30.04 11:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Pēdējā laikā šī problēma šķiet sabiedrībā ir kļuvusi tik aktuālā, ka reizēm šķiet, ka nav vairs tādu pāru, kuri bez problēmām tiek pie ilgi gaidītā ģimenes pieauguma.
Šomēnes svinējām viena gada kāzu jubileju. Bērnu sākām plānot sākot ar kāzu dienu, cerot, ka ātri vien būsim vecāku rindās, tomēr ar katru dienu viss šķiet kā ar vien lielāks murgs. Ir pagājis gads. Zāles ir lietotas, temperatūras mērītas un ovulācijas testi veikti, liekais svars zaudēts.. rezultātu nav.
Pagājušo nedēļu spērām nākamo soli - Laparoskopija. Aizvakar pēc operācijas sāpēm izplūdu asarās, ko esmu nepareizi šajā dzīvē darījusi, ka man jāiet tam visam cauri, lai tiktu pie bērniņa? Vīrs īsti nezināja, ko teikt. (galu galā, viņam analīzes bija dievišķīgi labas).
Negribot es katru reizi atduros pie domas "kāpēc cilvēkiem, kas bērnus negrib, kas tos pamet, viņi dzimst kā sēnes pēc lietus, bet mums, kārtīgai, strādīgai un mīlošai ģimenei jāiet cauri lērumam pārbaudījumu???" Galu galā esmu jauna, vesela sieviete, kur ir problēma?
Es zinu, ka neesmu vienīgā, kas šādi jūtas. Gada laikā esmu iepazinusi daudzas sievietes, kuru ģimenēs ir identiskas problēmas, dažām iet pat vēl grūtāk kā man. Arī viņas ir stipras, bet ik pa laikam sabrūk bezspēkā, tā pat kā es. Un cieš arī mūsu vīrieši, lai gan viņi to tā neizrāda. Un tas patiesībā ir arī pārbaudījums attiecībām, atzīstam to vai nē.
Spēku un pacietību visiem!
taschinka