19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Es pastāstīšu, kā es nonācu līdz savam ginekologam. Es pie sava ginekologa Renāra Parādnieka nonācu pēc labas draudzenes ieteikuma.
Atceros, biju ļoti sakautrējusies, jo ginekologs jaunai sievietei nav ikdienišķa lieta. Aizgāju pie ginekologa uz viņa prakses vietu „Doktorātā” Dubultos Jūrmalā. Tad vēl es dzīvoju Jūrmalā un mācījos 12.klasē. Biju pārnervozējusies. Arī kauna sajūta mani māca, tomēr dakteris ir vīrietis.
Nonākot Doktorātā, mani sagaidīja laipna māsiņa un pajautāja, vai es esmu pierakstījusies uz vizīti? Kad noskaidrojās, ka esmu pierakstījusies iepriekš, man palūdza uzgaidīt , ka mani paaicinās pats dakteris.
Pēc brīža tiku uzaicināta pie skaista jauna vīrieša kabinetā . Vismaz uz to brīdi mans priekšstats par manu iedomāto ārstu izkūpēja gaisā. Biju patīkami pārsteigta. Atceros , ka ieejot kabinetā aizmirsu par to, pie kāda ārsta esmu atnākusi. Pacientes un ārsta saruna norisinājās raiti un nepiespiesti.
Dakteris Parādnieks prata vadīt sarunu un domāju, ka saprata, ka jūtos neērti . Pēc vizītes sapratu, ka manas draudzenes ieteiktais ārsts ir tiešām profesionāls savā jomā. Tā nu es pie sava ginekologa vienu reizi gadā gāju uz profilaktisko apskati.
Kad paliku stāvoklī, nebija pat divas domas, pie kura ginekologa braukšu stāties uzskaitē. Atceros, iegāju pie ginekologa kabinetā un teicu, man ir pamatotas aizdomas, ka esmu stāvoklī. Uz ko ārsts atbildēja, ka vispirms pārbaudīsim. Veicām pārbaudi un manas aizdomas apstiprinājās. Pēc brīža es ieraudzīju nopietnu sejas izteiksmi un nopietnu jautājumu.
Vai es bērniņu paturēšu? Tā bija laikam vienīgā reize, kad tik nopietnu sejas izteiksmi redzēju daktera sejā. Es atbildēju, protams, ka paturēšu bērniņu . Bērniņš bija plānots. Tad daktera sejā atplauka smaids. Ginekologs man pateica: „Apsveicu , Ieva Tev būs bērniņš un Tu kļūsi par māti!”
Šie vārdi skanēja tik patiesi un svarīgi, es jutos kā septītajās debesīs. Pēc brītiņa manās rokās nonāca pirmā mana bērniņa USG bildīte. Tik mīļi!
Es stājos uzskaitē arī Jelgavas slimnīcā pie manis ieteiktas vecākās vecmātes Sanitas Zemītes Jelgavas slimnīcā. Kāpēc es tā darīju? Es jau uz to brīdi dzīvoju Jelgavā . Bet pie sava ginekologa braukāju uz Jūrmalu katru mēnesi un veicu arī obligātās USG.
Savukārt pie vecmātes veicu asinsanalīzes un apskates, kas bija paredzētas. Es neko nemaksāju no sākuma. Vēlāk slēdzu līgumu ar slimnīcu un arī pašu vecmāti . Visus 9 grūtniecības mēnešus mani uzraudzīja gan vecmāte, gan mans ginekologs. Es jau iepriekš zināju, ka ginekologs pieņems manas dzemdības, tāpat arī vecmāte. Tā kā man šī bija pirmā grūtniecība, es sev nodrošināju medicīnisko personālu, kas mani zina un ko es zinu.
Tas man rādija drošību un vajadzīgo atbalstu un profesionālu mediķu klātbūtni. Dzemdēju es Jelgavā un mans ginekologs drīkstēja pieņemt manas dzemdības. Viss notika operatīvi , ātri es pat īsti nesapratu, ka jau piedzemdēju. Dakteris visu laiku bija blakus , vecmāte man un vīram palīdzēja ar pozu ieņemšanu un padomiem. Ginekologs ik pa laikam izstāstīja kādu joku. Vīrs smējās, es vismaz centos smieties starp kontrakciju starplaikiem. Tā es ar vīru nepiespiesta gaisotnē ar aprūpi laidu pasaulē savu pirmdzimto dēlu Rodrigo . Dzemdības kopā ilga 3h un 42 minūtes.
Jutos es lieliski, pati varēju iet, ko man gan neļāva darīt. Nebija neviena plīsuma. Manas dzemdības ir palikušas atmiņā ar skaistām atmiņām un tas ir pateicoties manam ginekologam un vecmātei
Nākošo bērniņu dzemdēšu tādā pašā sastāvā! Liels paldies abiem mediķiem!
BLOGU KONKURSS: pastāsti par ginekologu, kuram uzticies!
