Nu jau drīz Odetai apritēs deviņi mēneši un jāsaka,ka pēdējā mēneša laikā, attīstības lēciens ir liels. Kādas divas nedēļas man bija iedalīts ļoti kašķīgs bēbis, bet pēkšņi ir klusums un sāk parādīties jaunas prasmes, kuras iepriekš neredzējām. Odeta tagad māk parādīt attā, plaukšķināt plaukstas, šūpoties mūzikas ritmā, ielikt mantas kastē un izņemt tās arī ārā u.c. Ņemot vērā, ka ap astoņiem mēnešiem šīs prasmes nebija bieži novērotas, man tagad ir tāds "wow, viņa ātri izaug"
Par fizisko pusi - Odeta ļoti ātri lien, trenējas rāpošanai, sēdēt vēl negrib, bet cītīgi apgūst sānu pozu. Var redzēt, ka grib izdarīt vairāk, nekā spēj, tādēļ mēdz dusmoties un mest lūpu, kad kas neizdodas. Bet labprāt attīsta savas esošās prasmes, lai varētu uzstādīt jaunus ātruma rekordus līšanā.
Cenšos viņai ierīkot spēļu vietu ar šķēršļiem, lai būtu lielāka motivācija ātrāk iemācīties rāpot. Būtībā tas arī strādā, jo labprāt ieņem četrrāpus pozu un šūpojas, laika jautājums, kad viņa sāks rāpot :)
Odetai nepatīk ilgi atrasties ratos, kad kaut kur braucam. Ja ir jauna vide, viņai patīk atrasties uz rokām, lai viss tiktu labāk apskatīts. Gulēt ratos - ok, divas stundas dienā ir maksimums, ja cenšos iziet ārā otro reizi, tad būs skaļi protesti. Līdz veikalam, bērnu dārzam vai audumu veikalam tiksim, bet garākā pastaigā iet - nē, paldies mammu, es labāk paspēlēšos ar mantām un patramdīšu kaķi.
Par kaķi un māju - jau sen beigušies mierīgie laiki, kad kaķītis varēja mierīgi ieturēt maltīti. Tagad uz sauso barību ir otrs kandidāts - Odeta. Ir sanācis arī mazliet uzgrauzt. Laikam, ka arī garšoja.
Visi bīstamie pukti ir deaktivizēti, tas būtu, sadzīves ķīmija, vadu murskuļi, sīkas detaļas utt., tiek novākti, lai negadītos kāda nelāga lieta. Kamēr Odeta necenšas stāvēt kājās, plauktu saturs ir pasargāts, bet saprotu, ka dzīvoklī vajadzēs šādas, tādas reorganizācijas.
Odeta arī cītīgi ēd ēdienu gabalos. Attēlā viņa ietestē omleti (sakulta ola izcepta pilē olīveļļas), kura labi garšoja. Ja sākumā rīstīšanās bija diezgan bieža, tagad jau daudz drošāk var dot gabalu ēdienu. Rupjmaize, banāni, bēbju cepumi, galetes ir mīļākās uzkodas, kad kaut ko sirds vēlas, bet līdz pusdienām vēl ir laiciņš. :)
Par ēdienu - ēd gandrīz visu. Tīru pienu nedzer, cenšamies izvairīties no baltajiem miltiem. Odetas uzturā ir daudz dārzeņu, augļu, skābpiena produktu, zivis un gaļa. Vienreiz dienā arī ir pilngraudu putra. Pagaidām vēl jāizlieto bērnu putras, bet paralēli dodu arī parastās putras, kuras ēdam paši. Pieturos pie ģimenes ārsta ieteikuma arvien mazāk blenderēt pārtiku.
Vislielākais draugs ir brālis Gustavs. Viņi var spēlēties un darboties stundām. Protams, jāuzrauga, lai brālis nav aizrāvies ar spēlēšanos un neapzināti nenodara pāri, bet šādi gadījumi ir reti. Ļoti interesanti ir novērot viņu komunikāciju. Šad tad Odeta iekož brālim, vai uzbrūk, bet tas notiek gadījumos,kad viņš viņu nokaitina ar skaļu uzvedību.
Ikdiena paiet ļoti ātri, zibenīgi un nenormāli intensīvi. Ir dienas, kad jūtos nogurusi, kad neko negribas darīt - tik lasīt grāmatu klusumā. Ir dienas, kad varu samenedžēt 10 darbus vienlaicīgi un visu uzspēt. Dažreiz pietrūkst darba un komunikācijas ar cilvēkiem, citreiz ļoti izbaudu BKA un darbs pat nenāk prātā. Odeta katru dienu paliek prasīgāka un aktīvāka, tādēļ arī no mums tiek vairāk patērēti emocionālie un fiziskie resursi.
Kopumā viss ir diezgan labi, ir arī negulētas naktis, kašķi, sāpītes un citi mošķi, bet bērnkopība nav nekāds rožu lauks :)