Nelūgtais viesis- hemoroīdi

Ķirurģiska iejaukšanās šai kaitei maz līdz, tā ieteicama tikai galējā gadījumā, kad notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas un hemoroīdu mezgli sāk līdzināties vīnogu ķekaram. Hemoroīdi parasti mēdz veidoties no jauna, jo cēlonis taču paliek. Lai tiktu vaļā, jāveic kompleksi profilaktiski pasākumi.

Kustības

Nepieciešams vairāk kustēties – veikt pastaigas, peldēties, nodarboties ar lēnu skriešanu. Te jāatceras, ka nedrīkst krasi palielināt slodzi, piemēram, sākt ar sprintu.

Taču vēl bīstamāk ir pēc strauja skrējiena vai slēpojuma piepeši apstāties: tas var izraisīt taisnās zarnas vēnas plīsumu un stipru saiņošanu. Intensīvi soļojot vai skrienot, ap 80 % asiņu cirkulē kājās, uz augšu tās bīda kāju un gurnu muskuļi, kad pēdas pieskaras zemei. Jo intensīvāka skriešana, jo aktīvāk kāju muskuļi spiež uz vēnu sieniņām. Piepeši apstājoties, šis spiediens zūd un ķermeņa apakšējās daļas venozā sistēma pārpildās ar asinīm, kuras ar savu spiedienu var jutīgākās vietas (un hemoroīdu mezgli tādi ir) pāraut.

Caurejas līdzekļi

Caurejas līdzekļi ir "ātrā palīdzība", ar ko novērst aizcietējumus, un tie dalās vairākās grupās.

• Zarnu satura apjoma palielinātāji. Tās ir augu valsts šķiedras (klijas, jūras kāposti, linsēklas,ceļmallapu sēklas) un sāļu preparāti – magnija sulfāts un nātrija sulfāts, kuri sāk iedarboties 1 – 3 stundas pēc iedzeršanas, tāpēc tos labi lietot rīta stundās. Lielisks līdzeklis ir linsēklas: tās nesasmalcinātas ieņem 2 – 3 reizes dienā pa 1 ēdamkarotei un uzdzer 1,5 glāzi šķidruma, jo citādi zarnās var savelties kunkuļos.

• Mīkstinātāji: vazelīneļļa, dzer vakarā 1 – 3 deserta karotes tad, kad nepieciešama ātra iedarbība.
• Zarnu trakta peristaltikas stimulētāji. Tiem pieskaitāmi rabarberi, krūkļa un parastā pabērza mizas, sennas lapas. Izvēlas vienu no drogām, sagatavo uzlējumu un dzer pa pusglāzei no rīta un vakarā. Vēlamais efekts iestājas pēc 8 – 10 stundām. Šie līdzekļi nav ieteicami grūtniecēm un barojošām mātēm, kā arī tad, kad ir spastiski aizcietējumi, jo var izraisīt sāpes taisnajā zarnā.

Caurejas līdzekļi aizcietējumus novērš, bet neārstē, jo neskar to cēloņus. Turklāt tiem ir daudz blakus efektu, piemēram, tie rada olbaltumvielu un kālija zudumus organismā, dara vājus taisnās zarnas muskuļus un izstaipa pašu taisno zarnu. Ar laiku, lai gūtu vēlamo efektu, devas nākas palielināt. Tāpēc nav labi lietot caurejas līdzekļus biežāk par vienu reizi 3 – 4 dienās.

Diēta

Iepriekš minētie caurejas līdzekļi ir ārpus kārtas "ātrā palīdzība" pret aizcietējumiem. Galvenais paņēmiens, lai tiktu vaļā no hroniskiem vēdera izejas traucējumiem ir un paliek diēta: saknes, augļi, griķu, miežu un auzu putraimi, klijas, no rīta tukšā dūšā iedzerta glāze vēsa medus ūdens utt.

Klizmas

Hemoroīdu mezglus var ārstēt ar mikroklizmām, ko taisa no tauksaknes ķīseļa, asinszāļu vai mežrozīšu eļļas, vai arī iesmērēt ar vīrceļu un propolisa ziedi.

• Tauksakņu ķīselis. 1 tējkaroti kafijas dzirnaviņās samaltu tauksakņu sakņu pārlej ar 1/2 glāzi siltena novārīta ūdens un ļauj 2 stundas uzbriest. Iegūto ķīseli (1/4 vai visu 1/2 glāzi) neilgi pirms gulētiešanas ievada taisnajā zarnā.
• Asinszāļu eļļa. Ar svaigi vāktiem asinszāļu ziediņiem pablīvi piepilda stikla burku un pārlej ar rafinētu olīveļļu tā, lai tā pirksta platuma tiesu pārklātu drogu. Apsien ar tīru audumu vai marli un liek spilgtos saules staros, lai 3 – 4 nedēļas ievelkas. Ik dienu saturu samaisa, līdz tas iegūst tumšsārtu ķiršu krāsu. Tad eļļu notecina, augus nospiež, iegūto izfiltrē caur blīvu audumu un ļauj 1 diennakti nostāvēties. Šajā laikā nodalās trīs frakcijas: dzidra, paplāna apakšējā ar netīkamu smaku, tad nedaudz ūdens un virs tā – eļļains ekstrakts, kas arī ir nepieciešams. To uzmanīgi nolej tumšā pudelītē un uzglabā ledusskapī. Lieto pa 2 ēdamkarotēm mikroklizmas veidā: sasildītu līdz 37 – 40° C ievada taisnajā zarnā.
• Vīrceļu ziedu smēre. 2 ēdamkarotes pulverī saberztu vīrceļu ziedu sajauc ar 1 ēdamkaroti 70° spirta un aizvākojamā stikla traukā siltā vietā ļauj 3 – 4 stundas iestāvēties. Tad pievieno 10 ēdamkarotes kausētu cūku vai aitu iekšu tauku un ūdens peldē karsē 2,5 stundas. Izkāš un atdzesē.
• Propolisa ziede. Līdzās citām mājās gatavotām eļļām un ziedēm, kas noderīgas hemoroīdu ārstēšanā, noderīgs ir arī šāds līdzeklis: 5 ēdamkarotes augu eļļas (olīveļļas, rapšu eļļas u.tml.) uzvāra, noņem no uguns, pievieno 1 – 2 ēdamkarotes sīki sasmalcināta propolisa, visu labi rūpīgi izmaisa, vēlreiz uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un izkāš caur papīra kafijas filtru vai dubultu marli.

Minētos līdzekļus lieto no pāris nedēļām līdz dažiem mēnešiem, ņemot vērā kaites smagumu.

Ārstniecības augi

Ar hemoroīdu iesmērēšanu "no ārpuses" būs par maz. Jālieto arī kādi līdzekļi, kas nostiprina vēnu sieniņas un vārstuļus. Te lieti noderēs dažādas drogas.

• Kastaņu tinktūra. 50 g kaltētu, sīki sasmalcinātu zirgkastaņu augļu pārlej ar 0,5 litriem degvīna un ļauj 2 nedēļas iestāvēties, tad nokāš. Dzer pa 30 – 40 pilieniem (tas, ir, 1 tējkaroti) nelielā ūdens daudzumā (1/3 glāzes) 3 – 4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
• Lazdu lapu uzlējums. 1 ēdamkaroti sīki sasmalcinātu parasto lazu lapu pārlej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, ļauj 2 stundas ievilkties, tad izkāš. Dzer pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Mežrozīšu paaugļu uzlējums. Tā kā paaugļi no ārpuses ir pārklāti ar kutikulu un blīvu vaska kārtiņu, kas traucē bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanos, tie pirms lietošanas noteikti jāsasmalcina, visērtāk to darīt kafijas dzirnaviņās. Ņem 1 ēdamkaroti sasmalcinātu mežrozīšu paaugļu un 2 tējkarotes medus, ieliek aizvākojamā traukā, pārlej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, uzliek vāciņu un ļauj ievilkties 8 – 10 stundas. (Kad šķidrums padzisis, vairs nav 80° C karsts, tad to var arī pārliet termosā; uzreiz to darīt nav ieteicams, jo temperatūrā, kas pārsniedz minēto, bojā iet lielākā daļa C vitamīna). Izkāš, nospiežot biezumus. Izdzer dienas laikā 2 – 3 paņēmienos ēšanas laikā vai pēc tās (ja pēc ēšanas, tad noteikti izskalo muti, lai nebojātu zobu emalju).
• Ūdenspiparu tēja. Šo augu pareizāk saukt par blusu sūreni (Poligonum persicaria), un tas kopš sendienām ir iecienīts tautas līdzeklis pret hemoroidālo asiņošanu, maigs vēdera izejas veicinātājs pie dažāda veida aizcietējumiem – gan spastiskiem, gan atoniskiem. Lieto arī pie tūskām. Ārīgi svaigu lakstu kompreses liek klāt ne tikai pie hemoroīdiem, bet arī pie galvas, tai sāpot, un kājām, ja tās tūskas dēļ uztūkušas. Ar blusu sūreņu novārījumu skalo kaklu pie rīkles gļotādas iekaisuma.

  Par drogu izmanto 10 – 25 cm garas ziedēšanas laikā ievāktas galotnītes, kuras, mērenā siltumā izžāvētas, uzglabā divus gadus.

  Novārījums iekšķīgai lietošanai: uz 1 glāzi verdoša ūdens ņem 1 nepilnu tējkaroti sasmalcinātu lakstu, uz lēnas uguns 15 minūtes pakarsē, tad ļauj 2 stundas ievilkties. Lieto 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.