07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Ir dzirdēti dažādi stāsti par to, kā mazulis vecāku gultā iekārtojies gana ērti un ne māmiņa, ne tētis īsti nevar izgulēties, turklāt vecāku attiecības vairs neveidojas tik saticīgas, lai gan tik pat labi ir māmiņas un tēti, kuri saka – mazulis gultā mums netraucē.
Kā īsti būt: vai gulēt kopā ar savu bērnu vai tomēr nē?
Kad bērniņš ir tikko dzimis un pilnībā atkarīgs no mums, vēlamies būt ar viņu kopā ik minūti, vēlamies viņu pasargāt un būt līdzās. Nereti pat savu ģimenes gultu izveidojot kā vietu, kur arī bērniņš atrodas naktī un tad vienā brīdī varam nesaprast, kāpēc bērniņš nevēlas doties uz savu gultiņu un vēlas palikt pie vecākiem. Kāda ir jūsu pieredze?
Liela meita kops dzimsanas ir gulejusi pir mums. Wnk sava gultina vina neguleja un viss. Midzinajam un likam gultina.Bet momenta brecosa bija augsa. Ta ari vina pie mums noguleja lidz 4g 2m vecumama. Jaaa,tas ir ilgi,bet......
Mūsu dēls arī nevienu nakti nav gulējis vecāku gultā! Tikai savā gultiņā blakus mūsu gultai! Dzīvojam vienistabas dzīvoklī, tāpēc citā istabā viņa gultiņu nav iespējams ielikt, bet remontējas jaunā dzīvesvieta, kur Raineram būs sava istaba.....guļ viņš visu nakti - no 22:30 līdz 10:00 no rīta!
Mums abi bērni (3, 10 un 2, 2) katru nakti mēdz sabļauties un tad nonāk lielajā gultā pie mums vai arī top sadalīti un guļam atsevišķās istabās. Bet vispār guļ atsevišķi kopš gada vecuma.
Mums aptuveni tā shēma ar visiem 3 bērniem bijusi vienāda. Kamēr ēda krūti, naktī gulēja man blakus. Vismaz visi bijām izgulējušies un atpūtušies. Pēc krūtsbarošanas beigām ~1g. vecumu mazo likām viņa redeļu gultiņā. Noņēmām gultiņai vienu malu, piestūmām cieši klāt lielajai gultai. Uz 1,5 gadiem jau kopīgi iekārtojām bērnam lielo gultu citā istabā.
Nav bijis nekādu grūtību, neatceros, ka bērns nebūtu gribējis gulēt savā gultā. Galvenais pašiem vecākiem būt konsekventiem šajā jautājumā un runāt ar bērnu.