Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Diezgan padaudz ir informācijas par to ,ko un kā labāk darīt grūtniecei ,kura automašīnu jau vada kādu laiku. Bet man šobrīd aktuāli ir mācīties vadīt auto.
Ļoti apzinīgi gaidīju rudeni ,lai stātos autoskolā un iemācītos braukt tieši rudens /ziemas mēnešos,kad tomēr uz ceļa ir visgrūtāk. Motivācija bija - gribam otru bēbi un tātad, nepieciešamas tiesības.
Nu jau teorijas kurss ir pusē, bet praktiskā braukšana tikai sāksies. Tā kā esmu 9/10 grūtniecības nedēļā, tad aktuāls rodas jautājums vai nedarīšu pāri gaidāmajam bēbim. Stress,kas it kā man vēl nav, nedrošas situācijas uz ceļa........pat īsti nezinu ,kas vēl.
Vai kāda no jums ir gājusi autovadītāju kursos gaidot mazuli? Kāda pieredze, vai tas nav pārāk sarežģīti un noslogojoši?
Es ļoti ceru,ka man viss būs labi. Nākamnedēļ būs pirmā braukšana un tad jau padalīšos ,kā man sokas un kā bēbis to pieņem.
Uj, man šajā jomā pavisam svaiga pieredze! Tas bija diezgan grūti un mokoši, stress liels un vēl, iespējams, ka mazulīša dēļ, biju uz ceļa pārāk piesardzīga un bailīga, bija brīži, kad domāju, nav vairs ko mocīt sevi un mazo, bet nu beigās tomēr saņēmos un galu galā tiesības nokārtoju ar pirmo reizi (man bija 18. nedēļa)! Jā, instruktora izvēle ir ļoti svarīga, man instruktore mācīja ļoti labi un arī attieksme viņai bija laba, bet kaut kā īsti veiksmīgi mums neizdevās tā komunikācija. Vēl iesaku ļoti skatīties vai instruktors neuzskata par normālu smēķēšanu mašīnā, kamēr tu mācies, jo man bija jābrauc tādos kā izmēģinājuma braucienos pie 2 citiem instruktoriem un abi mašīnā smēķēja, ar vienu sarunāju, lai nesmēķē, bet otram nemaz neprasīju, jo todien vispār jutos vienkārši draņķīgi, turklāt nevarēju sadarboties ar to auto, arī beņķis tur bija briesmīgs (pēc tam astes kauls vairākas dienas sāpēja!) un kopumā braucu tik unikāli slikti, ka viņš man deva cerības tik uz gada beigām dabūt tiesības (savācu aptuveni 150 soda punktus!!!). Jā, vismaz man bija tādas reizes, kad braucu vienkārši draņķīgi, bet jau nākamajā reizē ar ļoti maz kļūdām. Bet nu TO IR IESPĒJAMS PAVEIKT! Visticamāk, ka Tev veiksies lieliski, es jau vienkārši pēc dabas esmu piesardzīga un bailīga! Lai veicas! 😉
Paldies😀 Nu cerams viss izdosies.
Bija ideja mācīties vadīt auto, kad
meitu gaidīju - vīrs neļāva. 😀
Tad nu sāku mācīties, kad meitai bija jau desmit mēneši, tiesības dabūju pēc desmit mēnešiem, kuru laikā braucu braukšanas, mācījos teoriju. Teoriju apguvu un nokārtoju fiksi un ātri, bet braukšanas...
Tās nu gan beigās sanāca dikti daudz, bet toties braukšanas eksi noliku ar pirmo reizi.Tagad rezultāts ir - maza rozā kartīte!
Tas tiešām ir forši - mācēt vadīt auto!
Veiksmes procesā un lai viss izdodas! 😉
vispirms- sveicu ar gaidāmo mazulīti!! 😀
un par tiesībām runājot- liku kopā ar draudzeni, kur tobrīd bija stāvoklī. Neatceros, cik bija īsti sākumā mēneši grūtniecībai, bet brauca (mācījās) līdz pašām beigām 😀 3dienas pirms valsts exāmena braukšanā piedzima mazais 😃 tad nu nācās atlikt, un nokārtoja- pēc mēneša!!
ja vien pašai izdodas atrast labu instruktoru (saprotošu, kas neuzdzen stresu pie katras kļūdiņas), tad tas noteikti ir izdarāms!!
veiksmi! 🌷
mana mamma nolika tiesības, esot ar mani 6.grūtniecības mēnesī. pie visa mācījās tajā laikā braukt ar kravas auto.
Instruktoru vēl redzējusi neesmu,bet nākam otrdien iepazīšos.Nu ceru,ka būs normāls. 😉
Es domāju,ja Tu pārāk nesatraucies un pieej tai lietai mirīgi,kāpēc gan nemācīties😀 No pieredzes gan varu teikt,ka tā braukšana ir tāda stresaina padarīšana. Ja ir mierīgs un nosvērts pasniedzējs (kā bija man),tad ir ok,bet ja pagadās bļāvējs,tad gan ir traki. Manuprāt,svarīgi Tev atrst mierīgu instruktoru un viss būs vislabākajā kārtībā 😀