SuperBēbis 2020: Deviņi mēneši ir klāt!

15. novembrī Odetai palika deviņi mēneši. Datums sakrita ar vēlmi izcept ķirbju kūku, kura nesanāca, bet nu nekas. Tāpat bija mazu svētku sajūta, jo Odeta tika pie jauniem svārkiem, mēneša bildes un es pie Mežezera glāzes. 

Par Odetas tehniskajiem parametriem neko nepateikšu, jo pie ārsta bijām uz astoņiem mēnešiem, bet nākamā apskate būs uz pilniem 10, tas nozīmē, ka iesim svērties, mērīties decembrī. Bijām gan ciemos pie ģā uz gripas vakcīnu, kuru, pēc manas pārliecības, bija jāveic. Mazliet parunājām par bērna ēdienkarti, šajā vecumā var ēst gandrīz jau visu, ja nav alerģijas. 

Joprojām gaidu rāpošanu. Nu nav tā, ka ļoti steidzinu un esmu stresā, ka to nedara, bet tāpat gaidu nākamo soli uz priekšu. Odeta gan aktīvi šūpojas uz ceļiem, bet kāda māte, tāda meita - ļoti apdomīgi un lēni sper nākamo soli. Bijām ciemos pie rehabilitologa, kurš pateica, ka saspringumu nav un lēnā garā pienāks mirklis, kad Odeta sēdēs un rāpos. 

Odetai ļoti svarīgas kļust dažādas spēles, piemēram, paslēpes aiz aizkariem. Viņa arī mēģina bēgt no brāļa un ķert viņu rokās, dziesmas un dažādi dzejoļi arī ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Odeta apvainojas, ka viņai nepievērš uzmanību, tādēļ mans brīvais laiks arvien sarūk. Labi, ka Gustavs spēj viņu "izklaidēt", tādēļ varu uzrakstīt šo rakstu. :)

Odeta brīvi pārvietojas starp telpām, smuki krata galvu un saka "nē", kad pielien klāt aizliegtajam auglim. Viņa jau ir iemācījusies manas reakcijas uz konkrētām situācijām un liekas, ka viņa tās sagaida. Piemēram, metot dažādus objektus lejā no barošanas krēsla un skatoties uz manu sejas izteiksmi. 

Odeta smuki liek objektus kastē un izņem tos ārā no kastes. Mēģina arī būvēt torni no diviem, maksimums trīs priekšmetiem. Roku kustības katru mēnesi kļūst koordinētākas. Irdaži vārdi - tete, mamma, brumbrum, nē nē,ņa ņa (kaķis). Tā kā komunikācija paliek arvien saprotamāka. It īpaši, kad ir vajadzīgs kaut kas no manis, tad tas izpaužas kā līšana man pa pēdām ar skaļu "mamma mamma mammmmaaaa", tad noprotu, ka tas ir kliedziens pēc manas uzmanības.

Odetai ļoti interesē citi mazuļi, labprāt komunicē ar lielākiem bērniem un labprāt uzturas lielākā sabiedrībā. Jāsaka, ka lielais brālis nemīlēja citus bēbjus un komunikabls palika tikai ap trīs gadu vecumu, Odetai bēbji patīk jau kopš pirmās tikšanās reizes. Tāpat uzmanība tiek pievērsta kaķiem. Suņi neinteresē vispār, bet kaķi ir mīlestība un smaids.

Ja kādas divas nedēļas mūsu miegs bija diezgan labs, tad atkal ir sākusies nemierīgā fāze. Kopumā gan mans enerģijas līmenis ir pacēlies un vairs nejūtos kā nogurusi nelaimes čupiņa. Varu daudz vairāk padarīt fiziski, jūtos labāk savā ķermenī. Dažreiz ga uznāk vissirslikti, bet nav bijis ilgstošs periods.

Aktuāls kļūst jautājums kā saudzīgi atradināt no krūts barošanas, jo ap gada vecumu vēlos šo procesu pārtraukt. Pagaidām neredzu kā maigi šo procesu beigt, jo krūts ir visa pasaule. Redzēsim kāda situācija būs decembra beigās. 

Manuprāt, laiks līdz februārim ir ļoti maz, jo decembris un janvāris, man personīgi, aizrit lielos tempos. Tā kā straujiem soļiem tuvojamies gada atzīmei :)