nekad nevēlos piedzīvot. Jutos kā gaļas gabals, kuram nemaz nevar būt jūtu un emociju, tāpēc par to ievērošanu nevarēja būt ne runas."

"Otrs bērniņš nācis pasaulē mājās. Esmu ļoti apmierināta ar pieredzi īpaši tādēļ, ka mazulis bija sagriezies dzimšanai neērtā pozā, kas stacionārā visticamāk tiktu atrisināts ar ķeizargriezienu. Īpaši novērtēju individuālo attieksmi dzemdību un īpaši pēcdzemdību vizīšu laikā. Jutos drošāk un vairāk uzklausīta, nekā dzemdējot stacionārā."

"Biju ļoti apmierināta! Saņēmu tādas rūpes un mīlestību, kādu stacionārā dzemdējot pie gadījuma vecmātes nesaņemtu, jo viņa vienkārši mani nepazītu. Tas pats attiecas uz pēcdzemdību periodu, kas ir tikpat svarīgs!"

"Esmu arvien pateicīga savai vecmātei par palīdzību. Palīdzību - dodot zināšanas, mieru, pārliecību, ka varu pati dzemdēt savu bērnu. Vecmātes loma ir novērst komplikācijas, sarežģījumus, pārējais ir mātes darbs."

"Mana meitiņa nāca pasaulē "Jaunpalejās", Rudītes Brūveres un Ģimenes Šūpuļa izveidotajā mājdzemdību mājā. Fantastiska vieta, kur sagaidīju savu pirmdzimto meitiņu ar vīra un vecmātes atbalstu. Vēlējos dabīgas dzemdības un mājdzemdības. Diemžēl mūsu dzīvesvieta nebija piemērota un izvēlējāmies Jaunpalejas. Ne mirkli neesam nožēlojuši. :) Nākamie bērniņi, visticamāk, tiks sagaidīti mūsu pašu mājās."

"Mājdzemdībās piedzima trešais bērniņš, mājdzemdības bija ilgi plānotas, tajām ilgi un rūpīgi gatavojos un tās bija veiksmīgas. Mājdzemdības bija harmoniskas, bez stresa, manā vidē, ar profesionālu vecmātes palīdzību. Pēc divām psiholoģiski traumatiskām dzemdībām stacionārā, piedzīvoju dziedinošas dzemdības mājās!"

"Es tiešām esmu ļoti pateicīga, ka man bija tāda iespēja, jo mani neviens netraucēja. Sevišķi novērtēju to, ka kontrakciju laikā neviens nelika kaut kur pārvietoties. Atrašanās savās mājās ļoti palīdzēja."

"Esmu ļoti apmierināta un, ja man nākotnē būs vēl kāds bērns, ceru, ka atkal būs tā iespēja dzemdēt mājās."

"Ļoti apmierināta. Tas bija brīnišķīgs sākums jaunām attiecībām mūsu ģimenē."

"Trīs no saviem četriem bērniem esmu dzemdējusi mājās. Vienmēr esmu bijusi apmierināta ar savu izvēli. Jūtos droši, dzemdējot savās mājās un esot kopā ar pieredzējušu vecmāti. Mājdzemdībās par visu ir padomāts, un riski minimizēti."

"Pirmais dzima stacionārā - tā kā biju dzemdībām gatavojusies gan ievācot informāciju, gan morāli, viss process ritēja lieliski līdz pēdējai - izstumšanas fāzei, kuru sabojāja nolikšana uz muguras un stresainā vide. Otro dzemdēju mājās, piedaloties vecmātei Rudītei Brūverei. Godīgi sakot, vecmāte atbrauca vien pus stundu pirms bērna dzimšanas, bet mūs ar vīru tas nesatrauca - ja vajadzētu, tiktu galā paši. Dzemdības lieliskas, bez traumām pašai vai bērnam, bez īpašām sāpēm. Ļoti laba pieredze, kas atjaunoja ticību sev un savam ķermenim (ko bija iedragājušas pirmās dzemdības, kurās man tika teikts, ka man nesanāk bērnu izspiest un tika iegriezta starpene un med personāls ar visu svaru gūlās man uz vēdera, lai bērnu izspiestu. Tai pat laikā iepriekš tika piekodināts neiedomāties iet uz tualeti - piedzemdēšot podā. Pie velna - ja visi labi zina, ka vertikāli bērns pats slīd ārā, kādēļ vēl aizvien sievietes tiek liktas dzemdību zālē uz muguras?)"

"Jā, 2 no maniem 3 bērniem ir dzimuši mājās un esmu vairāk kā apmierināta. Viss notika daudz mierīgāk un harmoniskāk nekā dzemdību namā. Meitiņas dzima salīdzinoši ātri un bez sarežģījumiem. Nebija nekur jāskrien ar dzemdību sāpēm, arī pēc bērniņa piedzimšanas uzreiz varējām ieritināties savā gultā, nevis braukāt pa dzemdību nama gaiteņiem. Viss ir zināms un pazīstams, bija sajūta, ka pat "sienas palīdz". Būtisks bija arī ļoti tuvs un cilvēcīgs kontakts ar vecmāti. Turklāt mūsu lielajā notikumā nebija neviena lieka cilvēka - tikai tie, ko es pati tajā brīdī vēlējos redzēt. No vecmātes sajutu daudz personīgāku aprūpi un lielāku iedziļināšanos un izskaidrošanu kā no vecmātes, ar ko bija noslēgts līgums Dzemdību namā. Pirms izvēles par mājdzemdībām, protams, pārdomājām, kādi varētu būt riski un ko tādā gadījumā darītu."

"Mans pirmais dēls piedzima dzemdību mājā "Harmonija, un otrs - mājās. Pirmās dzemdības notika citur, jo mājās apstākļi nebija piemēroti. Esmu ļoti apmierināta ar savu pieredzi. Vecmāte Astrīda Millere mani un manas vajadzības, vēlmes uzklausīja un respektēja. Tādas mierīgas dzemdības, kurās mani neviens netraucēja, un viss noritēja lieliski! Jau no domas vien, ka kāds svešs cilvēks (māsiņa vai ārsts) varētu dzemdību laikā iesperties manā istabā, manā privātajā zonā, - man no tā vien iekšā viss bloķējās un sarāvās. Dzemdības ir par atvēršanos! Tādēļ vajadzēja izslēgt stacionāra opciju un meklēt sev drošu vidi. Cilvēciskais faktors un miers, drošība ir tas, kas virzīja visu labi uz priekšu! Reizēm sievietes tā cenšas nodrošināties pret visiem dzemdību sarežģījumiem, ka aizmirst ieguldīt tādu pašu enerģiju, veidojot vidi, apstākļus, atbalstu, lai dzemdības izdotos!"

"Esmu apmierināta ar katrām piedzīvotajām mājdzemdībām. Īpaši ar vecmātes atbalstu pēdējo divu dzemdību laikā, kurās viss nenoritēja ideāli,bet tika profesionāli vadīts beigu posms. Tad arī sapratu,cik svarīga ir medicīniska palīdzība,ka nevar dzemdēt bez vecmātes klātbūtnes."

"Man ir viens bērns, kas nāca pasaulē mājdzemdībās - mierīgā, pazīstamā vidē, jutos laimīga, mierīga, pārliecināta par to, ka viss notiek labi un viss būs kārtībā. Ļoti palīdzēja gan vecmāšu, gan vīra atbalsts. Meitiņa piedzima 6 stundu laikā. Ja būtu jāizvēlas vēlreiz, noteikti atkal dzemdētu mājās."

"Otrais bērns dzima plānotās mājdzemdībās pēc traumatiskām pirmajām dzemdībām stacionārā. Nevar nemaz salīdzināt - kā diena ar nakti atšķiras pieeja, attieksme, mātes vēlmju apmierināšana. Mājdzemdības atceros kā burvīgāko piedzīvojumu savā mammas mūžā - piedaloties vīram, dēlam, manai mammai. Tā kā dzemdības bija straujas, vecmāte nepaguva atbraukt laicīgi, bērniņu noķēru pati. Pēc dzemdībām sākās asiņošana, bet tad vecmāte jau bija klāt un operatīvi situāciju stabilizēja, bija sagatavojusies ar 3 čemodāniem ar vajadzīgajiem instrumentiem. Arī bērniņam viss bija kārtība un nu jau svinēja 2 gadu jubileju - laimīgs, dzīvespriecīgs bērns! Burvīga pieredze piedalīties dzemdībās bija arī mazajam dēlēnam - ne mazāko raižu, baiļu par mammu - tikai interese un tūlītēja mīlestība pret māsiņu! Vecmāte bija profesionāla - ja būs vēl kāds bērniņš, tad tikai mājās un ar viņu."

"Manās mājdzemdībās bija sarežģījumi - bērnam ap kaklu bija nabassaite, kas bija ļoti īsa (šis atklājās tikai jau dzemdībās un pavisam skaidrs tas bija, kad bērns bija piedzimis, iepriekš to nezināju), kā rezultātā beigās pasliktinājās bērna sirds toņi. Vecmāte Māra Grieze brīnišķīgi novadīja dzemdības. Man uzlika sistēmu, veica dažādas manipulācijas ar rokām, pozu maiņa un tml.Rezultātā bērns piedzima sveiks un vesels, man nebija plīsumu. Kad pārrunājām šo pieredzi ar vecmāti, viņa atzina, ka slimnīcā pie šādas situācijas, nekavējoties bērnu izvilktu ar vakumu, liela iespējamība, ka tiktu veikts arī iegriezums, jo šādu situāciju kā simnīcā, tā mājās ir jārisina veikli un bērnam jāļauj piedzimt pēc iespējas ātrāk. Atšķiras tikai pielietotie risinājumi. Esmu ļoti apmierināta un noteikti atbalstu mājdzemdības un nešaubos par to drošību un vecmāšu profesionalitāti."

"Ar savu izvēli biju ļoti apmierināta - viss notika ļoti harmoniski un mierīgi. Sevišķi novērtēju, ka uzreiz pēc dzemdībām biju kopā savā vidē un kopā ar saviem mīļajiem. Liekas, ka arī tas palīdzēja ļoti ātri atgūt spēkus pēc dzemdībām."

"Jā, abi dzimuši plānotās mājdzemdībās ūdens baseinā. Man ir tikai pozitīvas atsauksmes. Nevienu brīdi neesmu par mājdzemdībām šaubījusies."

"Pirmdzimtais dēliņš nāca pasaulē mājdzemdībās. Daudz par to lasīju, un sapratu, ka ja esmu vesela ujn grūtniecība norit veiksmīgi, tā būs mums vislabākā pieredze. Pie izvēlētās vecmātes devos 34 nedēļā, līdz tam biju pie valsts apmaksātas ginekoloģes, kas atbalsta mājdzemdības. Dzemdības notika pilnās 42 nedēļās, tagad atskatoties, zinu ,ka ja nebūtu gribējusi mājdzemdības, man nebūtu tik ilgi ļāvuši staigāt, iespējams būtu stimulētas dzemdības, un no tā izrietošie iespējamie sarežģījumi. Dēliņš bija maziņš, un vinam ātrāk noteikti nenāktu par labu piedzimt. Vēlētos vēl piedzemdēt mājās, kaut arī otrās bija ķeizars, dēļ sarežģījumiem, jo bija dvīņi."

"Jā, 2015. gada jūnijā dzima otrais bērns plānotās mājdzemdībās. Brīnišķīga pieredze, nav salīdzināma ar pirmā bērna dzemdībām stacionārā 2011. gadā. Mājdzemdības bija daudz drošākas, salīdzinot ar pirmā bērna dzemdībām stacionārā, ar daudz labāku rezultātu, ņemot vērā bērnu pašsajūtu (abi dzima ar nabassaitēm vairākas reizes ap kaklu). Mana aprūpe dzemdībās un pēc dzemdībām bija izcilā līmenī, ko nodrošināja vecmāte."

"Tas bija skaistākais notikums manā dzīvē. Jutos droši un mierīgi savā vidē, klātesot manai vecmātei un vīram. Varēju dzemdēt tā, kā vēlējos un tajā brīdī jutos, mani neviens nesteidzināja un nekomandēja. Šī pieredze mani dara ļoti laimīgu, bieži ar prieku atceros savas dzemdības un stāstu par tām citām māmiņām, kuras interesējas. Plānoju arī nākamos bērnus dzemdēt mājās, jo šī pieredze bija ļoti spēcinoša, iedvesmojoša un vēl vairāk satuvināja mūs ar vīru. Tā lika apzināties savus sievišķā spēka resursus, par kuru eksistenci agrāk nemaz nenojautu. Vēlētos, kaut vairāk sieviešu būtu iespēja piedzīvot mājdzemdības uzticamas vecmātes vadībā, un piedzīvot to, ka dzemdības var būt ne tikai sāpju un briesmu maratons (šis uzskats joprojām tiek ārkārtīgi bieži kultivēts), bet arī ļoti harmonisks, dabisks un skaists notikums, kas ir pa spēkam ikvienai sievietei un atstāj neizdzēšamas, brīnumainas pēdas viņas un bērna dvēselē uz mūžu."

"Mans pirmais un vienīgais bērns (pagaidām) ir nācis pasaulē mājdzemdībās. Man bija 27. Un tā bija loģiska, diezgan skaidri zināma un iepriekš paredzama situācija. Esmu vairāk kā apmierināta, jo dzemdības piedzīvoju absolūti saskaņā ar savu redzējumu, sajūtām un vajadzībām - man piemērotā vidē, tieši manis izvēlētā un vislabākajā veidā, kā es to iztēlojos un vēlējos piedzīvot. "

"Līdz sastapu savu vecmāti, jebkuri meklējumi jebkurā no iestādēm, t.sk. Ķengaragā Ģimenes centrā (apbraukāju visus iespējamos apkārtnē), nedeva sajūtu - te ir tā,kā vajag man. Tāpēc arī mājas bija visloģiskākais, visatbilstošākais manām vajadzībām. Sāpes es dzemdībās, varu dorši tekti - nepiedzīvoju, jo pilnībā vadīju procesu saskaņā ar savu organismu. Vide deva psiholoģisko komfortu - mīļi atbalstoši cilvēki blakus, miers, ka neviens svešs nevar pat nejauši iztraucēt, drošība, mana kārtība, mans miers un tikai organisma vadīts process. No pirmajām grūtniecības dienām man bija absolūta pārliecība, ka bērniņš dzims ūdenī = nevis cietā, ceļus spiedošā vannā, ko piedāvā stacionāri. T.i - īpašā, piepūšamā dzemdību baseinā, kas ir liels, mīksts un ērts, dod atbalstu vēl papildus ūdens iedarbībai uz organismu. Visos stacionāros vai centros, kur bija pieejamas ūdens dzemdības manā apkārtnē, bija arī noteikums - tikai uz laiku ūdenī. Loģiski - ka, apzinoties, ko vajag man, šis noteikums man nederēja. Un dzemdību veiksmīgas norises priekšnosacījums arī ir - iespēja realizēties tām vajadzībām, kas ir katrai individuālajai mātei - ja vajag - ūdenī kaut 24h. Ja vajag, kaut karājoties pie griestiem. Bet - nevis tā, kā kādam citam vajag (ērti / iespējams strādāt), bet - tā, kā vajag mātei un bērnam - lai kopīgi izdarītu šo darbu, sastrādājoties. 100% apmierināta. Un pateicīga savai intuīcijai, saviem atbalstītājiem. Jo dzemdības - tā nav slimība, kas jāārstē (kur jāiejaucas ārstiem) - grūtniecība un dzemdības ir dabisks process, ko, tajā iejaucoties no ārpuses, var drīzāk sabojāt (un nav nozīmes labajiem nodomiem)."

"Braucām dzemdēt pie mūsu vecmātes Aijas Mikovas uz viņas radību māju "Harmoniju". Dzemdibas bija ilgas- 21h un slimnica iespējams jau sen būtu sadots vis kaut kas iekšā lai tik ātrāk viss notiktu un butu liels stress.Bet te varējām ar vīru mierigi savā istabiņā sagaidīt savu puiku. Vispār ne istabiņā bet vannā, pēdējās stundas bija vannā, mums bija ūdensdzemdības. Galvenais manuprat ir uzticēšanās vecmātei. Un mūsu vecmāte pieņem arī dzemdības stacionārā (Sigulda, Valmiera), tāpēc man bija absoluta parlieciba, ka viņai ir ļoti liela pieredze dažādos dzemdību scenārijos un zināju, ka,ja būs nepieciešama papildus medicīniska iejaukšanās, viņa noteikti operatīvi rīkosies. To visu arī izrunājām ar viņu, pirms nolēmām ar viņu sadarboties."

"Esmu ļoti apmierināta ar savām mājdzemdībām. Viss noritēja ļoti mierīgi, bez nekādas steigas un stressa, bijām tikai es, vīrs un vecmāte. Un priecājos ka varēju būt ar bērniņu kopā visu laiku, svēra un mērija tikai pēc vairākām stundām."

"Biju ļoti apmierināta. Mājdzemdību pieredze ir ļoti spēcinoša, ļauj apzināties savu sievišķo spēku. Šis spēks ir MILZĪGS. Tas ir labs sākums, lai pa kļūtu par mammu. Vecmāte visu laiku bija blakus un atbalstīja. Arī pēcdzemdību vizītes bija ļoti vērtīgas."

"Pēdējais no trim bērniem nāca pasaulē mājdzemdībās. Pēdējās dzemdības bija bez jebkādas medicīniskas iejaukšanās, stimulēšanas un vēl visādiem nevajadzīgiem, bet ārstiem ērtiem brīnumiem. Bez komplikācijām. Dabiskas. Vieglas, ātras, skaistas. Biju vairāk kā apmierināta, ka viss notika manās mājās, manā vannā un pēc dzemdībām es varēju gulēt savā gultā."

"Vecāko bērniņu dzemdēju mājās un biju ļoti apmierināta, jo neviens mani nesteidzināja, tikai uzmanīja un sekoja vai man un mazajam viss labi. Otro bērniņu laidu pasaulē dzemdību iestādē, kur vecmāte jau ar pirmo kontrakciju gribēja, lai izspiežu visu bērniņu un paģērēja, lai ieņemu viņai ērtu pozu."

"Gaidot savu dēlu, ļoti bieži sastapu mammas ar pozitīvo pieredzi mājdzemdībās un, diemžēl, lielu daļu negatīvu stāstu par stacionāriem. Visu dzemdību laiku lasīju dažādu literatūru, apmeklēju nodarbības, runāju ar dažādām mammām, sievietēm. Uzklausīju viedokļus. Lai arī dzirdēju fantastiski skaistus mājdzmedību stāstus, pati nejutos tām gatava. Nespēju sevi iztēloties mājās šajā brīdī. Un man tomēr likās, ka gribas to slimnīcas "aizmuguri", jo - ja nu kas... Viens gan - skaidri zināju, ka gribu dzemdēt ūdenī, negribēju, lai dzemdības tiek stimulētas. Apskatīju vairākas dzemdību vietas un izvēlējos slēgt līgumu ar Aiju Mikovu par ūdensdzemdībām Valmieras slimnīcā. Tikos ar viņu gan radību mājā Harmonija, gan Valmierā. Dienā, kad mazais izdomāja dzimt, līdz savai izvēlētajai vietai ( Valmieras slimnīcai) netiku. Jau esot Rīgā manī bija bažīga nojausma, ka mazais ļoti steidzas. Tā arī bija. Biju sarunājusi ar Aiju satikties Harmonijā, kas ir pusceļš līdz Valmierai no Rīgas. Ierodoties tur, process jau bija tik tālu, ka knapi ielaidām vannā ūdeni, kad mazais jau bija klāt. Man sanāca negaidītas mājdzemdības. Katrā ziņā, esmu pateicīga mazajam, ka viņš ar savu dikti ātro steigšanos ieraudzīt pasauli, atļāvā man piedzīvot mājdzemdības. Brīdi, kad mazais ieradās bija tāds miers, klusums... Laime! Nevienas "liekas" personas, tikai es, vīrs, Aija un mazais. Pagājuši jau 3,5 gadi kopš manām mājdzemdībām, varu teikt, ka noteikti gribētu to piedzīvot vēlreiz, par vecmāti nešauboties izvēlētos Aiju un ūdensdzemdības."

"Manas abas mājdzemdības pieredzes bija ļoti īpašas. Pirmās bija Harmonijā un otrās tieši mājās. Tā iejūtīgā attieksme, kas tiek saņemta, ir apbrīnojama,ka kāds cits to var sniegt ne savam bērnam. Abas bija ūdenī, man ļoti patika. Sauszemē nemaz negribētu dzemdēt. Tas ir tik nenovērtējami, ka Tavas mantas un lietas ir netālu un nav arī jādomā kā braukt mājās.. Kā satuntulēt mazo. Zini, ka nav nekādas steigas. Un ka apkārt ir cilvēki, kas ir uzklausījuši Tavu skatījumu uz dzīvi, Tavas vēlmes. Nav caur sāpēm vēl jāstāsta kā Tev būs ērtāk."

"Ceturtais bērns piedzima mājās, biju un esmu ar to ļoti apmierināta. Savā vidē un kopā ar savām vecmātēm un viņu bagāto ekipējumu un zināšanām jutos ļoti droši. Slimnīca rokas stiepiena attālumā, ja ir nepieciešamība - neesmu kategoriski pret slimnīcu, bet vecmātes prot izvērtēt situāciju jau laikus, vai rodas kādi draudi. Piektā bērna dzemdības arī tūliņ plānoju mājās."

Paldies jums visām, kas iesūtīja mums savus emocionālos stāstus un arīdzan pārdomas!

Māmiņu Klubs