Līdz finišam vēl mēnesis

Nu jau iesoļojam pēdējā finiša taisnē. Vēl tikai mēnesis un lielā satikšanās būs klāt. Ja godīgi ļoti gribās,lai mazā bēbīte noturētos puncī līdz jūnija pirmajiem datumiem,bet kā jau mēs zinām, bērni paši izvēlas kad nākt pasaulē un daudz ko ietekmēt nevaram.

Tad nu pēc ārsta ieteikuma mēģināšu dzīvot mierīgi,lai nekas neizraisītu mazajai ātrāk pieteikties.

Jāsaka ,ka pārmaiņas pēdējo nedēļu laikā notiek pamatīgas. Svars protams aug griezdamies:) Bet manam augumam un sākuma svaram tas ir normāli. Apetīte paliek ar vien lielāka un tieksme pēc gardumiem pastiprinās ne tikai dienā bet arī naktī.

Ir arī pāris ne tik jaukas lietas- pārvietoties garākus ceļa gabalus ar kājām paliek diezgan grūti. Arī gaitas ātrums ir jāsamazina līdz minimumam,jo mazā puncī pamatīgi protestē,ja eju ātrākā gaitā. Tad vēl šad un tad sāku just BH kontrakcijas- sākam gatavoties dzemdībām. Un vēl pāris reizes arī kāja ir sarauta krampī tā pamatīgi.

Bet ja neņem vērā visas šīs grūtnieču nebūšanas es jūtos pasakaini.Jo puncis aug ,mazā pa punci jautri kustas. Ikvakara punča vērošanas rituāls ir tik patīkams,ka tas mūs ar vīru un dēliņu saliedē ar vien vairāk. Arī'gatavošanās un drēbīšu gludināšana , ratiņu ,gultiņas pirkšana. Visas šīs jaukās sagatavošanās lietas un gaidīšanas laiks ir tik burvīgs ,ka nemaz jau negribas lai tas tik ātri beidzas.

Tad nu turpināšu baudīt pēdējo mēnesi ar punci un noteikti ziņošu kā jūtos un kā lēnām tuvojos finišam.