Nu jau 24 nedēļas esam kopā

Laiks skrien vēja spārniem, un nu jau pagājušas 24 nedēļas, kopš mazais brīnumiņš ir manā puncī.

Jāsaka ka pēdējo divu nedēļu laikā puncis ir pamatīgi paaudzies, arī man pašai paliek ar vien grūtāk. Jūtu ,ka vairs tik ātri nevaru paiet, sašņorēt zābakus paliek grūtāk, nostāvāt ilgstoši tik pat kā nevaru un apetīte ir palielinājusies tā pamatīgi.

Bet par spīti visiem šiem grūtnieču netikumiem, jūtos laimīga un lepna, ka manā puncī aug maza bēbīte.:)

Tā kā vēl jo projām strādāju, tad tas ir pamatīgs pārbaudījums, jo slodze paliela un spēka par maz.

Bet prieks, ka strādāt atlicis vēl mēnesis un tad došos dekrētā. Man dekrēta sākšanās datums tāds zīmīgs, jo tieši 19.martā došos atpūsties un Adrianam paliks 4 gadi.

Šobrīd cītīgi apsveru vēlmi doties uz grūtnieču vingrošanu ūdenī, bet lai to darītu, man vēl pēdējie metri līdz tiesību iegūšanai jāpaveic. Tā nu cenšos aktīvi iesaistīties dzīvē un izbaudīt savu punča laiku lietderīgi.