24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Šodien ir pirmdiena. Ārā visu dienu spīdēja saule, kausējot sniegu uz ietvēm un no koku zariem. Svaigais gaiss, spožā gaisma, un es dodos uz savu kārtējo USG apskati. Kaut kas manī iekšā bija satraucies, kaut kas lika - nervozēt. Īsti nezinu, vai tā bija mana iekšējā balss, vai tomēr mātišķais instinkts.
Ierodoties klīnikā, paspēju aiziet līdz bērnu pediatram, lai dabūtu zīmogu par to, ka viņa ņems uzskaitē manu maziņu. Kad tas izdarīts, raitā solī devos uz USG, jo likās ka jau kavēju, tomēr .. kā jau visur .. (nav gluži tā, ka čīkstu, bet tomēr 37. nedēļās ir salīdzinoši grūti gaidīt ilgāku laiku) pirmie pa priekšu tiek paņemti nevis tie, kas ir pēc pieraksta, bet gluži vienkārši tie, kas par to maksā. Nosēžot gandrīz 30 minūtes pa virsu savai vizītei, beidzot bija laiks doties iekšā ..
Manī katru reizi virmo neizsakāms prieks, kad varu redzēt savu mazulīti, tomēr šoreiz .. tas vairāk radīja stresu un asaras, nekā sajūsmu pilno sajūtu. Izrādās, mana meitiņa ir salīdzinoši maza. Svara ziņā sīciņa. Sākumā - tas īsti nelika satraukties, jo pirmā doma bija - vieglākas dzmedības, bet tomēr, brīdī kad uz ekrāna uzlec, ka vēdera apkārtmērs atbilst tikai 35 nedēļām, kaut kā kuņģī viss sagriežas.
Automātiskā reakcija - asaras. Sāku prasīt, ko es varu darīt lietas labā, lai viņai svaru dabūtu kaut nedaudz vairāk klāt, atbilde mani pat nepārsteidza - tas katrai grūtniecei ir individuāli.
Es protams ar šādu atbildi mierīgi nevarētu tagad sēdēt un šeit blogot .. tādēļ mans glābējzvans bija Vecmātei. Viņas attieksme mani ne tikai nomierināja, bet arī morāli pacēla. "Tu pati esi smalka, svarā pieņemies ar grūtībām .. tad nu ko, meitiņa būs tik pat smalka kā pati mamma. Neķer kreņķi, izgulies un sāc ar to, ka pirms miega dzer piparmētru tēju - palīdzēs taviem uzvilktajiem nerviem. Smejoties piebilda, ka šobrīd piena produkti, zivis, augļi un dārzeņi būs labākā izvēle. Novēlēja man jauku dienu, un teica, ka tiksimies dzemdībās".
Tad nu es sēžu tagad virtuvē, ar kaudzi nemazgātiem traukiem, sapošu muguru, ziliem riņķiem zem acīm un domāju .. ar ko sākt? Un ziniet? Es sākšu ar uzkodām! JĀ! Trauki var pagaidīt. Sataisīšu savu mīļāko ķiploku mērcīti, sagriezīšu dārzeņus šķīvītī, pa to laiku ieiešu dušā, lai muguru atlaiž un iemigšu pie mīļākā seriāla.
Jo kurš gan cits, ja ne es pati parūpēsies par manu vizisko un emocionālo labsajūtu.
Turpinot gaidīt savu meitiņu ..
Un mierīgu vakaru Jums visām vēlot ..
Kristiāna. :)
Paldies Jums meitenes par motivāciju .. 😀
Domāju, ka jau esmu nomierinājusies sakarā ar šo, it īpaši .. jo pēdējās dienās var manāmi redzēt ka puncis ir palicis lielāks - tātad arī mazā pele 😀
Jauku Jums vakaru 😀
Piedzima 25.11.17.
Neticu šiem mēriem.Man pēdējā USG - 34/35 ned ar sasolīja,ka sīciņa,neatbilst laikam utt,ka apstājusies augšana,ka vajadzēs stimulēt 37 ned.Bet mana Peka pati izdomāja piedzimt 37.ned 4 dienās.Piedzima veselīgs bēbis - 3494 g un 53cm gara 😀 Vot kā.
Varbūt tas tevi nomierinās - man ar puiku īsi pirms dzemdibam 38.ned. USG pateica, ka pazemināts svars, atbilst 36.ned. Trakākais, ka es visu grūtniecību neko nevarēju ieēst un vainoju sevi. Bet paldies Dievam dēls piedzima noteiktā laikā un ar normālu svaru 3286 g. Meitiņu man savukārt noskenēja par nedēļu vecāku un viņa man arī piedzima tikai 100 g smagāka par brāli. Tā, kā nav precīzs tas USG. Dzīvo mierīgi un gaidi lielo sariksanos! Lai viss izdodas!
Paldies. 😀
Man bija tieši tāpat, kad ārste pēdējā usg teica, ka svars ir par mazu, mani pat nosūtīja pie cita speciālista uz usg , kad aizgāju pie šī speciālista, tad man ārste visu paskatījas un izskaidroja, ka viss kārtībā, piedzimšot bērns līdz 3.5 nevis pāri, jo visi jau nevar būt smagi un pat pateica datumu, kurā var gaidīt (datums sakrita ar iepriekš noteikto jau). Beigās bija tā, ka mana mazā piedzima 3.740 un tieši tajā datumā, kad noteica. Tomēr jāņem vērā tas, ka ar usg nevar pateikt precīzi.
Tāpēc nekādu satraukumu, bet mierīgas atlikušās nedēļas 😀
😀