SuperBēbis 2020: Braucam ciemos!

Agrais pavasaris pagāja esot mājās, pie draugiem nedevāmies, jo nevarēja. Apkārt daudz neklaiņojām, jo negribējām. Ikdiena sastāvēja no ratu pastaigām pa apkārtējo rajonu un retiem izbraukumiem pie ārsta vai kāda cita speciālista. Tā kā manu ikdienu aizpildīja darbi un darbošanās ar abiem bērniem, ikdiena palidoja tāpat, bet ļoti trūka parasta ciemošanās.

Bet tad nāca siltais pavasaris un loģiski, ka vēlāmies sildīties saulītē un elpot silto gaisu. Latvietim vasara ir vitāli vajadzīga D vitamīna uzņemšanai un šī ir sezona, kad vairāk smaidām un priecājamies par dzīvi. 

Dienu, kad beidzot aizbrauksim pie ģimenes draugiem jeb manas draudzenes ģimenes, gaidīju kā svētkus. Jāāā! Beidzot komunikācija ar fiziskiem un īstiem cilvēkiem, beidzot varu būt citā vidē, bet kad tikām uz ceļa, tad ar vīru secinājām, ka braukšana kaut kur, ar diviem bērniem, ir pamatīgs pārbaudījums vecākiem, kuri bija pieraduši tik braukt ar vienu, samērā patstāvīgu, bērnu. Soma Gustavam, divas somas Odetai. Autokrēsls Gustavam, autokrēsls Odetai. Rotaļlietas Gustavam....Odetai vismaz viena mazā mantiņa, jo būsim atklāti,šajā vecumā viņu aizrauj pat plastmasas maisiņš. Rati Odetai, Gustavam gribās ņemt riteni, bet skaidrojam ka ciemos nav kur braukt ar to. Un tā, kad viss ir salikts mašīnā, jāsmejas, ka jāmeklē daudz ērtāks auto modelis, jo nav vietas.

Tad nu esot ceļā, sapratām, ka vajag veikala apmeklējumu, protams, galvā jārēķina izdevīgākie varianti, kur varētu būt mazāk cilvēku un tiek lozēts, kurš laimīgais ies veikalā, bet kurš paliks ar bērniem. Palieku ar bērniem un tieši tad, kad vīrs izkāpj no mašīnas, Gustavam paliek kašķīgs garastāvoklis, viņš nevēlas veikalus, bet Odetai vienkārši gribas pabļaut. Turklāt, mūsu plāns atrast vismazāk cilvēku apmeklētu veikalu, izgāžas, jo ir sestdiena un visi vēlas iepirkties. Kad esmu gandrīz jau uzsprāgusi, atnāk vīrs un beidzot varam doties tālāk, protams, bļaušana no Odetas turpinās, bet esot ceļā, viņa vienā mirklī aizmieg. Starp citu, ļoti skatos, lai autkorēsliņā nebūtu pārāk karsts, jo viņai ir tendence daudz svīst. tāpēc plāna kleitiņa vai bodijs būs tieši laikā, ja ceļu vajag pavadīt autokrēslā. Izmantojam arī autokrēsliņa jumtiņu, kurš pasargā no saules stariem. 

Kad beidzot esam galā, arī draugu ģimenei ir maza krīze, jo dzīve ar trīsgadnieku un jaundzimušu bēbīti nav gluži mierīgs lavandu lauks. Turklāt draugu ģimenei ir savs stādu bizness un arī brīvdienās tas prasa rūpes. Protams, ka mans dēls un draugu dēls sāk skaļi spiegt, bļaut un kauties (puikām tas ir ok), tad vēl ir daudz fona trokšņu un pa vidam mēģinām parunāt, bet vienā brīdī mans Garmin pulkstenis rāda, ka man ir pārāk liels stresa līmenis. Tajā brīdī nodomāju, ka pa šiem klusajiem mēnešiem esmu atradusi no bērnu izraisīta haosa un tāda nu ir tā reakcija. 

mūsu 2020. gada bērni

Tiklīdz Gustavam un viņa draugam ir apnicis sist vienam otru ar mašīnām un gumijas čūskām, gaisotne paliek mierīgāka. Privātmājas pluss ir pagalms un smilšu kaste. Tas ir lielisks veids kā bērniem izskrieties. Mūsu jaunākie bērni pa to laiku guļ ratos un es iedomājos, ka jau pēc gada šie mazie bumbuļi ari būs mazas ūdenszāles, kuras gribēs visu redzēt un zināt. 

Odeta iemēģina jaunāka modeļa Nuna Leaf krēsliņu

Beidzot arī mums ir miers un varam iedzert kafiju. Kārtējo reizi pārliecinos, ka mums nenostrādā plāns "nepērkam daudz pārtiku" un savās domās metu pie malas apņemšanos, ka baltos miltus neēdīšu, jo plātsmaizes ir garšīgas. Bet brīvdienās var, tik tiešām... it īpaši, kad beidzot tiec satikties ar draugiem. 90% sarunu sastāda bērnu tēmas, bet tieši tas ir forši, jo mūsu jaunākajiem bērniem ir 2,5 mēnešu starpība un tēmas ir stipri līdzīgas. Var izrunāties par drēbītēm, aprūpi, ikdienas ritmu un jā - atzīties, ka bieži gribas izdzert vīna glāzi un atpūsties no ikdienas. Vēl kas ir forši - braucot pie draugiem, kuriem ir bērni, nevajag iespringt, ka nav kur nomainīt autiņbiksītes vai nolikt bērnu, tas mazliet atvieglo visu ciemošanos.

Vēl paguvām iziet mazā ratu pastaigā un iziet mazu aplīti, laukos ratu pastaigas ir savādākas, varētu pat teikt, ka tās ir liekas, jo ratus var nolikt pie mājas un brīvo laiku veltīt kam citam, bet šad tad var arī pastaigāt, tikai jārēķinās, ka putekļu kārta no grants ceļa ir gana jūtama, bet tā ir maza bēda. 

Kad jau ir atnācis vakars, iestājas zināms miers, jo vecākie bērni ir noguruši, jaunākie daudz guļ un ir iestājies patīkams atsābums, jo beidzot varam labi izrunāties un paplānot kopīgus ceļojumus. Man kā mammai, kura atrodas BKA, ir svarīgi ik pa laikam aizdoties ciemos un nomainīt vidi, tādēļ priecājos par vasaru un draudzīgu atmosfēru.

Vēl atceros, ka pirms sešiem gadiem staigājām pa ballītēm un tagad jau abām ir ģimenes un piepildīta ikdiena, bet tomēr atrodam laiku, lai satiktos un no sirds izrunātos.

Vai jūs braucat ciemos pie draugiem, kuriem ir bērni vai labāk pavadāt laiku savā ģimenes lokā?