Bailes no dzemdībām kā tādām

26. Aug 2011, 19:15

Protams, man bija bail no dzemdībām, jo es nezināju, kā būs, kā pacietīšu sāpes, kādi būs ārsti utt..

Visvairāk tās bailes rodās no tā, ko stāstīja citas sievietes un no tā ko pati lasīju, piemēram, calis.lv... Biju cālī salasījusies par to, ka var būt tā, ka bērns netiek cauri tiem visiem "ceļiem" un ka tādā gadījumā taisot iegriezumu, kā arī biju salasījusies to, ka tiek izmantoti visādi vakuumsūkņi, knaibles (vai kā viņas tur sauc pareizi).. Es jau biju tuvu panikai.. domāju, kaut tik neko tādu man nepielietotu, jo tas taču tomēr atsāj savu iespaidu uz bērnu..

Un tad vienā dienā pateicu sev: "STOP!" un vairs nelasīju nekādus šausmu stāstus par to, cik negatīvi ir gājis citām. Nodomāju, ka lai ir kā ir.. Tad jau manīs kā ies :) Un tos pēdējos mēnešus vienkārši izbaudīju un nedomāju par dzemdībām. Dzemdības bija bez sarežģījumiem, tik brīžam sāpes likās neciešamas.. Man bija tā, ka kontrakcijas bija sāpīgākas, nekā viss tas spiešanas process.

Bet nu kad piedzima dēls, un kamēr viņu apkopa man pirmā doma bija: " Man gribās ēst un gribu izgulēties" :D jo dzemdības bija 2 naktī..

Priekš pirmajām dzemdībām viss norisinājās salīdzinoši ātri - kopumā 5,5h (no ierašanās brīža slimnīcā) līdz vairs nebijām "2 in 1" :)