Z[īd]ĪŠANA

Pirms 5 gadiem, kad sāku savu mammas karjeru ar Miķeļpelīti, šī bija tik mīļa vieta, kur būt! 

Tagad - ik pa laikam iemetu aci kas te darās, nosolos, ka kaut kas jāuzraksta (jo tagad taču esmu divu bērnu mamma, nu tak jau gudrāka!) un tā arī tas izpaliek. 

Un tad es ieraugu tik aktuālu tēmu - zīdīšana. Un pasmaidu par sevi - kāda es biju un kāda es esmu. Abas tādas - par ko parunāt! 

2017.gada janvāris: 

Mūsu visādi citādi tik mierpilnajā dzīvē iezadzies nemiers sakarā ar mazu svara pieaugumu – šajā mēnesī (trešais pēc kārtas!) tikai +360g! Tā kā iepriekšējā mēnesī arī nebija spīdoši – 750g, tad daktere ieteica lūkoties maisījumu virzienā. ES TIK ĻOTI NEGRIBĒJU!! Nezinu, kāpēc, varbūt intuitīvi, bet es spirinājos pretī kā bērns! Ko tikai es neizdomāju! Ka droši vien naktī par daudz guļ – cēlu augšā! Droši vien man slavenais liesais piens – atslaucu un skatījos, cik tad bieza tauku kārtiņa nostāsies un vēl palūdzu Oktobrēnu mammām, lai atsūta sava piena tauku kārtiņu!? Varbūt ēd, bet neizēd pietiekami – svēru pirms un pēc. Varbūt kakā par daudz – pierakstīju visas reizes. Hmm, nu kas tad vēl !!?? Lai gan mēģināju ielaist sevī domu, ka tā tas vienkārši var būt un visiem nav jābūt ar vairākām krociņām, tomēr nenoliedzu sev, ka esmu nobažījusies.

Beigu beigās izlēmu, ka jādodas pie zīdīšanas konsultanta un sava bēda jāliek galdā! Tā nu sāku rakt interneta dzīles un meklēt ko nu paaicināt pie sevis! Tā kā nekur neatradu precizāku info, tajā skaitā cenas, tad nolēmu uzrakstīt e-pastu (es rakstīju uz info@zidit.lv), uz kuru atbildi saņēmu jau tajā pašā vakarā – cenas ir individuāli katram speciālistam. Es jau pirms tam biju izvēlējusies, ka mans speciālists būs Sandra Lase. Tā nu, parunājot par to kas mani satrauc, saskaņojām laiku un jau nākamās dienas vakarā abi ar Miķeli bijām klāt. Es ļoti gribu dalīties ar jums pāris gudrībās (kuras es tiešām nezināju vai arī miljons ieteikumi no citām mammām bija sajaukuši manu prātu!), bet, paturiet prātā, ka katrs gadījums ir individuāls un tas, kas der mums, var nederēt jums, tāpēc nepaslinkojiet un apciemojiet konsultantu, nenožēlosiet! ?

Kādi bija jautājumi kas mani interesēja !? Galvenokārt, protams, meklēt iemeslu kāpēc Miķelis nepieņemas svarā un kā/vai ir iespējams atturēties no maisījumu pasaules! Nepadomājiet, ka es esmu eko-šmeko kundzīte, kas nosodošu aci skatās uz visām mammām, kuru roka veikalā stiepjas pēc Aptamil. Nē, nē, es labi saprotu, ka ikviena mamma gribētu barot pati, bet katrai ir savs stāsts, kā nonāca līdz šim ceļam. Mans vēlējums ikvienai, kura nonāk izvēles priekšā – pacīnieties vēl mazliet un nekautrējieties lūgt palīdzību, īpaši ja šo brīnišķīgo un tomēr ļoti grūto prasmi – zīdīšanu – apgūstiet pirmo reizi!

Atklājās, ka ne visai pareizi Miķelis tur augšlūpu – tai būtu jābūt uz augšu, bet viņš cieši sakniebj kopā! Būs jāpastrādā un ar šo niansi mēs noteikti tiksim galā!

Kad, cik daudz un cik ilgi barot? Izrādās, ka es diezgan nepareizi esmu rīkojusies visu savu apzinīgo māmiņas periodu. Bērniņš vislabāk ēdot pirms un pēc miedziņa, savukārt es biju ieviesusi, ka pēc miedziņa mums ir pampera maiņa un tikai tad ēdam! Gulētiešanas katalizators mums līdz šim bija knupis, nu tagad pamēģināsim pupiņu. ? Cik daudz un cik ilgi, tas jālemj Miķelim. Ja vēlas – var 5 min, ja vēlas – var arī 20 min. Domāju, ka kaut kādu ritmiņu es tomēr ieviesīšu, tādējādi mēģinot atvieglot dzīvi sev! Par ritmiem turpinot, aktuāls jautājums man bija par nakts miegu. Tā kā Miķelis ir lācēns un tā kā ir ziema, tad lācēns naktīs mēdz gulēt teju vai ziemas miegā, taču mūsu situācijā – cik drīkst? Ja bērniņam nav problēmas ar svarā pieņemšanos, tad drīkst tik, cik vēlas, bet mums labāk pēc 6h tomēr uztaisīt ēdienreizi! Jebkura ritmiņa svarīga sastāvdaļa ir pampermaiņa, kur, automātiski, rodas jautājums – kāda tad ir tā pareizā kaku formula! ? Ja svars nāk klāt labi, visas K labas – i dzeltenas, i zaļganas, i 5x dienā, i 1x trijās dienās.

Tā kā ar pamatlietām galā būtu tikts, tad mani vēl vairāk mocīja neziņa – kāpēc tā ?! Varbūt man ir liess piens un ko ēst, lai tas kļūtu treknāks? Jā, es jau biju lasījusi viedokli, ka pieniņš nevar būt liess, ko man apstiprināja arī Sandra – katras mammas pieniņš ir tāds, kādu bērniņam vajag. Un kāpēc gan vienu dienu Miķelis sver par 10g vairāk, nākamajā par 130g vairāk un trešajā atkal par 10g vairāk, salīdzinot ar pēdējo svēršanos pie dakteres? Izrādās, ka tas arī ir pilnīgi normāli un nevajag svērt katru dienu, bet taisīt kontroles svēršanos pēc nedēļas. Kopš iegādājāmies svarus, Miķeļpelīte dabūja svērties ne tikai rītā un vakarā, bet arī pirms un pēc ēdienreizēm (kam arī nav liela jēga!).

Jums droši vien radās jautājums – kā tad lai zina vai bērniņam pietiek piens? Izrādās, jāsver pamperi! Diennakti jākrāj, tad jānosver, tā 3 dienas pēc kārtas un gudrība rokā. Minimālais svars, lai varētu teikt, ka pieniņš pietiek, ir 400g, bet, šeit atkal es gribētu teikt, ka ja ir problēma, tad labāk aiziet pie speciālista, nevis nodarboties ar pašdarbību, jo - kas der vienam, citam var būt gluži citādi!

Vēl mani interesēja jautājums par piebarošanu – kad ieteicamais laiks, kad sākt un ar ko sākt! Saņēmu ieteikumu izlasīt “Bērna vadītu ēšanu". Tā kā jau esmu noandelējusi, tad drīz jāķeras pie lasīšanas. Lai gan zinu, ka 100% es šo metodi neizmantošu, tomēr grāmatu izlasīšu noteikti, lai neiznāk kā ar domām par pirtīžu! ?

Krūts barošanas un sportošanas tēma arī ir daudzām teikām apvīta, mani interesēja divi jautājumi – par vingrinājumiem, kas jāveic uz vēdera, tādējādi sanāk, ka guļot uz krūtīm – ar tādiem gan prātīgi! Biju dzirdējusi, ka stundu pēc sportošanas nevar barot mazo, jo jādod laiks pienskābei atstāt pieniņu, bet šis izrādījās mīts!

Mans rezumē – CĪNIES, MAMMĪT, PAR SAVU PIENU! Es saprotu, ka mana problēma pat varbūt nemaz nebija problēma, ka ir situācijas, kad tiešām to var saukt par cīņu, bet katrā brīdī, kad rodas neziņa, problēmas vai vienkārši neizdodas, atceries, ka ir cilvēki, kuri var palīdzēt. Tu taču ej pie ģimenes ārsta, lai kopīgi tiktu galā ar klepu, kāpēc gan nedoties pie speciālista tik ļoti svarīgā jautājumā ?!

Es ceru, ka nākamajā vizītē (un visās pārējās, kas sekos :)) pie ģimenes ārsta, svari rādīs skaistus skaitļus un mēs būsim uzvarējuši svara bubuli!

2022. gada aprīlis

Mūsu ģimeni ir papildinājusi Bille. 

Par viņas īsto brīdi pievienoties mēs spriedām un pārspriedām un tad izspriedām.

Šķiet, ka man bija bail no tā, ka neesmu gatava vēlreiz būt tik ļoti mamma. Tikai mammu mamma vairāk kā gadu. Krūts barošanas finiša taisne ar Miķeli bija diezgan traka. Tā šķiet tagad atskatoties, toreiz jau bija baigais maksimālisms, ka man vajag tā kā raksta labas audzināšanas grāmatās - krūts barošana kā minimums gadu. Nē, nu es to tiešām gribēju, tas nebija tikai grāmatu dēļ! 

Apmēram no 6-7 mēnešu vecuma mazais raizbainieks sāka naktīs celties vismaz 5-20x un ļoti gribēt pārliecināties, ka darbs piena veikalā vēl notiek. Nu es jau cīnījos, citreiz ietiepīgāk, citreiz paļāvīgāk, bet vienmēr uzvarētājs bija viens. Kamēr sagaidījām to manu tik ļoti gaidīto gadu un .. laikam kā sarunājuši, arī pieprasījums tika atcelts!

Tā, domājot par otru bērniņu, man bija svarīgi atturēt sevi no kategorismiem. A ja nu šoreiz es varētu nemēģināt būt perfekta un, kā piemēram, ja maisījums var palīdzēt mums izbēgt no stresa un bērnam būt paēdušam, tad varbūt es varētu nebūt pret to tik skeptiska? 

Un tā mēs tagad smejam, ka es piesaucu! Jau pirmajās dzīves dienās kaut kur tas lielais krūšu pufff aizkavējās, svars klāt nenāca. Lai dāmai nebūtu jākliedz dienu un nakti, ieteica mazu bišķi pielikt klāt pēc ēšanas, ja kundzīte vēlas. Viņa vēlējās. Tad kādu brīdi bija labi, līdz viņa vēlējās vairāk! Un tad vairāk. Sekojoši mūsu dzīvē lielu lomu sāka ieņemt piena pumpītis, jo radās aizdomas, ka Billei iepaticies slinkot - ērtāk taču ir no pudeles, nevis cīnīties, lai mammai rodas vēl! 

Nu Billei 3 mēneši un situācija paliek ārpus kontroles. Lielākā daļa ēdienreižu beidzas ar kliegšanu un glavs mētāšanu - tur nav gana, maaaam! 

Ziniet, ko!? Man likās, ka es tagad esmu liela un gudra, ka es par krūts barošanu zinu nu gandrīz vai visu, man izdosies. Pienu taču varot atgūt teju visas, kas kādreiz zīdījušas! 

Labi gan, ka Co_ora pirms 5 gadiem uzrakstīja tādus viedus vārdus. Žēl, ka numuriņu zīdīšanas konsultantei nav uzrakstījusi, būtu iespēja vēl ātrāk pie viņas tikt! 

Kā punktiņš uz i te iederētos - laiki mainās, bet vērtības paliek. Ļaujies padomam!