Psoriāze

16. Jan 15:44 Līva Bukoga Līva Bukoga

Sveiki! Vēlos padalīties ar mūsu ģimenes sāpi.

Nu jau kā nedēļa kā uzzinājām mazuļa precīzu ādas diagnozi- psoriāze. Visticamāk iedzimtība, mazuļa tētim tā ir. 

Gustavs piedzima vesels bērniņš. Līdz... Viss sākās nepilnu 7 mēnešu vecumā, kad uz vaidziņiem parādījās pirmie izsitumi, pirmā doma- aijj.. Gan jau alerģija, mazais organisms nav pieradis pie jaunā ēdiena, nesen bijām sākuši piebarot. Pēc laika izslēdzām produktus, ko bijām lietojuši.. Nekādas izmaiņas.. Izsitumi turpinās. Kad izskats sāka nepatikt, devāmies pie dermatologa.. Hmm.. Pirmā doma- atopiskais dermatīts.. Nu jau arī uz celīša mazs izsitums. Daktere arī liek īpaši kopt ādiņu + ārstējošas smērītes. Ok.. Pēc 4-6 nedēļām jāiet atrādīties.. Uzsākot ārstēšanos saprotu, ka nekādu reakciju..

No apkārtējiem vieni vienīgi jautājumi.. Skaidrošana katram.. Tas nogurdina, nokaitina.. 

Aizejam pie alergaloga.. Uztaisām testus uz rociņas, nekādu alerģiju nav, alergaloģe saka, ka šie neizskatās pēc alerģijas pleķiem, šis būs dermatologa bērns. 

Pagājis noteiktais laiks, dodamies atkal pie dermatologa, nu jau vēl pa kādam izsitumam nācis klāt.. Nu atkal citas smēres izraksta.. Saka, ka zīdainim grūti noteikt precīzu ādas saslimšanu. Atkal jāiet pēc 4-6 nedēļām.. Sākām smērēt.. Ooo.. Var redzēt, ka palīdz, bet laime nebija ilgi.. Jau pēc 2 dienām sapratām, ka uzlabojums apstājies.. Atkal nopūšamies.. 

Pēc atsauksmēm dodamies pie cita dermatologa..  Mums ir nepilni 10 mēneši. Dakteris saka, ka izskatās pēc psoriāzes, bet diez vai, jo tik maziņiem nemēdz būt. Dakteris grib sākt ar anlīzēm.. Tas ir tikai saprotami.. Varbūt tiešām ir kāda iekšēja vaina. Aizejot uz G.laboratoriju saprotu, ka asins analīzes pa nopietno.. Asinis vajag tik daudz.. Jāņem no vēnas un mēģeņu daudzums nenormāls, 5gb. Bet mazulis raudāja pieklājīgi, iepriekš domāju, ka pati būšu lielākā histērijā, bet māsiņa ļoti jauka, ar humoru.. Tas nomierināja.. Viss izdarīts,  jāgaida.. 

Mazulis naktīs nemierīgs, jo loģiski izsitumi liek par sevi manīt.. Tie niez..

Atbildes saņemtas, dodamies pie daktera.. Analīzes itkā neko nenorāda.. Piedāvā veikt ādas biopsiju.. Ok.. Veiksim.. Bet līdz tai arī laiciņš.. Satraukums manāms..

Pienāk biopsijas diena, dodamies.. Tas bija nežēlīgi.. Brr.. Negribas atcerēties.. Žēl mazo cilvēciņu

Atkal jāgaida.. Kārtējā gaidīšana..

Vēl joprojām seko apkārtējo jautājumi.. Arī teikums izskan visai bieži.. Kaut kas taču jādara! .. Jūs nopietni?! Cilvēku uzskats, ka neko nedarām.. Esam jau noguruši no visa šī ceļojuma vien.. Tā vien katru reizi valdu asaras..

Pienāk biopsijas slēdziens- psoriāze. Dodamies pie tēta dermatologa.. Nu jau diezgan dMēs esot ļoti rets gadījums, kam zīdaiņa vecumā jau ir psoriāze. Savā ziņā esam īpaši. Hmm.. Kā ārstēt? Šādam vecumam īsti variantu nav, visi pētījumi esot veikti bērniem no 4g.vec. Atkal smērīte, kuru jau lietojām un īsti jēgas nebija, cerēsim, ka šoreiz kkas nostrādās un paliks labāk! Šoreiz jauka dermatoloģe, varam zvanīt, rakstīt, sūtīt bildes, kad nepieciešams. 

Sāp sirds, ka mazajam cilvēciņam jāpiedzīvo šīs mocības. Turam īkšķus.. Ja vien varētu sazināties ar tām māmiņām, kas gājušas šim visam cauri.. Un arī ir tik pat īpaši kā mēs!

liigad liigad 16. Jan 21:13

Manam dēlam arī atklāja psoriāzi ar oficiālu diagnozi 4 gadu vecumā, bet tā bija jau krietnu laiku pirms tam, tikai daži ārsti to uzskatīja par piena kreveli, bet diemžēl nekas nelīdzēja cīņā ar "šo piena kreveli".
Manam dēlam psoriāze iedzimta no vecvectētiņa, galvas matainajā daļā.
Nu jau dēlam 8 gadi uz zina, ka ar šo slimību jāiemācas sadzīvot. Cīnamies katru dienu, jo ja kaut dienu nelietojam kādu no smērēm psoriāze izcīna savu vietu uz pieres, kas bērnam rada lielu diskomfortu, jo visi skolā protams jautā, kas tas tāds.