Mana dēla ierašanās šajā pasaulē !

Izlasiju rakstu ar virsrakstu "Arī tā notiek, bet labi..." Kur māmiņa dalās savās domās par dzemdībām .

 

Pēc teikuma "Man  ir izmainījusies domāšana, ka vairs nekad savā dzīvē nedzemdēšu." Gribējās padalīties ar vēl pozitīvāku  dzemdību stāstu no savas pieredzes. Man prieks, ka māmiņai Barbalinai viss beidzās labi un ar pozitīvu noskaņu:)

 

Dzemdības bija pirms 1 gada un 10 mēnešiem, bet atceros sava pirmdzimtā dēliņa dzimšanas dienu it kā vakar tas būtu noticis!

Dienu pirms dzemdībām

 

 

Dzemdības ir liels notikums sievietes dzīvē. Ir svarīgi tajās justies droši.

 

 

Tāpēc es biju sev un mazulim nodrošinājusi labus speciālistus. Bija kārtēja vizīte pie mana ginekologa piektdienā 18. jūlijs 2008.gads. Mēs dzīvojam Jelgavā , bet savu ginekolugu es nemainīju braucām pie viņa uz Jūrmalu. Vīrs mani aizveda uz Dubultu Dokterātu, kur pieņēma mans ginekologs R. Parādnieks. Biju patīkami saviļņota, jo bija kartējā USG.

 

 

Dakteris apjautājās, kā es jūtos vai ir kādas sūdzības? Es atbildēju, ka jūtos labi vienīgi uz toleti ļoti bieži jāstaigā. Dakteris teica, ka izmeklēs mani .  Kad mani izmeklēja dakteris, vīrs jautāja vai viss ir kārtībā? Uz ko dakteris atbildēja , es un mazulis jūtamies labi vienīgi augļūdeņi esot samazināti nedrīkst pārstaigāt . Dzemdību datums bija zināms 21.jūlijs. Ginekologs mani bridināja, ja līdz 28.jūlijam nesāksies dzemdības būs jāstimulē. Par to es un vīrs nebijām priecīgi, jo gribējām lai mazulis dzimst pats. Aizbraucām mājās paceļam vīrs mani mierināja un teica, ka viss  būšot labi. Tad nu vīrs sāka paijāt vēderu un runāt ar dēliņu.

 

 

Vīrs teica:” Mazais sarunāsim, ka Tu nāksi šajā pasaulē pats?! Es ar māmiņu Tevi gaidam , lai samīļotu Tevi!”

 

Tad nu manā puncī dēliņš sāka palikt kustīgs laikam saprata, ko tētis teicaJ Piektdienas vakarā Es cītīgi ēdu arbūzu . Ciemos atbrauca ģimenes draugi . Pasedejām paēdām un nedaudz virieši gribēja iedzert. Vīrs no sākuma pieliecās pie vedera un saka dēliņam: “ šovakar  vēl vari atpusties dēliņ, tetis arī atpūtīsies:)”

 

 

Pienāca sestdienas rīts piecēlāmies 9:30 vīrs uztaisīja brokastis  Savukārt es tikmēr baudīju dušu. Visu nakti biju slikti gulējusi, jo apēstais arbūzs un vēl uz nakti nebija diezko prātīgi. Sākām ar vīru domāt, ko darīsim šodien? Ārā bija skaista saulaina un karsta diena! Izdomājām braukt uz Jūrmalu.

 

 

Jūrmalā notika Jomas ielas svētki. Šie svētki mums ar vīru ir nozīmīgi un sentimentāli. Pirms 7 gadiem Jomas ielas svētkos 21.jūlijā mēs iepazināmies. Vienkārši vasarā pirms 7 gadiem Jomas ielas svētki iekrita šajā datumā, bet šogad 2008.gada 19.jūlijā. Tad nu sākām taisīties braukt  uz Jūrmalu. Es atkal visu laiku nevarēju saprast ,kāpēc visu laiku vajag uz tualeti . Tad arī urīnu nevaru saturēt, laikam bērns spiež uz ūrinpūsli. Biju jau apmainījusi vairākus biksīšu ieliknīšus. Kad pulkstenis rādija 14:00 izdomāju, ka ieiešu vēlreiz dušā pirms braukšu uz Jūrmalu. Vīrs pa to laiku sazvanija draugus Jūrmalā, lai mums ir kompānija.

 

 

Tagad dušojos izskāpu no dušas un skatos vannā kaut kadas gaišas caurspīdīgas gļotas, kurā ir gaišas asins piejaukums??? Es nu tagad nesaprotu, kas notiek??? Vecmāte man sīki un smalki bija izstāstījusi, kādiem augļūdeņiem ir jābūt un kādiem nav jābūt! Tagad sāku saprast ,kāpēc man muguru jau kādu stundu velk tā kā uz mēnešreizēm. Tad pēc pustundas 14:30 sāka vilkt arī vēderu, bet viegli, viegli! Es nu saku vīram zini, laikam nevajag braukt uz Jūrmalu, man tādas dīvainas sajūtas vederā.

 

 

Tad nu apgūlos gultā un sāku ieklausīties savā ķermenī. Un pēc pustundas atkal uznāca viegla sāpīte. To pat nevarēja īsti saukt par sāpīti. Un uzreiz kaut kāds plukšķis nolija pa kāju . Daudzuma ziņā pus kruzīte ar ūdeni. Tad nu es saucu vīru un teicu, lai atnes dvieļus. Sapakojos ar dvieļiem un 15:00 zvaniju savai vecmātei.

 

 

Vecmāte man pajautāja, kadas man ir sāpes? Cik bieži? Vai ūdeņi nogāja, cik daudz? Vecmāte lika, man piefiksēt, ar kādu intervālu notiek kontrakcijas. Tad apspriedāmies , ka sazvanamies pēc 1h. Es mierīgi guļu gultā skaotos TV un vīrs skatās pulksteni. Es jutos mierīga un droša, bet vīrs visu laiku ik pēc 5 minūtēm jautāja, vai nevajag labāk braukt uz slimnīcu? Es atbildēju, ko mēs slimnīcā darīsim?

 

 

Mani tieši slimnīca vairāk satrauks, ja kaut kas mainīsies ātri brauksim uz slimnīcu, kura ir 15 minūšu attālumā no mūsu mājām! Vīrs nomierinājās nedaudz. Tad pazvaniju 15:30 savam ginekologam, kurš dzīvo Rīgā un pateicu, ka laikam es dzemdēšu šodien. Dakteris mani izjautāja un teica, lai zvana viņš 1h laikā būs klāt. Kad pulkstenis bija 16:00 vecmāte pati man uzvanija pajautāja, kā es jūtos cik stipri sāp? Cik biežas ir kontrakcijas? Es teicu, ka ik pēc 20min.Atkal ar vecmāti vienojāmies sazvanīties, bet pēc 30 minūtēm.

 

 

Tā nu mēs ar vecmāti sazvanijāmies  līdz 17 :00. Sāpes nebija lielas un es pat nesapratu, vai tādas maigas sāpes ir labas??? 17:30 vecmāte pati man atkal uzvanīja un teica, ka esot apspriedusies ar manu ginekologu. Kopīgi esot izlēmuši, lai es braucu uz Jelgavas slimnīcu, viņa uz 18:00 būs. Tad arī ginekologs man piezvanīja teica, ka esot jau ceļā un braucot uz Jelgavas slimnīcu, lai es arī uz 18:00 braucu .

 

 

Kontrakcijas nu jau man bija ik pēc 10 minūtēm. Kad paziņoju, ka varam braukt uz slimnīcu vīrs bija priecīgs. Es sataisīju matus, uzvilku kleitu, pazvanīju mammai ,pateicu, ka dodos uz slimnīcu. Vīrs paņēma somu un devāmies uz mašīnu.

 

 

Es biju tik priecīga, smaidīju , vīrs man visu laiku prasija: “Kā Tu vari būt tik mierīga???” Es atbildēju: “ Es esmu mierīga, jo Tu man esi blakus man nav par ko satraukties, iespējams šodien es turēšu rokās mūsu dēlu!”  

 

 

Pēc 18:30 bijām slimnīcā. Uzkāpām uz trešo stāvu , tagad pie durvīm varēju spiest pogu grūtnieču uzņemšana, nevis kā parasti grūtnieču konsultācija:)Tad atkal pie durvīm stāvot uznāca kontrakcija šī bija jau izteiktāka, bet ne nepanesama. Vīrs atbalstija mani un teica, lai mierīgi elpoju. Iegājām dzemdību nodaļā un uzreiz pa durvīm ienāca arī mana vecmāte Sanita Zemīte.

 

 

Viņa teica man, lai  ieeju parbaudes telpā un apskatija mani. Vīrs nāca līdzi un bija klāt pārbaudes laikā. Pēc apskates vecmāte teica, ļoti labi atvērums jau 6cm. Es biju priecīga! Vīrs atkal teica:” Ko nozīmē 6 cm atvērums??? “Vecmāte atbildēja:” 6cm ir labi, vajag 10cm atvērumu , lai varētu dzemdēt.”  Tad vecmāte man sāka prasīt, kādas ir manas sāpes, cik izteiktas? Es nu stāstiju sāp tā kā uz mēnešreizēm. Ir spiedoša sajūta , kad kontrakcijas nāk un velk muguru, bet paciest var .Es teicu, nu man neliekas , ka tik viegli ir jāsāp? Vecmāte aizsūtija vīru pakaļ somai . Es parģērbos un vīrs tāpat mums bija ģimenes dzemdības.

 

 

 

Kopā devāmies uz dzemdību zāli, kur ir gulta un bumba. Tad nu es pastaigājos pa istabu , kad uznāca kontrakcijas nu jau ik pēc 7 minūtēm. Bet sāpes nebija tādas kā esmu dzirdējusi no nostāstiem, ka nevar ne pakustēties. Tad 19:20 ieradās mans ginekologs, kurš atnāca mani parbaudīt. Ieraugot mani staigājam tik nosmējās un pateica:” Tu mums grūtniece staigātāja, tas labi!” Es paskatijos uz viņu un nesapratu neko??? Tad nu pēc 10 minūtēm ginekologs atnāca pie manis atkal paskatijas , ka atvērums jau ir 7 cm. Prasija, vai man nesāp? Es sēdeju uz bumbas atspiedusies prêt vīru teicu, ka, nē, nesāp tik ļoti!

 

 

Vecmāte pa to laiku stāstija vīram, kā pamasēt muguru, kā man pareizi elpot. Kad nāca kontrakcijas teica, lai es nerunāju, taupu spēkus un elpoju. Pareiza elpošana palīdz mazulim saņemt skābekli. Tad daktris teica, ja tā turpināsies, tad līdz naktij piedzemdēšu. Mēs ar vīru saskatījāmies un pasmaidījām. Es ginekologam teicu, ka negribu naktī , tas sanāk 20. jūlijs ,tad dzimšanas diena ir vīra masai. Gribu, lai dēliņam ir sava dzimšanas diena. Tad vecmāte un ginekologs saskatijās un teica, labi šovakar!!! Mans ginekologs pasmaidija un teica:” Tagad tev iedošu mazu tabletīti, pēc kuras es Tev vairāk tik ļoti nepatikšu!” Vecmāte minēja , ka man nav produktīvas sāpes. Vajag lielākas sāpes.  Es teicu, gan jau būs labi !

 

 

Tad nu man iedeva tabletīti, kuru vajadzēja zem mēles turēt. Pēc minūtes es jau vairs nestaigāju, man dikti sāpēja. Vairs nebija labi ne uz bumbas , ne uz pufa. Ielīdu gultā un pagriezos uz sāniem. Vīrs turēja roku un visu laiku teica elpo. Tad pēkšņi man palika slikti . Reizē nāca tad auksti, tad karsti viļņi. Tad man palika slikta dūša.

 

 

Tad man uzlika aparātu, kas klausās sirdstonīšus un uzgrieza tā, lai dzird pa visu palātu. Kā nāca virsū kontrakcija, tā es dziļi elpoju un spiedu vīram roku. Dakteris skatījās lapā uz kuras tadas līnijas, kā kad sirdi pārbauda. Vecmāte atkal pārbauda atverumu, ārsts arī.  Ir jau 9cm. Dakteris saka, nav produktīvas sāpes pielika man sistēmu! Tad nu atkal nāca virsū kontrakcija un tā ik pēc vienas minūtes.

 

 

Dakteris visu laiku prasa, vai man negribas uz tualeti pa lielam? Es saku, ka, nē ,kāda tualete? Tad atskan atkal kārtējais jociņš no vīra , dakteris pievienojas. Es nevaru pasmieties, jo man sāp! Vīrs paliek satrauktāks prasa kad viss būs galā? Dakteris saka, ka ir pagājušas tikai 2 stundas . Tā nu es gaidīju katru kontrakciju un pa starpai starp kontrakcijām atpūtos pilnīgi atslābinājos. Vecmāte un ginekologs ik pa laikam masēja pēdas, bet vīrs padeva padzerties. Tad kontrakcijas vairs nebija ar partraukumu nevarēju vairāk atpūsties, sāpeja briesmīgi, bet nekliedzu tikai pareizi elpoju. Tad beidzot parādijās tā sajūta , ka gribas pa lielam uz tualeti. Es saku ,man gribas spiest gan dakteris, gan vecmāte saka, ka nevar spiest! Es saku, kā nevar spiest, ja man gribas spiest! Vecmāte saka, elpo kā sunītis.

 

 

Dakteris skatās monitoru un saka, ātri celies no gultas kāp uz krēsla kaut kas nav labi!!! Es tā sabijos un tādos ātrumos saudzīgi piecēlos no gultas ar visu sistēmu. Dakteris teica, lēnāk lenāk, vecmāte turēja rokas zem manis, lai bēbuks neizkrīt! Tad nu biju kreslā sabijusie dakteris saka, kad nak kontrakcija spied, cik vari. Es nu iekrampējos dakterim rokās atspiedu kajas prêt atbalstiem krēslā un spiedu. Jutu kā bērns nāk laukā. Bet kā NESPIEŽU Tā dēliņš atpakaļ ielīdaL.Tā nu es mocijos kadas 2 reizes . Tad dakteris uzpieda uz vēdera un dēliņš kā korķis bija laukā. Viss zili melns un neviena skaņa.

 

 

Man sirds gandrīz apstājās, tad dēliņš iekunkstejās! Skatos pa durvīm ienāca arī mans vīrs un ar tādu acu skatienu skatās uz dēliņu. Es nebiju pamanijusi, bet vīrs uz iztumšanas brīdi bija izgājis laukā. Iztumšanas brīdis bija īss aptuveni 2 minūtes. Dēliņu apskatija bērnu daktere un teica, ka viss kārtībā, nesaprotot kāpēc sirdstonīši pazeminājās, kamēr bija manā puncī. Tad dēliņu man uzlika uz punci, es apraudājos, vīrs stāveja kā sastindzis neviena vārda. Es teicu savam dēliņam :”Labvakar, Rodrigo!!!” Tad paņēma nost bērniņu, saģērba, nomērīja, nosvēra.

19. jūlijā 23:02 pasaulē nāca Rodrigo svera 3kg un 50gr un 50cm. garš!!!

Tad man bija jatiek galā ar placentu, tas process vairs nebija tik grūts. Bet pēc tam spaidīja man vēderu dikti un spēcīgi, lai viss, kam jānāk, iznāk laukā!

 

 

Pēc šīs procedūras es nu gulēju un man sākās aukstuma viļņi kratījos ar visu krēslu ,uz kura biju. Es iekāpu gultā, vīrs mani sasedza ,tad man blakus nolika bērniņu un lika viņu pie krūts. Es biju pārsteigta un jautāju vecmātei, vai man jau ir piens??? Bet, nē, piens bija un mazais gribēja ēst!

 

 

 

Dēliņš centās ar mazajām lupiņam paņemt krūti, bet nemaz tik viegli negāja! Tad es zvanīju savai mamai un teicu , ka Rodrigo ir piedzimis un viņa ir kļuvusi par vecmammu. Vīrs apzvanīja pārējos.

 

 

Es pati aizgāju uz savu palātu, man nebija neviena plīsuma, nekādas šuves nelika. Biju tikai nogurusi, vecmāte sarunāja, ka 2-3h dēliņu pieskatīs medmāsiņa, kamēr es pagulēšu. Es gribēju ļoti ēst, vīrs brauca uz Statiol, lai nopirktu trīsstūra maizītes, banānus un ūdeni vēl.  Kāda gulēšana , telefons zvanīja nepārtraukti, visi apsveica. Teica tik daudz labu vārdu!

 

 

 

Piezvanīja pat vīra darba kolēģi un pateicās par jaunu dzīvībiņu , ko esmu laidusi pasaulē. Tas bija tik aizkustinoši, es pat apraudājos. Vēlāk atveda man manu dēliņu, mēs ar vīru visu nakti nosēdējām pie gultiņas un skatījāmies uz mazo dēliņu. Runājāmies par to, ka mums ir palaimējies, ka mums ir viņš! Dzemdības bija vieglas un ātras 3h 42 minūtes. Atmosfēra bija superīga,  nākošo bērnu noteikti dzemdēšu tadā pašā speciālistu sastāvā!

 

 

Kas zina, pēc pāris gadiem, iespējams, Rodrigo būs māsiņa vai brālītis!

 

Tādas nu ir manas atmiņas par dienu, kad dēls ieradās  šajā pasaulē!:)

 

***

Pastāsti savu dzemdību stāstu, iesūtot to šeit!