Divragu dzemde. Kā tā ietekmē bērniņa iznēsāšanu?

Ne vienai vien sievietei Latvijā ir diagnosticēta divragu dzemde. Kas tā ir? Un kādu ietekmi tā atstāj uz bērniņa iznēsāšanu? Konsultē vecmāte Inese Kampuse.

Ir iespējamas vairākas dzemdes anomālijas, divragu dzemde ir viena no tādām. Tas neveidojas kādu kaitīgu ieradumu dēļ, šāda dzemde meitenēm izveidojas jau esot māmiņas puncī- aptuveni ap 5.grūtniecības nedēļu.

Iznēsājot bērniņu, lielākais risks, kas saistās ar divragu dzemdi ir priekšlaicīgas dzemdības un dzemdes kakla nepietiekamība. Priekšlaicīgu dzemdību risks var izraisīt arī bērniņa zaudējumu, ja mazais ir dzimis pirms 24. un 25.grūtniecības nedēļu. Tas, cik liela ir divragu dzemdē nosaka, cik lielu grūtniecības laiku sievietes sasniegs. Daudzas sievietes iznēsā mazuli visas 40 nedēļas un ārsts pat nav iedomājies pārbaudīt, vai sievietei gadījumā nav divragu dzemde. To, vai ir divragu dzemde vai nav, var noteikt ar USG palīdzību.

Ja runā par grūtniecības pārtraukšanās draudiem, tie visbiežāk ir tad, ja mazulis ir novietojies divragu dzemdes augšā, un ātri vien tur paliek par maz vietas augšanai. Normāla dzemde, augot mazulim, aug līdzi, bet divragu dzemde nevar tā izplesties. Ja augļa ola ieligzdojas lielākajā ragā, tad ir liela iespēja, ka mazais izdzīvos.

Ārzemēs daži ārsta iesaka rekonstruēt divragu dzemdi ar lapraskopiju, bet lielākajā daļā gadījumā ārsti tomēr neiesaka ķirurģisku iejaukšanos un ārstēšana ir jāveic citā veidā.

Tomēr vēlreiz gribu atgādināt, ka daudzas jo daudzas sievietes ar divragu dzemdi iznēsā pilna laika grūtniecības bez jebkādām problēmām, tādējādi katrs gadījums jāskata individuāli. Iespējams, ārsts vēlēsies biežākas konsultācijas grūtniecības laikā un sievietei vajadzēs nedaudz mierīgāku režīmu, bet tas arī viss!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv