SuperBēbis 2020: Atpūta ar zīdaini

SuperBēbis 2020: Atpūta ar zīdaini

Šo ierakstu mēģinu uzģenerēt jau četras dienas, bet plāni tiek izjaukti vai uzrodas kādas citas prioritātes. Odetai ir sācies "mammu, neej prom no manis tālāk par vienu centimetru" periods, tāpēc es bieži skaitu līdz desmit un murminu pašizdomātu mantru "šis ir tikai augšanas periods". Mājas darbi tiek darīti ar bērnu uz rokām un darbi tiek veikti, kamēr mazā princese guļ. Tāds nu ir šis attīstības periods.

Bija labs mirklis dzīvē, kad vīram bija atvaļinājums un nolēmām aizdoties atpūsties trijatā - mēs un Odeta. Vecākais bērns tika nodots omes gādīgajās rokās uz 24 stundām, tādēļ varējām izpausties. Jāsaka, ka bija diezgan grūti atrast galamērķi, bet nolēmām par labu Ventspils pilsētai.

Ar zīdaini ceļot ir diezgan vienkārši, mantas arī daudz neņemam - rati, soma ar autiņbiksītēm, drēbēm un citiem liberiņiem un dažas mantiņas. Ceļā pavadām divas stundas un īsi pirms Ventspils, Odetai ļoti apnika gulēt krēsliņā un tādēļ nācās taisīt pauzi. Bet pēc desmit, piesātinātām ar ķērcieniem, minūtēm, bijām gala mērķī.

Nekāds izbrīns par Ventspils vēju. Pilsēta ,kā vienmēr, skaista un klusa - ideāla vieta, lai mierīgi atslēgtos no ikdienas ainas un patēlotu tūristus. No tūristiem gan esmu tikai es, jo vīrs diezgan labi pazīst šo pilsētu, bet tas aiztaupīja lieku maldīšanos, kura ar mazu bērnu, mēdz būt kaitinoša. Odeta ratos iemieg un tā mēs lēni nostaigājām septiņus kilometrus. Mani sajūsmināja Ventspils piekraste un viļņi - tik lieli un ūdens tik zili zaļš! Tikmēr mazā dīva ir pamodusies un pieprasa ēšanas reizi. Esmu iemācījusies barot jebkur, jo specifisks krūts barošanas režīms nav izstrādājies un dodu ēst pēc pieprasījuma. 

Pastaigas izskaņā atradām vietu Ostas 23, kur varēja mierīgi iebraukt ar ratiem (ar kāpnēm gan jārēķinās ) un varēja kvalitatīvi un mierīgi paēst. Man ir ļoti svarīgi, lai kafejnīcā ir bērnu stūrītis un plašums, lai viens otram netraucētu. Šī vieta manus nosacījumus lieliski izpildīja, tāpēc iesaku ģimenēm apmeklēt Ostas23. Odeta ar mums arī "ietusēja" un kāri skatījās uz šķīvja saturu. Viņai tiek trīs upenes, kuras testē labprāt. Viņa ir uzsākusi piebarošanu un ar ēdienu ir izveidojušās regulāras attiecības (par to centīšos uzrakstīt nākamajā ierakstā), tādēļ arī viņai dodam ēdienu mikro devās. Šo varētu definēt kā pedagoģisko piebarošanu. 

Pēc pusdienām teicām "attā" pilsētai un devāmies uz Usmu, kur izvēlējāmies palikt Usma SPA. Agrāk bieži pavadīju vasaras šajā nostūrī, tāpēc apkārtni zināju. Usmas SPA gan palikām pirmo reizi, bet tā uzrunāja ar iespēju nopeldēties baseinā, baudīt klusumu un izkarsēties pirtī. 

Kad ieradāmies, apstaigājām teritoriju un lēnām izbaudījām mieru. Ļoti labi redzams ir Usmas jahtklubs, kas atrodas blakus. Teritorija ir skaisti sakopta, bērniem ir jauks laukumiņš un netālu ganās dažas kaziņas un truši. Personāls ir ļoti atsaucīgs un jauks. Drīz vien uznāk lietus un nolemjam doties uz pašu SPA.

Man nebija gadījies ar zīdaini apmeklēt SPA, bet mēs veiksmīgi sadarbojāmies ar vīru un pirtī gājām uz maiņām. Tāpat arī baseinā un dušā. Jā, izpaliek tāda kārtīga kopā būšana, bet tāpat forši. Odeta arī uzvedās mierīgi un vienā mirklī gandrīz aizmiga. Tik kaskādes skaļais troksnis viņu uztrauca, bet arī pie tā pierada. Odetai vilkām ūdens autiņbikses un baseinā paplunčājās vienu reizi. Pirmais kopīgais SPA apmeklējums bija veiksmīgs :)

Pēc ūdens priekiem, arī Odetai iemigšana bija ātrāka, tāpēc varēju iedzert glāzi ar vīnu un uzkost kādu sieru. Patīkams atslābums, svaigs gaiss un klusums - tā mēs pamodāmies manā vārda dienā. Liels pluss - varējām arī rīta cēlienu sākt ar baseinu un šo iespēju labprāt izmantojām, jo SPA zonā bija daudz klusāks un mierīgāks. Aiz loga smuki spīdēja saule un diena bija sākusies lieliski!

Jāteic, ka Usmas SPA ir arī lieliskas brokastis un kafija, kuras garšoja lieliski pēc rīta peldes. Mazs aplis apkārt teritorijai un laiks doties mājās, jo priekšā ir jāpagūst apdarīt mājas darbi. Odeta arī ir mierīga un liekas, ka ūdens viņu pozitīvi ietekmē. Usmas SPA ir ģimenei ļoti draudzīga vieta un labprāt atgrieztos vēl. Šeit varētu būt īpaša atmosfēra ziemā, kad ir sasnidzis daudz sniega (hehe, jā, baigi eksluzīvā parādība mūsdienās Latvijā ). Ratus varējām mierīgi atstāt iekšā pie reģistratūras, teritorija viegli izbraucama ar ratiem un vecākajiem bērniem te arī atrastos nodarbes. 

Secinājumi - nebaidieties ceļot un braukt un darīt kopā ar zīdaini. Tas tagad ir tik viegli! Protams, atpūta būs daudz savādāka un jārēķinās par sava veida ierobežojumiem, bet būs forši! :) Mums arī bija epizodiskas bļaušanas mašīnā un niķošanās ratos, bet tas viss ir pārejoši un izturami. Nākamreiz dosimies uz Līgatni jau kopā ar vecāko bērnu, kur būs sportiskāka atmosfēra.

Lai jauka jūlija nogale!