Kundalinī joga piemērota visiem, arī topošajām māmiņām!

30. Jul 2012, 21:29

Kas var nodarboties ar Kundalinī jogu? – Visi. Jā, jā, pilnīgi visi, kuri to vēlas, neskatoties uz sava fiziskā ķermeņa stāvokli (nu, tādam vispār ir jābūt, tas gan ir priekšnosacījums), slimību vēsturi un atsevišķu locekļu un ķermeņa daļu esamību vai darboties spēju.

Lai nodarbotos ar Kundalinī jogu, ir vajadzīga vēlme. Atvērta sirds tiks uzskatīta par priekšrocību, bet to var iegūt procesa laikā. Ar šo jogu var nodarboties pilnīgi visas grūtnieces, mazi un lieli bērni, pusaudži, stipri un atlētiski vīrieši, vājas un neirotiskas sievietes (un otrādi), invalīdi, cilvēki ar garīgās veselības problēmām un slimībām, kā arī tādi cilvēki, kuriem vienīgais, kas ķermenī kustas, ir mēle.

Protams, daļai no manis nosauktajiem būs nepieciešams īpaši apmācīts skolotājs un es lūdzu Dievu, lai mums tādi Latvijā ar laiku būtu. Bet tāda iespēja ir. Ja mēs runājam par grūtniecēm, tad es apgalvoju, ka jebkura grūtniece, kura vēlas, var nodarboties ar Kundalinī jogu.

Ko darīt, kā nodarboties, ko praktizēt - to noteikti ieteiks skolotājs. Es novēlu, lai katrs, kurš vēlas pievērsties jogai (vai jebkurai citai garīgai praksei), atrod savu skolotāju. Iesācējam tas ir ļoti svarīgi un bieži ir tā, ka cilvēks pievēršas kādai noteiktai garīgai praksei tieši pateicoties skolotājam, ko savā ceļā sastapis.

Skolotājs ar savu rīcību vai dzīvesveidu kaut kādā ziņā tevi uzrunā tik personiski un dziļi, ka tu nolem mēģināt kaut ko darīt pati. Skolotājs var piedāvāt ne vien atbalstu un informāciju, bet dalīties arī savā pieredzē, šad tad atbalstīt, šad tad uzmundrināt un atgādināt par nepieciešamību iesākto turpināt. Šīs attiecības ir ļoti tuvas, es tā uzdrošinos domāt, lai arī jūs IT KĀ runājiet tikai par mācību. Visi mani skolotāji man ir ļoti dārgi un viņiem visiem ir svarīga vieta manā sirdī.

Kundalinī jogā daudz lieto mantras. Šoreiz es pastāstīšu par vienu no Kundalinī jogas virzieniem vai sastāvdaļām - skaņu jeb naad jogu!

Mantras ir skaņas, zilbes un/vārdi vai dzeja, kuru skandē vai dzied. Šajā jogā ir gan tādas mantras, kuras skandē noteiktu laiku un to dara noteiktā pozā, vai arī tās dzied vai skaita noteiktu reižu skaitu. Abējādi tās iedarbojas uz mūsu smadzenēm, kur tās veic ievērojamu un neticamu darbu.

Skandējot mantru, mēs noteiktā veidā ar mēli (un skaņas vibrāciju) stimulējam noteiktus punktus savās augslējās. Tās savukārt var uzskatīt par klaviatūru datoram, kurš ir mūsu smadzenes. Tātad, atkarībā no tā, kuru taustiņu un cik ilgi spiedīsim, savā "datorā" iegūsim rezultātu. Šis viss izklausās jau nu ļoti sausi un medicīniski (tīrā fizika!), bet es pastāstīšu par kaut ko tādu, ko ir grūti izstāstīt, bet ļoti interesanti, bagātinoši, dievišķi un brīnumaini piedzīvot.

Tas ir Japji jeb Dvēseles dziesma, tā ir mīlas dziesma Dievam, kur dvēsele ir līgava, bet Dievs līgavainis. Tā ir gara, gara, gara mantra, kas ir Gurmuku valodā un sastāv no 40 pantiem, kurš katrs atsevišķi arī ir kā mantra. Šo dziesmu jeb mantru skandē katru rītu un kopumā tā aizņem aptuveni 50 minūtes. Tad lūk - vienu reizi nolasot Japji, tu vari uzskatīt, ka esi veikusi vienu jogas nodarbību. Šāda jogas nodarbība ir pieejama pilnīgi visiem. Savukārt atrodot savu īpašo Japji pantu, var veicināt sev vēlamas pārmaiņas vai atbrīvoties no kaut kā nevajadzīga. Tadā gadījumā šo atsevišķo Japji pantu skaita katru dienu vienpadsmit reizes. To var, protams, arī dziedāt, jo ļoti daudzas mantras un Japji panti ir iedziedāti brīnišķīgās melodijās.

Ko var un ko vajag skaitīt vai skandēt jaunajām māmiņām? Ir speciālas lūgšanas, kas sastāv no mantrām, kas svētī bērniņu viņam vēl mātes miesās esot. Ir lūgšanas (šabadi), kuri palīdz jaunajai māmiņai atbrīvoties no kādreiz piedzīvotas traumas un tās sekām, kas mazina bailes vai pat tādi, kas nes veiksmi. Vajadzīgs tātad ir atvērts prāts mēģināt ko jaunu, drosme nebaidīties no nepazīstamā, kā arī disciplīna katru dienu noteikto apņemšanos pildīt, jo, lai sasniegtu rezultātus, šī apņemšanās jāpilda vismaz 40 dienas. To laikā ķermenis aizmirst veco ieradumu un iemācās, pierod un pieņem jauno.

Kā ar Kundalinī jogu nodarbojas zīdainīši, kuriem ir grūti aklimatizēties šajā pasaulē un kuri bieži raud (ir kreņķīgi, slikti guļ, ir nervozi utt.). Ja viņu māte kaut ko zina par Kundalinī jogu un uzskata to par pareizu esam, tad šāds zīdainītis var naktīs klusu klausīties kādu no šīm iedziedātajām mantrām, kas uzveic bailes. Divas manas kolēģes šo ir darījušas un abas apstiprina, ka efekts ir brīnišķīgs (viena šādi izārstēja savas 6 gadu vecās meitas paniskās bailes no augstuma (un attiecīgi kalniem, augstceltnēm, lifta utml.)).

Ko es ar šo visu gribu teikt? To, ka reizēm mēs labprātīgi ieslīgstam savos vai kāda cita noliktajos rāmjos un pieņemam, ka kaut kas mums ir vai nav piemērots. Mēs ciešam un stoiciski šīs ciešanas pieņemam, jo redz' man ir vājš dzemdes kakls, paaugstināts asinsspiediens, slikta pieredze ar spontānajiem abortiem utt.

Es domāju, ka šādas ciešanas nav vajadzīgas un ka arī grūtniecēm, kuras mūsdienu medicīna atzīst par slimām, riska vai kaut kā citādi apzīmējamām, - ka arī tās, ja vēlas, var kaut ko darīt sevis, savas labsajūtas, sava bērniņa un ģimenes labā. Tu noteikti esi dzirdējusi definīciju, ko labklājība nozīmē jogu izpratnē? Jogi uzskata, ka labklājība nozīmē ne tik daudz to, ko tu dari, bet gan tas, kādas vibrācijas ap sevi radi. Kādas vibrācijas ir ap tevi, tādu enerģiju un notikumus tu sev piesaisti.

Vibrācijas - te es domāju to enerģētisko lauku, kāds ir tev apkārt, kas raksturo to, kā tu jūties, kā tu sevi šajā pasaulē redzi un jūti. Es piekrītu, ka ir grūti lauzt ciešanu radīto apburto loku – jo, ja sāp, vai ir sāpējis, ir grūti ap sevi radīt pozitīvas vibrācijas, atvērties pasaulei un just pateicību. Un tomēr, tas ir grūti, bet ne neiespējami, jo tev tiek piedāvāts instruments. Ir skaidri pateikts, kas un kā ir jādara, lai būtu labāk. Un, ka ir bijuši cilvēki arī pirms tevis, kuri ir jutušies tieši tāpat.

Sajūtot pirmos rezultātus, sajūta ir fantastiska! Jo, pirmkārt, nevienam cilvēkam nepatīk ciest un jebkurš ir laimīgs no ciešanām atbrīvoties vai tās mazināt, bet pats svarīgākais - tu vari uz sevi ar lepnumu paraudzīties no malas, uzsist sev draudzīgi pa plecu un pateikt - es to varēju, es to paveicu! Amerikā (kur šī joga ir ievērojami attīstītāka) ārsti, kuri praktizē Kundalinī jogu, to ļoti veiksmīgi pielieto tādu nopietnu slimību veiksmīgai ārstēšanai kā, piemēram, depresija, agresija, bezmiegs, sāpes utml.

Protams, arī ar meditācijām var nodarboties pilnīgi visas grūtnieces, jo tās veikt var jebkurā stāvoklī (sēdus uz grīdas vai uz krēsla, guļus, staigājot). Par šīm metodēm pastāstīšu citu reizi. Nav svarīgi, kuru taku tu izvēlies, lai uzkāptu kalnā, jo, ja vien tu kāpsi, gala beigās tomēr uzkāpsi. Takas ir atšķirīgas un tavā ziņā ir atrast to, kura būs tā īstā, labā un piemērotā, kura tevi tajā kalnā uzvedīs. Lai veicas un izdodas! :)

Agnese Guļāne, Kundalinī jogas skolotāja