Psihoterapeite: nav vietas patiesības meklējumiem

Šajās dienās daudz runāts par patiesības meklēšanu, par drošību un daudz ko citu un reizēm vajadzīgs skatījums no malas.Lūk,ko saka psihoterapeite psiholoģe Diāna Zande. Uzreiz pateiksim- ka aizstāvība ir visām pusēm!

"Šis notiekošais ir stāsts par mūsu sabiedrību kopumā,cik daudz melojam, cik daudz krāpjamies. Tajā pat laikā grūti pateikt, kura taisnība ir taisnība, jo katrs šādas sīkas nebūšanas paveic citā līmenī," atklāj psihoterapeite. "Ir trausla robeža, kad cilvēks lieto segvārdu,lai sevi pasargātu, bet tajā pat laikā ir atbalstāma parunāšanās, lai saņemtu atbalstu, izmantojot segvārdu- uzlieku vārdu Pūciņa,pastāstu par pārdzīvojumiem un gūstu atbalstu."

Ja identitātes veidošana saistīta ar šmaukšanos un krāpšanu, tas iegūst pavisam citu nozīmi.

No vienas puses psihoterapeite uzsver, ka būtu lieliski, ja visas identitātes būtu atklātas, no otras puses, tas jau mums netiek mācīts un parādīts arī šajā valstī, ja paskatāmies uz valstī augstu stāvošu personu darbību. Atgriežoties pie runātā, vai šis viss neveicina dubultdzīvi un dubultmorāli par notiekošo.

Protams, Māmiņu Klubs nav policija, bet interneta priešrocība tajā pat laikā ir viltus dzīve un viltus profilu veidošana. Bet arī šeit ir bet. Kādu iemeslu tas tiek darīts? Ja tā ir krāpšana ar mērķi saņemt sev labumu, atlīdzību,kas patiesībā nav nepieciešama, šis ir tuvākais solis, lai teiktu,ka spļaujam akā, no kuras dzeram.

Šādu krāpnieču atklāšana ir vajadzīga, bet tai pat laikā psihoterepeite uzsver, ka informācijas atklāšana publiski savij visu notikumu attīstību tādā virpulī, ka nesaprotam, kur sākums un kur beigas un par ko vispār ir runa.

"Mēs paši izvēlamies robežas, kur mana vēlme pēc patiesības robežojas ar nesmalkjūtību un citu cilvēku tiesību neievērošanu," pārdomās dalās Diāna Zande. "Godīguma karogs ir pacelts, bet atklāts paliek jautājums, kāpēc rakāties, kāpēc meklēt.."

Mēs kļūdāmies, lietojam sīkas viltības, mēs visi esam to darījuši. Bet lai atzītos ir vajadzīga patiesa drosme un reāla nožēla. "Kā jau minēju, viss ir subjektīvi un katrā gadījumā traktējams citādi. Būsim smalkjūtīgi viens pret otru un izvērtēsim, varbūt, ja vēlamies palikt pavisam anonīmi, vienkārši nedalīties ar šo informāciju."

Tas ir sarežģīts, ir nianses, katram ir savi motīvi. Runāt par to ir vajadzīgs, jo drošība, anonimitāte kā tēma paliek arvien aktuālāka ar jautājumu, cik tālu mēs varam atvērties, uzticēties, cik varam būt mēs paši, nepaužot personisku informāciju.

Šī ir interneta pasaule! Nav vietas klajam nosodījumam un patiesības meklējumiem, mums jāsaprot,kāds ir vēlamais modelis, ko es vēlētos iemācīties un ko iemācīt bērniem interneta vidē!

Māmiņu Klubs