Nereti jaunās māmiņas jautā, kā tūlīt pēc bērna piedzimšanas izsargāties no grūtniecības. Lūk, daži padomi, kā pareizi lietot barjermetodes.
Anita Spakovica, Ģimenes centra poliklīnikas ginekoloģe:
Barjermetodes neļauj spermai iekļūt dzemdes kaklā, bet dažas no tām nomāc spermatozoīdu darbību. Barjermetode vīriešiem ir prezervatīvs, sievietēm tās ir gan medikamentozas, gan mehāniskas. Pēdējām pieder maksts diafragma un dzemdes kakla uzmava. Šo līdzekļu lietošana var sagādāt nelielas grūtības, jo tie makstī pareizi jāievada tā, lai pilnībā nosegtu dzemdes kaklu un neļautu spermatozoīdiem iekļūt dzemdes kakla kanālā. Pēc mīlēšanās diennakts laikā tie jāizņem. Lai izmantotu mehāniskās izsargāšanās metodi, jābūt noteiktām iemaņām.
Medikamentozie barjerkontracepcijas līdzekļi satur ķīmiskas vielas (spermicīdus), kas, ievadītas makstī, mazina spermatozoīdu aktivitāti un tos iznīcina. Spermicīdi ir maksts svecītes, krēmi, putojošas tabletes, tamponi, sūklīši, plēvītes. Šos līdzekļus ievada makstī 5–10 minūtes pirms dzimumakta.
Maksts parasti ir līdz 12 cm gara, tajā, no priekšpuses ievadot rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, augšējā trešdaļā var sataustīt apmēram 1,5 cm lielu apaļu, stingru izcilnīti, kas ir dzemdes kakls. Visi minētie līdzekļi makstī jāievada līdz šim izcilnim, tas vislabāk izdodas, ja kājas ir atplestas un viegli saliektas. Ķermeņa temperatūrā šie līdzekļi dažu minūšu laikā izšķīst.
Lai garantētu kontracepciju, spermicīdi makstī jāievieto pirms katra dzimumakta. Ja divas stundas pēc šo līdzekļu lietošanas dzimumakts nav noticis, tie pirms mīlēšanās jāievada atkārtoti. Medikamentozo barjerkontracepciju nedrīkst lietot kopā ar citiem makstī ievadāmiem ārstnieciskiem līdzekļiem, jo tie pavājina vai pat neitralizē spermicīdu darbību. Pēc medikamentozās barjerkontracepcijas lietošanas intīmajā higiēnā nedrīkst izmantot parastās ziepes, jo tās neitralizē spermicīdus.
Latvijā pieejamie spermicīdi ir «Pharmatex» krēms, tabletes, lodītes, sūklīši, tamponi, vaginālā C filmiņa.
Barjermetožu priekšrocības:
- vienkārši lietojamas;
- maz blakņu;
- iedarbojas sievietes makstī;
- nav negatīvas ietekmes uz citām orgānu sistēmām;
- var iegādāties bez ārsta receptes.
Barjermetožu nepilnības:
- metode ir mazāk efektīva, salīdzinot ar hormonāliem preparātiem un dzemdes spirāli;
- izmantojot dažus no šiem līdzekļiem, jāgaida lietošanas pamācībā noteiktais ekspozīcijas laiks;
- iespējama alerģiska reakcija pret spermicīdiem, tie nepasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām.
Māmiņām, kas zīda bērnu, visas domas un laiku aizņem mazuļa aprūpe, tādēļ nereti aizmirstas ieņemt kārtējo tableti, iegādāties kontraceptīvos līdzekļus vai arī nav vēlēšanās lietot barjermetodes. Šai gadījumā ieteicamas dzemdes spirāles. Tās menstruāciju pēdējās dienās vai arī sešas nedēļas pēc dzemdībām ievada dzemdes dobumā. Vidējais spirāles lietošanas ilgums ir pieci gadi.
Zīdīšanas laikā var izmantot arī injicējamu kontracepciju. Veicot injekciju muskulī, sievietes organismā ievada hormonpreparātu, kas satur progesteronu. Medikamenta darbība ilgst trīs mēnešus. Pirmo injekciju veic pirmajās piecās menstruālā cikla dienās vai sešas nedēļas pēc dzemdībām.
Zīdīšanas periodā iesaka izvēlēties kontraceptīvās tabletes, kas satur tikai progesteronu, nevis visbiežāk lietotos kombinētos preparātus, kuros ietilpst gan estrogēni, gan progesterons.
Katrai kontracepcijas metodei zīdīšanas laikā piemīt gan priekšrocības, gan trūkumi, ginekologs jums ieteiks individuāli piemērotāko.
Kādu kontracepcijas līdzekli pēc dzemdībām izvēlējies TU? Vai esi ar to apmierināta?
Barjermetodes neļauj spermai iekļūt dzemdes kaklā, bet dažas no tām nomāc spermatozoīdu darbību. Barjermetode vīriešiem ir prezervatīvs, sievietēm tās ir gan medikamentozas, gan mehāniskas. Pēdējām pieder maksts diafragma un dzemdes kakla uzmava. Šo līdzekļu lietošana var sagādāt nelielas grūtības, jo tie makstī pareizi jāievada tā, lai pilnībā nosegtu dzemdes kaklu un neļautu spermatozoīdiem iekļūt dzemdes kakla kanālā. Pēc mīlēšanās diennakts laikā tie jāizņem. Lai izmantotu mehāniskās izsargāšanās metodi, jābūt noteiktām iemaņām.
Medikamentozie barjerkontracepcijas līdzekļi satur ķīmiskas vielas (spermicīdus), kas, ievadītas makstī, mazina spermatozoīdu aktivitāti un tos iznīcina. Spermicīdi ir maksts svecītes, krēmi, putojošas tabletes, tamponi, sūklīši, plēvītes. Šos līdzekļus ievada makstī 5–10 minūtes pirms dzimumakta.
Maksts parasti ir līdz 12 cm gara, tajā, no priekšpuses ievadot rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, augšējā trešdaļā var sataustīt apmēram 1,5 cm lielu apaļu, stingru izcilnīti, kas ir dzemdes kakls. Visi minētie līdzekļi makstī jāievada līdz šim izcilnim, tas vislabāk izdodas, ja kājas ir atplestas un viegli saliektas. Ķermeņa temperatūrā šie līdzekļi dažu minūšu laikā izšķīst.
Lai garantētu kontracepciju, spermicīdi makstī jāievieto pirms katra dzimumakta. Ja divas stundas pēc šo līdzekļu lietošanas dzimumakts nav noticis, tie pirms mīlēšanās jāievada atkārtoti. Medikamentozo barjerkontracepciju nedrīkst lietot kopā ar citiem makstī ievadāmiem ārstnieciskiem līdzekļiem, jo tie pavājina vai pat neitralizē spermicīdu darbību. Pēc medikamentozās barjerkontracepcijas lietošanas intīmajā higiēnā nedrīkst izmantot parastās ziepes, jo tās neitralizē spermicīdus.
Latvijā pieejamie spermicīdi ir «Pharmatex» krēms, tabletes, lodītes, sūklīši, tamponi, vaginālā C filmiņa.
Barjermetožu priekšrocības:
vienkārši lietojamas;
maz blakņu;
iedarbojas sievietes makstī;
nav negatīvas ietekmes uz citām orgānu sistēmām;
var iegādāties bez ārsta receptes.
Barjermetožu nepilnības:
metode ir mazāk efektīva, salīdzinot ar hormonāliem preparātiem un dzemdes spirāli;
iespējama alerģiska reakcija pret spermicīdiem, tie nepasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām.
Māmiņām, kas zīda bērnu, visas domas un laiku aizņem mazuļa aprūpe, tādēļ nereti aizmirstas ieņemt kārtējo tableti, iegādāties kontraceptīvos līdzekļus vai arī nav vēlēšanās lietot barjermetodes. Šai gadījumā ieteicamas dzemdes spirāles. Tās menstruāciju pēdējās dienās vai arī sešas nedēļas pēc dzemdībām ievada dzemdes dobumā. Vidējais spirāles lietošanas ilgums ir pieci gadi.
Zīdīšanas laikā var izmantot arī injicējamu kontracepciju. Veicot injekciju muskulī, sievietes organismā ievada hormonpreparātu, kas satur progesteronu. Medikamenta darbība ilgst trīs mēnešus. Pirmo injekciju veic pirmajās piecās menstruālā cikla dienās vai sešas nedēļas pēc dzemdībām.
Zīdīšanas periodā iesaka izvēlēties kontraceptīvās tabletes, kas satur tikai progesteronu, nevis visbiežāk lietotos kombinētos preparātus, kuros ietilpst gan estrogēni, gan progesterons.
Katrai kontracepcijas metodei zīdīšanas laikā piemīt gan priekšrocības, gan trūkumi, ginekologs jums ieteiks individuāli piemērotāko.
Pārtrauktais dzimumakts- noteikti nav tas drošākais veids, bet mēs gribējām otru bērnu un īpaši neiespringām. Jeb kurā gadījumā 2 gadus tādā veidā izsargājāmies, un otrs bērniņš ir plānoti ieņemts.
Es vēlējos ievietot spirāli, tači ģinekoloģe labāk ieteica lietot kontracepcijas tabletes Azalia, jo man tika veikts ķeizars. Neteiktu, ka tablešu lietošana šķiet ērta, ik pa laikam aizmirstu iedzert un tad atkal jāgaida 7 dienas, lai tabletes atsāktu savu darbību ☹