Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Pēdējā laikā šī problēma šķiet sabiedrībā ir kļuvusi tik aktuālā, ka reizēm šķiet, ka nav vairs tādu pāru, kuri bez problēmām tiek pie ilgi gaidītā ģimenes pieauguma.
Šomēnes svinējām viena gada kāzu jubileju. Bērnu sākām plānot sākot ar kāzu dienu, cerot, ka ātri vien būsim vecāku rindās, tomēr ar katru dienu viss šķiet kā ar vien lielāks murgs. Ir pagājis gads. Zāles ir lietotas, temperatūras mērītas un ovulācijas testi veikti, liekais svars zaudēts.. rezultātu nav.
Pagājušo nedēļu spērām nākamo soli - Laparoskopija. Aizvakar pēc operācijas sāpēm izplūdu asarās, ko esmu nepareizi šajā dzīvē darījusi, ka man jāiet tam visam cauri, lai tiktu pie bērniņa? Vīrs īsti nezināja, ko teikt. (galu galā, viņam analīzes bija dievišķīgi labas).
Negribot es katru reizi atduros pie domas "kāpēc cilvēkiem, kas bērnus negrib, kas tos pamet, viņi dzimst kā sēnes pēc lietus, bet mums, kārtīgai, strādīgai un mīlošai ģimenei jāiet cauri lērumam pārbaudījumu???" Galu galā esmu jauna, vesela sieviete, kur ir problēma?
Es zinu, ka neesmu vienīgā, kas šādi jūtas. Gada laikā esmu iepazinusi daudzas sievietes, kuru ģimenēs ir identiskas problēmas, dažām iet pat vēl grūtāk kā man. Arī viņas ir stipras, bet ik pa laikam sabrūk bezspēkā, tā pat kā es. Un cieš arī mūsu vīrieši, lai gan viņi to tā neizrāda. Un tas patiesībā ir arī pārbaudījums attiecībām, atzīstam to vai nē.
Spēku un pacietību visiem!
Mums par laimi nebija problēmu ieņemt ne vienu,ne otru bērnu.Bet arī mums rados un draugos ir daudzas sievietes,kas nevar ieņemt bērniņu un arī iznēsāt ir problēmas.Un tādu ģimeņu ir ļoti daudz-ar ko gan tas ir izskaidrojams?
Jam,es ar esmu biezi domajusi,kapec tam,kuras velas berninu ir tik grutu celu jamero,bet tas,kuras nevelas taisa abortu pec aborta un ka paliek ta paliek stavokli.
Man bija loti bail,ka nevaresu tik pie bernina,jo pirmais bija spontanais aborts un saka,ka pec pirma aborta var but sarezgijumi,bet pec gada tomer pieteicas.
Neskumstiet,turpiniet cinities un velu ari uzvaru!
Gan jau pienaks tas bridid,bet tad,kad vismazak bus gaidits.
Mēs divus gadus netikām pie bērniņa, bet nu esmu 38.gaidību nedēļā😀 Ar veselību abiem viss kārtība, acīm redzot nebija īstais laiks...
Saprotu nepatīkamās sajūtas un pārdomas, tomēr redzēsiet, ka viss būs kārtībā un mazais noteikti pieteiksies.
Ļoti svētīgi ir neiespringt, saprotu, ka vieglāk pateikt kā realizēt, tomēr tas tiešām apstiprinās😀
Būs labi! Es savu meituci arī gaidīju trīs gadus un sagaidīju pēc laparaskopijas.