23.04 17:00-19:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Labdien visām esošajām un topošajām māmiņām:) Jau ir pagājušas gandrīz 4 nedēļas, kopš pasaulē ir nācis mans dēliņš. Jāsaka, ka abi jūtamies lieliski, neskatoties uz esošajām laika maiņām un milzīgo karstumu.
Tā kā sen neesmu blogojusi MK, tad nolēmu uzrakstīt par savu pozitīvo pieredzi, taisot ķeizargriezienu. Iespējams, šis blogs iedrošinās kādu topošo māmiņu nebaidīties no šīs ķirurģiskās manipulācijas.
Uzreiz saku - ķeizargrieziens bija mana izvēle, un es esmu dabisku dzemdību pretiniece! To, ka vēlos ķeizargriezienu, sapratu vēl ilgi pirms tam, kad paliku stāvoklī. Kāpēc - grūti pateikt? Iespējams, man pašai ir bijusi dzemdību trauma (lai gan manai mātei bija ļoti vieglas dzemdības - tikai pāris stundas!!!), iespējams, ka intuitīvi nojautu, ka tā būs labāk man un manam mazulim vai visas mūsdienu stimulēšanas (par kurām tik daudz runā) pamudināja mani uz šādām domām...
Tātad, sacīts - darīts! Sameklēju profesionālus mediķus vienā no Latvijas populārākajām slimnīcām, veicām visus sagatavošanās darbus un norunājām datumu. Minētajā datumā bez stresa un steigas devāmies ar vīru no rīta uz slimnīcu. Ārā bija 28 grādi un diena bija skaidra bez neviena mākonīša. Ārsti veica visus nepieciešamos sagatavošanās darbus (analīzes, katetrs utt.) un jau pēc 30 min. man veica anestēziju, kas bija absolūti nesāpīgs pasākums un es gulēju uz galda. Laikam no neziņas un saviļņojuma nedaudz drebēju, bet anesteziologs bija visu laiku blakus un sarunājās ar mani, stāstot par operācijas norisi. Tas mani arī nomierināja:)
Ko es jutu? Izjūtas ir tādas, it kā tevi kāds visu laiku stumda un grūsta pa galdu. Vispār sajūtas tādas sireālas... Nedaudz varēja just tad, kad tika izņemts mazulis, bet tās nav sāpes, tikai tāda sajūta, ka no tevis tiek izņemts kāds smagums, un pēkšņi paliek tāds vieglums. Protams, mazuli apkopj, neonatologs to apskata, sniedz vērtējumu pēc Apgares skalas, varēju savam mīļumam par bučiņu iedot:)
Kā jutās mazulis? Domāju, ka noteikti labāk, nekā, ja viņam būtu pašam jātiek cauri visiem dzemdību ceļiem, turklāt, ja tas viss notiek ar stimulācijām vai nedod Dievs, stangām vai kādiem medikamentiem. Mums arī bija ļoti labs novērtējums pēc dzimšanas no neonatologa puses.
Pēc 10 minūtēm, kad mani sašuva, tiku nogādāta palātā, kur priekšā gaidīja vīrs ar mazuli. Uzreiz tiku iecelta gultā un mazulis uzlikts man virsū pie krūts. Mazulis izrādījās dūšīgs ēdājs:)
Pēc pāris stundām atguvos no anestēzijas, protams, ir neliels diskomforts sakarā ar griezumu, bet, pateicoties pretsāpju līdzekļiem (deva 3 reizes dienā), sajūtas ir ciešamas. Tās pašas dienas vakarā ir jāceļās un jāsāk staigāt. Protams, pirmā reize, ceļoties no gultas, ir grūta. Taču to var izdarīt ar kāda (vīra vai māsiņas) palīdzību. To dienu staigāju saliekusies, jo nevarēju iztaisnoties, bet staigāt, paņemt mazuli rokās, aiziet uz tualeti un pēc ēdiena gan varēju. Otrajā un trešajā dienā jau bija krietni labāk:)
Ak jā, vēl viena atkāpe par mazuļiem - tā kā stāvā bijām aptuveni 10 dzemdētājas, varu teikt, ka tie mazuļi, kas bija dzimuši ar ķeizargriezienu, bija daudz mierīgāki par tiem, kas dzima dabiskā ceļā. Īpaši jau naktīs... starp citu, to atzina arī pediatrs, kas nāca mazuļus ik dienu apskatīt.
3. dienā jau bijām mājās un tagad - gandrīz pēc 4 nedēļām varu teikt tikai vienu - rēta ir savilkusies, esmu atguvusi savu iepriekšējo svaru un ne mirkli nenožēloju savu izvēli!:)
Nobeigumā gribu novēlēt veiksmi visām topošajām māmiņām, kurām izjūtas ir tādas pašas kā man. Tikai jāpiebilst, ka diemžēl Latvijā ir reti kurš saprotošs ārsts, kas var izprast šādu sievietes izvēli. Nez kāpēc visi burtiski "spiež" uz kaut kādām dabiskām manipulācijām. Bet ārstiem būtu jāatceras, ka otra cilvēka ādā "ielīst" nevar, un, ja tā ir sievietes izvēle, tad tas ir jārespektē!
nu dikti vecs blogs, bet gribejas atbildet! man pirmas bij dabiskas dzemdibas un loti smakas un samera ilgas 25 stundas no pirmajam sapem! jau pec 2 stundam no pirmajam kontrakcijam, sapes bij briesmigas! bet par spiti tam man un mazajai viss bij o.k. bij tikai 1 plisums ko sasuva ar 2 suvem!
otrs man bij keizars-veselibas problemu del! fui fui fui! nekad negribetu piedzivot ko tadu velreiz! pec 5 gadiem (ne atrak) ieplanots ir tresais bernins, bet gribesu meginat dzemdet pati! man ir bijusi ta iespeja salidzinat un es tikai par dabiskam dzemdibam, ja sievietei un mazulim atlauj veseliba!
Es tagad tā padomāju - varbūt neesmu gatava otrajam mazajam, ja jau apsveru domu pat uz sekundi par labu ķeizaram, lai gan pirmās dzemdības bija ātras, bez sāpēm, vaidiem un visiem citiem "blakusproduktiem"...
Man arī ir augsts slieksnis. Es neiepīkstējos, neiekunkstējos, kur nu vēl bļaut.
Chudogirl, vari paskatīties jebkuras (laikam gandrīz jebkuras) slimnīcas mājas lapā pie izcenojumiem. Es taisīju pa pazīšanos un man bija cita cena😀
Es laikam esmu viena no retajaam, kas tajaa saapiigajaa procesaa saskata arii kaut kaadas emocionaalas lietas.
Jauki, ka sieviete ir palikusi tik apmierinaata ar to. Es gan kaut kaa esmu par dabiskaam dzemdiibaam.
Meitenes, liels paldies par viedokļiem😀 katram ir sava pieredze. Es savu viedokli nevienam neuzspiežu. Taču šis blogs tapa tāpēc, ka visiem mediķiem (izņemot savu ginekologu un mediķi, kas taisīja ķeizargriezienu) likās, ka tā ir mana kaprīze, jo man tiešām nebija medicīnisku indikāciju, lai to veiktu. Un neviens no šiem cilvēkiem nespēja saprast manu dvēsesles stāvokli un vēlmi. Visos kursos, visur tik to vien dzirdēju: "Dzemdējiet dabiski, dzemdējiet dabiski!!!" Man pēdējo 3 gadu laikā ļoti daudzas paziņas un draudzenes ir dzemdējušas, un katrai 2-ajai ir bijusi stimulācija vai vakuumekstrakcija - nu sakiet, vai tas ir normāli???!!! Un, protams, censoņi šai jautājumā ir DzN. Taču neviens nepadomā, kā dzīvot sievietei pēc vairākiem (dažām bija pat 10) plīsumiem vai tad, kad bērnam ir dzemdību trauma. Visi tik šai valstī grib uzlabot kaut kādu mistisku statistiku un, vicinot karodziņu, teikt, ka lūk, mums sievietes ir stipras!!! Vai dzīve tāpat nav pietiekoši skarba, lai bērns vēl ciestu tās pašā sākumā???
Man ir divu ķeizaru pieredze 😀 Pēc pirmā gandrīz nemaz nesāpēja, jau otrajā dienā pēc operācijas staigāju, it kā nekas nebūtu bijis. Rēta sadzija ātri un bez sarežģījumiem. Toties pēc otrā bija pilnīgi pretēji - sāpēja nežēlīgi, gultā pat pakustēties nevarēju, kur nu vēl no tās izkāpt un staigāt! Uz to sadūšojos tikai otrajā dienā. Rēta sastrutoja, vajadzējā tīrīt... Taču tās ir lietas, kas pāriet un ātri aizmirstas. Abi ķeizargriezieni bija medicīnisku apsvērumu dēļ.
t.i ne pašām, bet pašu izvēle 😃
Es gan labāk par dabiskām dzemdībām, bet man neskar citu sieviešu,māmiņu lēmumi veikt pašām ķeizargriezienu,jo tā ir viņas izvēle. Ja man pašai kādreiz vajadzēs ķeizargriezienu, tad tas ir cits jautājums un,ja tiešām citādāk nevarēs,tad jau neko.
Bet par tiem mierīgajiem bērniem,gan nevaru piekrist, tā varbūt bija sagadīšanās var būt arī nē. Bet man abas meitas ir dzimušas dabiski un zīdaiņa vecumā bija mierīgākas par mierīgākajām. Tagad arī nemaz neko neniķojās,ļoti reti.
Es ar visu grūtniecības laiku lasīju,meklēju info par izvēles ķeizergriezienu.Bet tā kā tas nebija lēts prieks tad tomēr palikām pie dabīgām dzemdībām,bet viss iekārtojās tā ka tomēr man bija neplānots ķeizers.
Kaut man bija grūti ar to rētu,es esmu priecīga,ka tomēr bija ļeizers,tikai protams žēl,ka ne ieplānots,lai nebūtu bijis jāmokās tik ilgi.
Ja pa visam godīgi, es arī apsveru domu par ķeizargriezienu, kad būs laiks otrajam bērniņam. Un, jo cītīgāk sākam par to runāt un domāt ar vīru, jo vairāk man uznāk PANISKAS bailes no dabiskām dzemdībām, lai gan pirmās bija vieglas, ļoti ātras utt. Bet savu iespaidu pat uz seksuālo dzīvi atstāja kaut vai tā pati šuve... kad iedomājos par atkārtotām dabiskām dzemdībām, man "tur lejā" viss sāk reāli sāpēt. Un nespēju izskaidrot, kāpēc tā! Nedaudz nožēloju, ka uzreiz neiedomājos par ķeizargriezienu. Patiesībā cerēju, ka mani norīkos uz ķeizargriezienu, jo dēlēns līdz pēdējam brīdim bija nepareizi apgūlies.
Brāļa sievai un tantei- abām - bija ķeizargriezieni, taču medicīnisku apsvērumu dēļ. Protams, abas ir sajūsmā.
Jūtams, ka Tu savu zivēli nenožēlo, un viss tiešām ir labi 😀 Tas ir pats galvenais 👍