13.nedēļas - Esmu kā emociju kamoliņš!

Ir pienākusi jau 13.nedēļa ,kopš esmu gaidībās ar mazo punča īrnieciņu. Šī nedēļa liecina ka nu jau drīz iesoļošu otraja trimestrī ,kur mani sagaida daudz jaunas lietas ,ko jutīšu savā ķermenī.Tas ir pārsteidzoši un es nevaru to visu sagaidīt. 

 13.nedēļa liecina ka,topošā māmiņa beidzot pārstāj sajust diskomfortu, ko līdz šim sagādāja emocionālās svārstības, pārtika un dažādi aromāti, viņai vairs nav vēlmes par katru sīkumu raudāt, bet parādās citas problēmas – ir apgrūtināta pārtikas uzsūkšanās. Parādās aizcietējumi, jo dzemde paceļas uz augšu un palielinās, bet hormonālais fons ir ļoti mainījies.

Ar mani ir mazliet savādāk. 

Emociju ziņā:

Pa šīm nedēļam esmu palikusi daudz emocionālāka un brīžiem skiet,ka esmu kā kamols, ko kāds tin vaļā un lasa manas emocijas.

Man visu laiku vajaga kādu blakus lai nejūtos viena,vajaga kādu uzmundrinosu vārdinu ,no mīļajiem.Ir brīži kad asaras sanāk acīsmpar kādām sen aizmirstām atmiņām.Skatoties komedijas vai kadu seriālu kādā skumjaka momenta vienmer saskrien asaras acis un sirds sažņaudzas kamolā.Reizēm jau smiekli nāk man pašai par sevi.

Šādu emociju kamolu es saskaros pirmo reiz grūtniecībā ,jo ar dēliņu man īsti nebija emociju bumba iekšā.

Apetīte:

Apetīte man brīžiem škiet ļoti minimāla ,jo neviens ēdien mani nesavaldzina un nemudina viņus nogaršot.

Bet ļoti pieturos pie augļiem un reizēm pie kāda saldāka kūkas gabaliņa ,kas man jau no pašas grūtniecības sākuma ļoti iekārdina.Arī esmu iemācijusies ēst marinētus gurķīšus ,kas man īsti nekad nav garšojuši..Es šoriez vairāk pieturos pie veselīgas pārtikas un necensos ēst visu ko vien ieraugu veikala.Sev neko neliedzu kad biju biju gaidības ar dēliņu bet šoreiz vairāk piedomāju vai tiešām es to vēlos.

 Līdz šim esmu savu mazulīti redzējusi bieži USG monitora ,kas mani ļoti iepriecina.Ja man būtu iespēja es varētu katru dienu iet uz šo procedūru un vērot ,kā iet manam mazajam punča īrnieciņam.Pēdējā reizē man daktere paziņoja ,ka mazais punča īrnieciņš guļ ļoti vemu placentē un pati placente ir ļoti zemu ,bet ari uzmundrinaja lai neuztraucoties ,jo viss var nokārtoties kad būs lielāks gaidību laiks.

mani ļoti priecē tas ka puncītis jau sāk augt un jau ir manām tie ,kas mani satiek biežāk.

Tā nu ļūk man ir šajās 13.nedēļās kopā ar mazo punča īnenieciņu!

Un kādas bija tavas emocijas gaidīšanas laikā?

Sintija un mazais punča īrnieciņš!