Vēlreiz par nabassaites asiņu cilmes šūnām

Latvijas iedzīvotāji ir saņēmuši informāciju, kas ir cilmes šūnu banka un ka dzemdību gaitā bez riska mātei un bērnam var paņemt nabassaites asinis, kurās ir šīs vērtīgās šūnas, tās sasaldēt un uzglabāt. Bet ļoti daudz vēl jāskaidro, kā un kādos gadījumos saglabātās šūnas izmanto terapijā, jo, kā norāda Cilmes šūnu bankas direktore un ģimenes ārste Gita Gaņģe, par šiem jautājumiem sabiedrībā izveidojušies visdažādākie mīti.

Cilmes šūnu bankas direktore un ģimenes ārste Gita Gaņģe

Mazliet vēstures

20. gadsimta 50. gados tika veikti daži svarīgi atklājumi par cilvēka imūno sistēmu. Zinātnieki aprakstīja cilvēka leikocītu antigēnus (HLA) – olbaltumvielas, ko imūnā sistēma lieto, lai pazītu, kuras šūnas pieder ķermenim un kuras ir svešas, tādas, kas jāiznīcina – baktērijas, vīrusi, audzēju šūnas, transplantāti. Veiksmīgai asiņu cilmes šūnu transplantācijai vajadzēja, lai recipienta imūnā sistēma pieņemtu ievadītās šūnas, tāpēc bija jāpārliecinās, ka HLA antigēni donora asiņu cilmes šūnām ir identiski vai ļoti tuvi saņēmēja šūnu antigēniem. Pirmā kaulu smadzeņu cilmes šūnu transplantācija tika veikta starp identiskiem dvīņiem, jo tāds transplantāts garantē pilnīgu saderību. 60. gados transplantāciju jau veica starp neidentiskiem dvīņiem, bet 70. gados notika pirmās transplantācijas starp HLA saderīgiem donoriem, kuri nebija radinieki. Lai vieglāk varētu atrast piemērotus donorus, tika dibināti brīvprātīgo kaula smadzeņu donoru reģistri. Šodien pasaulē ir desmit miljoni šādu donoru, bet, neraugoties uz to, aptuveni 10 – 15 tūkstošiem pacientu nevar atrast piemērotu variantu.

1988. gadā tika veikta pirmā transplantācija ar nabassaites cilmes šūnām. Donore bija HLA identiska māsa. Transplantācija bija veiksmīga, pacients izveseļojās. 1993. gadā tika izveidota pirmā publiskā nabassaites asiņu banka. Šodien transplantācijai pieejami vairāk nekā 200 000 nabassaites asiņu paraugu no 37 bankām un reģistriem. Sasaldētās un saglabātās cilmes šūnas ir gatavas lietošanai, kad tas nepieciešams. Transplantācijā izmantojot nabassaites cilmes šūnas, daudz retāk novērojama slimība „tansplantāts pret saimnieku”, jo šīs cilmes šūnas nav pilnīgi attīstījušās. Tas nodrošina iespēju veikt transplantāciju ar ne tik perfektu šūnu saderību. Rietumvalstīs nabassaites asinis lieto ļaundabīgu asins slimību, bērnu cerebrālās triekas, diabēta, multiplās sklerozes un citu slimību ārstēšanā.

Augsts potenciāls

„Nabassaites asiņu cilmes šūnām piemīt ļoti augsts potenciāls – tās spēj intensīvi dalīties,” stāsta G. Gaņģe, „līdz ar to transplantācijai ir nepieciešams desmitreiz mazāk nabassaites asiņu cilmes šūnu nekā kaulu smadzeņu vai perifēro asiņu cilmes šūnu, kuras arī izmanto transplantācijā. Reizēm tiek apgalvots, ka no nabassaites varot paņemt ļoti maz asiņu. Tas atkarīgs gan no dzemdību norises, gan no tā, kāda ir nabassaite: dažreiz mēs varam paņemt ļoti daudz asiņu, dažreiz mazāk – tas nav benzīntanks, kur tu piebrauc un uzpildi vajadzīgo degvielas daudzumu. Katram cilvēkam atšķiras arī cilmes šūnu daudzums asinīs. Faktori, kas to nosaka, pagaidām nav izpētīti. Katrs saņem sertifikātu, kur ir minēts, cik asiņu paņemts, cik tur ir cilmes šūnu un tad ārsts var rēķināt, kādām procedūrām ar šo daudzumu pietiks. Tā kā nabassaites asinis ir ļoti plastiskas un vairāk līdzinās augļa un embrionālajām cilmes šūnām, tad tās ar panākumiem ir izmantojamas reģeneratīvajā medicīnā, jau šobrīd tiek veiktas dažādas manipulācijas nervu, aizkuņģa dziedzera, acu audos, ir mēģināts pavairot gan kaulu, gan skrimšļu audus, asins šūnas u.c.

Darbalauks šajā jomā ir ļoti plašs un tur vajag nelielu cilmes šūnu daudzumu, jo tās spēj intensīvi vairoties un pat no ļoti maza parauga var pavairot, piemēram, neironus, un atkal sasaldēt. Pēdējā transplantācijā, kas tika veikta no mūsu bankas, pacients bija bērniņš, kurš piedzima ar 5 minūšu hipoksiju sirds patoloģijas dēļ, viņam smadzenes jau bija gandrīz gājušas bojā. Tā kā bija paņemtas nabassaites asinis, vecāki piekrita eksperimentam, kas tika izdarīts pirmoreiz Eiropā: no bērna nabassaites asinīm pavairoja neironus un trīsreiz ievadīja mugurkaula kanālā. Neraugoties uz to, ka pagāja pusgads, lai saņemtu vajadzīgās atļaujas, rezultāti ir ļoti labi. Ja šo procedūru varēs veikt uzreiz pēc bērna dzimšanas, tad tam būs ļoti liela nozīme. Ar laiku tā ienāks dzīvē.”

Vismazākais vēža risks

„Visaugstākais potenciāls ir embrionālajām šūnas, bet tās aizliegts lietot, jo pēc sava rakstura tās līdzinās vēža šūnām,” stāsta G. Gaņģe. „Savukārt augļa šūnas aizliegts izmantot ētisku motīvu dēļ. Jo ilgāk cilvēks dzīvo, jo vēža risks pieaug, tāpēc, ka šūnās notiek mutācijas. Tagad jau sāk parādīties publikācijas par to, vai pārstādot kaulu smadzeņu šūnas, mēs pārstādām arī vēzi. Nabassaites asiņu cilmes šūnām ir vismazākais vēža risks, lai gan, protams, tas nav pilnīgi izslēgts, jo ar vēzi cilvēks diemžēl var piedzimt. Pieauguša cilvēks šūna jau ir nepārtraukti dalījusies, cilvēkam augot, un dalās, katru dienu dzīvojot, mēs novecojam, šūnas zaudē savu potenciālu. Tas ir jāsaprot.”

Ieguldījums ģimenei

Nododot nabassaites asinis cilmes šūnu bankai, tas būtībā ir ieguldījums, ko var izmantot jebkurš ģimenes loceklis. No nabassaites cilmes šūnu transplantāciju kopskaita, kas veiktas Eiropā un Amerikā, ap 70% gadījumu transplantātu saņēmuši brāļi vai māsas, ir arī gadījumi, kad pacients saņem pats savas cilmes šūnas, kā tas notiek, piemēram, bērnu cerebrālās triekas gadījumā.

Ir ļoti labi, ja transplantēts tiek pašu ģimenes materiāls, piemēram, no bērna mātei – jaunākie pētījumi liecina, ka tas ir ļoti efektīvi, jo šāds materiāls spēj labāk cīnīties ar vēzi.

Brīdina no „pagrīdes” preparātiem

„Cilvēkiem jāzina, ka Latvijā pašreiz nav nevienas oficiāli reģistrētas cilmes šūnu terapijas, kas atļauta vēža ārstēšanai. Izņēmums ir asins vēzis, kura ārstēšana ir onkologu kompetencē. Taču pēdējā laikā sastopos ar pacientiem, kuriem ir vēzis un kuri stāsta, ka ārstējoties ar cilmes šūnas, kas it kā iegūtas no kaut kādas placentas. Ja tev ir vēzis, tad konsultējies tikai pie speciālistiem, bet neizmanto kaut kādus pagrīdes preparātus, kuri nav pat reģistrēti!” uzsver G. Gaņģe. „Daudzi cilvēki nomirst pēc pāris mēnešiem, jo šie līdzekļi var saturēt vēža šūnas ļoti lielā daudzumā. Un vēl jāsaprot, ka pašas cilmes šūnas vēzi neārstē. Vispirms audzējs jāizoperē vai asins vēža gadījumā – jāizmanto ķīmijterapija ar mērķi iznīcināt visas ļaundabīgās šūnas, un tikai tad tiek ievadīts vesels, pārbaudīts materiāls – tā ir organisma atjaunošana, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot pēc šīs terapijas. Diemžēl daudzi to nesaprot, tāpēc piekrīt aizdomīgas izcelsmes preparātu injekcijām, jo maldīgi domā, ka tie ārstē vēzi.”

Cilmes šūnu banka – tikai viens posms

„Cilmes šūnu bankas uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu asiņu paņemšanu un materiāla saglabāšanu,” turpina ārste. „Tas, kaut arī svarīgs, ir tikai viens posms. Mēs palīdzam arī ar informāciju par to, kādās klīnikās kādi ārsti nodarbojas ar attiecīgo slimību un dara to labā līmenī. Taču tālākie kontakti pacientiem jādibina pašiem. Pārsvarā viņi brauc uz Franciju, Vāciju, Poliju, Zviedriju – kur nu kurā gadījumā attiecīga terapija tiek piedāvāta. Terapijas shēma katrai slimībai ir atšķirīga.”

Uz jautājumu par to, kad arī Latvijā varētu būt šādas ārstēšanās iespējas, G. Gaņģe atbild, ka acīmredzot tas nebūs tik drīz, jo tāds darbs prasa perfektu mediķu komandu, kuras sagatavošana prasa ilgu laiku un arī lielus līdzekļus, un tā jau ir valsts kompetence. Pagaidām mediķi, kuri šajā jomā ir kompetenti, aizplūst uz attīstītajām valstīm. Varbūt reiz kāds no viņiem atgriezīsies ar vēlmi palīdzēt savas dzimtenes ļaudīm.

Autors: Ilze ZONNE