„Dabīgi” ekstrēmi jeb kāpēc mājās dzemdēt ir bīstami

Slimnīca – nav nekāda patīkamā vieta: un sienas tur ir pretīgas un zaļas, un personāls stingrs, un atmosfēra nospiedoša. Iespējams, tāpēc šim jaukajam notikumam, bērniņa dzimšanai, dažas mammas izvēlas ērtākus apstākļus – pašu dzīvokli. Nu un tad?

Gādīgs vīrs līdzās, uzmanīga, jauka akušiere palīdz. Bet gadās, ka aizkustinošais scenārijs izvēršas pavisam ne tāds, kā bija iecerēts.

Mājdzemdību atbalstītāji izvirza vairākus desmitus secinājumu savā labā, kas no pirmā acu uzmetiena ir pilnīgi loģiski.


„Tas ir dabīgi”,  - uzskata tie, kas saskārušies ar mājdzemdībām, bet atrodas arī asprāši, kas piebilst :”Varbūt, ka ārstam arī pie ieņemšanas vajadzētu būt klāt?”


Ja skatās pēc dabīgās atlases likumiem, tiem pašiem, kuru rezultātā dzīvi paliek paši stiprākie un veiklākie, tai skaitā, ar labiem gēniem, medicīna principā nav vajadzība. Ne EKO (palūk, arī tas ir klāt pie ieņemšanas), ne neauglības ārstēšana, ne ķeizargrieziena operācija, ne problemātiskas grūtniecības saglabāšana, ne pirmslaicīgi dzimuša bērniņa pienācīga aprūpe – mūsu vecvecmāmiņām, kas dzemdējušas uz lauka, nekā no šī visa „nedabīgā” nebija.


Vesela un spēcīga – dzemdē uz lauka astoto pēc skaita bērnu – ir tā Dieva griba, vai nav. Bet visparastākās lauku akušieres, kas piedalījušās dabīgajās dzemdībās, ja var ticēt kādam godājamam krievu rakstniekam un kādam vietējam ārstam, nereti bijušas spiestas veikt iegriezumu starpenei, lai vieglāk noritētu dzemdības, tāpat bijušas spiestas arī mazuli „izmānīt” ārā.


Ja ir ļoti spēcīga vēlme noskaidrot, vai esat pieskaitāma/pieskaitāms pie „spēcīgākajiem”, varbūt, ka to var mēģināt. Bet, ja neesat?


„Nekāda riska, nepieciešamības gadījumā ātrā palīdzība atbrauks 15 minūšu laikā”,  - iedvesmojoši nomierina sevi drošie topošie vecāki. Taisnība, tas ir nedaudz pretstatā ar pirmo punktu par dabīgumu – pie tantēm uz lauka neviens nebrauca, bet ne par to ir runa.

Pirmkārt, ātro palīdzību 15 minūšu laikā neviens nevar garantēt, īpaši, ja ir sastrēgumu stunda, diemžēl. Otrkārt, kā minimums vēl 15 minūtes mašīna brauks atpakaļ ar visu dzemdētāju.

Treškārt, sarežģītās un bīstamās situācijās, pret kurām neviens nav apdrošināts, svarīga ir katra sekunde, jebkura aizture var kļūt  liktenīga.

Un ceturtkārt, ja ir iedvesmojoša akušiere, jebkurš vīrs vai mamma nav pieskaitāms pie ginekoloģijas speciālistiem, viņiem var vienkārši nesaprast, ka „kaut kas notiek ne tā”, un laiks var tikt bezcerīgi palaists vējā.


„Dzemdību iestādē nepatikšanas gadās biežāk”. Droši vien, ka esat dzirdējuši tādus šausmu stāstus, kas domāti grūtniecēm: paziņas dēlu, runā, gandrīz zemē nometa, kaimiņienes mazdēls tika pie infekcijas, draudzenes māsīcai veica ķeizargrieziena operāciju pret pašas gribu. Kopumā, sava pasaka par tradicionālo dzemdību iestādi ir teju katram.

Bet par mājdzemdībām ne tuvu katram ir, ko pastāstīt. Bet ne jau tāpēc, ka slimnīca ir ļaunuma centrs un dzemdības mājās, vannā vienmēr norit ideāli. Vienkārši negadījumu ir retāk, jo retāk ir pašas mājdzemdības. Ja no tūkstoša dzemdībām, kas noritējušas dzemdību iestādē, ne pēc scenārija noritējušas 10 dzemdības, tas ir 1%. Bet, ja no 50 mājdzemdībām „tikai” 5 ir beigušās slikti, tie jau tomēr ir 10%.


Bez tam, tomēr tas ir liels risks sarežģītām un ļoti sarežģītām situācijām, ar tādām pat pašas ekstrēmākās mammas tomēr vēršas pie profesionāļiem. Un pēc tam izrādās, ka dzemdību iestādē ļaunie dakteri „piespiež uz ķeizaru” un „laiž iekšā zāles” (bez kurām konkrētajā situācijā neiztikt) un pēc dzemdībām vannā veselīgu sievieti bez pataloģijām jaukā akušiere vien cienā ar saldu tēju.



„Dzemdību iestādē ārsti ir rupji un ļauni”. Un kā tad Jūs domājāt, par jaukumiņu nesauc un galviņu neglauda, nesalīdzina dzemdību sāpes ar orgasmu un plaukstošu lotosa ziedu. Nedzemdējušām, delikātām sievietēm tas šķiet šausmīgi un nepieļaujami. Dzemdējušas tomēr biežāk saka, ka sāpes – tās pirmām kārtām ir sāpes, un nekādi jaukumiņi-lotosa ziedi neko no tā visa vieglāku nepadara.

Un uz histērijā kritušām māmiņām vispār nekas, izņemot kliedzienu, neiedarbojas. Tā ka galvenais, pamatā svarīgākais jautājums ir bērniņa dzīvība, atbildība ir uz profesionāla ārsta, ātras reakcijas un pieredzes pleciem. Un jauki vārdi un nomierinošs mīļums, kas noteikti piemīt mājas akušierei neaizvieto ne zināšanas, ne dzemdību zāles aprīkojumu. Un, bez tam, jaukas sievietes, atšķirībā no „ļaunajiem ārstiem”, ja kas, nenes nekādu atbildību..



„Mājās var dzemdēt kopā ar vīru, ērtā atmosfērā”,  - spītējas pārliecinošie mājdzemdību atbalstītāji.



Par pēdējā nepieciešamību nediskutēsim, ja ļoti, ļoti gribas  - lielākā daļā dzemdību iestāžu par noteiktu samaksu (arī mājas akušieres nestrādā par velti) Jums ierādīs mājīgāku dzemdību zāli, un ja vēlaties, atļaus arī vīram piedalīties dzemdībās un arī profesionāls palīgs ir iespējams, un arī mūzika, un vanna, un vingrošanas bumba, baseins utt.



Un vēl nepieciešamības gadījumā, un pilnīgi par baltu velti, iespējama reanimatologa palīdzība, bērnu un pieaugušo ārsta palīdzība, neonataloga utml speciālistu palīdzība, tāpat arī pieejami ir dažādi mākslīgās elpināšanas aparāti un citas dzemdībās izmantojamas ierīces. No sirds vēlam, lai tas viss nebūtu nepieciešams, sevišķi, ja runa ir par elpošanas aparātiem utml. Mūzika un meditācija ir tas, bez kā var iztikt, patiesībā.


Kopumā, kā saka – domājiet paši, lemiet paši – ko vajag, ko nevajag. Un neaizmirstiet, ka lemjat Jūs ne tikai par sevi, bet arī par mazu, absolūti neaizsargātu cilvēciņu. Un spēlējot „mājdzemdību” ruleti, var uz jautājuma zīmes uzlikt daudz ko.

http://lady.mail.ru