Toksīni no ĢMO kultūrām nonāk grūtnieču un embriju asinīs

Toksīni no ĢMO kultūrām nonāk grūtnieču un embriju asinīs

23. Mar 2012, 09:47 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Jauns satraucošs kanādiešu zinātnieku pētījums liecina, ka kaitīgie toksīni, kas iestrādāti ģenētiski modificētajās lauksaimniecības kultūrās, lai pasargātu tās no kaitēkļiem, var nonākt topošo māmiņu un vēl nedzimušu bērnu asinsritē, lai gan ĢMO ražotāji apgalvo, ka tie sadalās zarnu traktā un nenodara kaitējumu organismam, vēsta izdevums "Daily mail". 

 

Šajā pētījumā, ko veikuši neatkarīgi mediķi Kanādas Kvebekas provinces Šērbrukas universitātes slimnīcu centra Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļā, minēto ķīmisko vielu pēdas atrastas 93% asins paraugu, kas ņemti no grūtniecēm un 80% - no viņu gaidāmo bērniņu nabassaites.

 

Domājams, ka toksīni uzņemti ar pārtiku - gaļu, pienu vai olām, kas iegūtas no lopiem un mājputniem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību.

 

Nav izpētīts, kādu kaitējumu var nodarīt šo vielu klātbūtne, bet pastāv bažas, ka tā varētu izraisīt alerģijas, spontānos abortus vai pat ļaundabīgos audzējus.

 

Ar šos toksīnus saturošo ģenētiski modificēto kukurūzu apsētas milzīgas platības Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, un tā lielos daudzumos tiek izbarota lopiem visā pasaulē.

 

Izraisījis aicinājumus aizliegt ĢMO importu

 

ĢMO ražotāji vienmēr apgalvojuši, ka šīs vielas lopu vai cilvēku zarnās pilnībā sadalās un tiek izvadītas no organisma. Pārtikas drošības iestādes Lielbritānijā un Eiropā akceptējušas šos apgalvojumus, balstoties uz pieņēmumu, ka ģenētiski modificētie organismi būtiski neatšķiras no parastā ceļā audzētajām lauksaimniecības kultūrām.

 

Jāpiebilst, ka lielāko daļu pasaulē veikto pētījumu, ar kuriem tiek pamatots ĢMO nekaitīgums, veic vai finansē paši ražotāji.

 

Taču jaunais neatkarīgais pētījums licis apšaubīt šos apgalvojumus un jau izraisījis aicinājumus aizliegt ĢMO importu un pilnībā pārskatīt drošības režīmu gan pašām ģenētiski pārveidotajām lauksaimniecības kultūrām, gan no tām iegūtajai pārtikai.

 

Toksīnu pēdas atklātas 93% pārbaudīto grūtnieču

 

Kanādiešu zinātnieki ņēmuši asins paraugus 30 topošajām māmiņām un vēl 39 sievietēm, kas tai brīdī negaidīja bērnu. Viņi veikuši analīzes, lai noteiktu, vai viņu asinīs nav atrodamas ĢM kultūru sējumu apstrādē izmantoto pesticīdu paliekas un arī tā dēvētie Bt toksīni, kas ar gēnu tehnoloģijām iestrādāti kukurūzā un dažās citās kultūrās.

 

Šo toksīnu pēdas atklātas 93% pārbaudīto grūtnieču, kā arī 80% viņu gaidāmo bērniņu nabassaišu. Otrajā grupā toksīnu pēdas asinīs atrastas 69% pārbaudīto sieviešu.

 

Kā mediķi pastāstījuši zinātniskajam žurnālam "Reproductive Toxicology", tas ir pirmais šāda veida pētījums, kas nepārprotami uzrāda Bt toksīnu klātbūtni, ļaujot spriest, ka tie caur placentu var nonākt auglī. Viņi aicinājuši veikt tālākus pētījumus šai jomā.

 

Kā norādījis britu patērētāju un vides aizsardzības organizāciju apvienības "GM Freeze" direktors Pīts Rilijs, šis pētījums ir pārsteidzošs un nozīmīgs.

 

Viedokļi dalās

 

Viņš aicinājis pārtikas drošības uzraudzības iestādes nekavējoties pārvērtēt savu nostāju šajā jautājumā un uzsvēris, ka Eiropas Savienībai būtu jāizmanto drošības klauzulas, lai nedotu atļauju audzēt vai importēt pārtikas un lopbarības vajadzībām nevienu jaunu Bt toksīnus saturošu ĢM kultūru, kamēr nav pilnībā izpētīta šo vielu ietekme uz cilvēku veselību.

 

Tikmēr ĢMO industriju pārstāvošās Lielbritānijas Lauksaimniecības biotehnoloģiju padomes direktors Džūljens Litls apšaubījis kanādiešu veiktā pētījuma vērtību un rezultātu ticamību. Pēc viņa teiktā, minētie toksīni tiek izmantoti arī citās lauksaimniecības sistēmās un dārzkopībā, "nekaitējot cilvēku veselībai".

 

"Biotehnoloģiju kultūrām, pirms tās sāk izmantot, tiek veiktas stingras drošības pārbaudes. Pēdējo 15 gadu laikā visā pasaulē notiesāti vairāk nekā divi triljoni maltīšu, kuru gatavošanā izmantotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas, neradot nevienu būtisku veselības problēmu," viņš paziņojis.

 

LETA